Latvijas Nacionālā teātra aktrise Marija Bērziņa, kuru daudzi pazīst arī kā Ritas lomas tēlotāju seriālā “UgunsGrēks”, bērnības vasaras pavadījusi vecvecāku mājās Stalbes pusē. Tagad biežākas esot brīvdienas pie jūras. “Bērnībā biju ļoti bagāta. Kādam nebija nevienu lauku, man bija veseli trīs. Pie Ungura ezera “Ziemelīši”, Dobelē un vēl lauku mājas Kurzemes jūrmalā. Vasarā dalījos uz trim daļām. Rīgā nekad nebija jāpaliek. Kā beidzās skola, tā braucu uz laukiem. Un tā tas ir arī tagad. Kā beidzas teātra sezona, tā mēģinu būt prom no Rīgas. Tagad visbiežāk dodos uz Košragu, cenšos intensīvi atpūsties- lauki, jūra un izslēgts mobilais telefons,” pavadītās vasaras noskaņu vārdos centās uzburt Marija Bērziņa un piebilda, ka darbs sācies jau augustā- mēģinājumi, bet pašlaik skaidrs, ka teātra sezona rit pilnā sparā.
Lūgta atcerēties bērnības vasaras, Marija uzreiz priecājās par Cēsu puses dabu un saviem vecvecākiem no tēta, aktiera Andra Bērziņa puses.
“Vectētiņš pērnajā gadā aizgāja, bet ome tagad ir pārtapusi par īstu kurzemnieci. Ome pārcēlās pie mums ar visu suni, bet “Ziemelīšos” saimnieko tēta brālis. Ome ir tā bērnības izjūta, kas man ir blakus. Kad abas vasarās bijām kopā, tad es biju bērns un interesēja man citas lietas. Bet tagad biežāk esam kopā un vairāk runājamies.Ome ir tāds riktīgs sūra darba cilvēks.Tas ir tas, ko varu mācīties.Sākot no sadzīviskajiem knifiņiem- ēdiena gatavošanu, dārza stādīšanu, kopšanu, konservēšanu, rokdarbus. Omē ir pamatīgums,”tā Marija un piebilst, ka viņai arvien biežāk šķiet – ja kārtīgi strādā, tad viss sanāk. “Un, ja Dievs vēl devis kripatiņu talanta, tad viss būs kārtībā,”tā Marija un sarunā vēl pāris vārdos pieminēja, ka šī vasara daļēji viņai pagājusi arī ārpus Latvijas. Ceļojusi kopā ar draugiem, bijusi tajā Francijas daļā, kur iepriekš nav paspējusi pabūt- Normandijā.
“Man ceļošana ir tāds izcils atpūtas veids. Izņemu sevi no vienas vietas un ielieku citā,” smējās Marija, sakot, ka aktieru vasara nemaz nav tik gara, bet šī bijusi ļoti piepildīta, jo paspējusi atpūsties Košragā, Mazirbē un sveikusi draugus kāzās, kas svinētas Cesvainē. “Ir tā -ja esi iztukšots, tad nav ko otram teikt. Arī tāpēc laiks sev jāvelta- atpūtai, saulei, jūrai, ceļojumiem. Aktīvai atpūtai un garīgai sevis bagātināšanai- grāmatām un filmām. Draugiem, jūrai, saulei, domāju, ka laika pietika, bet grāmatas un labas filmas būtu gribējies vairāk, jo man svarīgas ir augšanas lietas. Man ļoti nepatīk termins “labs aktieris”. Labs aktieris ir dažāds aktieris. Aktieris vienādi ģeniāls nevar būt 90 gadus pēc kārtas. Ir lomas, kas ir viņa, un ir tās, kas padodas mazāk veiksmīgas. Katru darbu mēs sākam no jauna. Visu laiku ir jādomā, ko sevī liksi un no kā paņemsi. Var paņemt no vērojumiem, iespaidiem, citām valstīm. Ir arī sevī kambarīši, sāc vērt un viss mainās,” pārdomās par dzīvi, atpūtu un darbu dalījās Marija Bērziņa un piebilda, ka pati un kopā ar draugiem tieši pēdējā laikā vairāk mācījusies izgaršot dzīvi un joprojām mācās dzīvot viegli.
“Esmu nelabojams optimists, bet kā jau katram cilvēkam ir bijuši arī drūmie periodi. Es ar sevi strādāju un labi zinu, ka jāprasa un jāņem laiks arī sev. Lai darītu to, ko vēlos. Egoistiski, bet labi,” tā Marija, sakot, ka reizi no reizes atceras dzejnieka Pētera Brūvera domu par to, ka dzīve ir skaista, jo katru dienu tev tiek dāvināts viens saullēkts un saulriets. Un skumjas esot pārejošs lielums. Ilze Kalniņa
Komentāri