Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Atlido no Īrijas, lai sapucētos

Druva
13:15
28.03.2012
25
27 2

Šomēnes “Druvas” rīkotajās Pārvērtībās piedalījās Marita Kokāle, kura uz sievišķīgo piedzīvojumu ieradās no Īrijas.

Pieteikuma vēstulē M. Kokāle, stāstot par sevi, rakstīja: “Bija laiks, kad Latvijā vadīju savu uzņēmumu, ik minūti veltīju darbam. Nebija brīvdienu, jo man bija dzinulis – nopelnīt naudu, lai varētu audzināt savus divus brīnišķīgos bērnus, dvīņus Maiju un Normundu. Tā pagāja 15 gadi. Latvijā sāka zust pirktspēja, un es nolēmu doties prom. Atkal bija dzinulis – bērniem jāmācās un man jāpalīdz viņiem iegūt izglītību. Tas viss jau sasniegts, tāpēc varu pateikt, ka vēlētos ļauties pārvērtību virpulim, lai kaut mirkli justos pacilāti. Tas taču būtu kaut kas tieši man. Gribētu atrast savu stilu gan apģērbā, gan matu sakārtojumā. Tā būtu fantastiska dāvana, kas ļautu skatīties uz dzīvi citām acīm.” Jāteic, ka, izlasot šādu vēstuli, “Druva” un stiliste Ineta Zariņa nespēja patikt vienaldzīgas, tādēļ aicinājām Maritu braukt uz Latviju, lai pasniegtu viņai sievišķīgu dāvanu -pārvērtības. Satikāmies ar Maritu Cēsīs. Sastapām jauku un sirsnīgu sievieti, kura pastāstīja par savu dzīvi un gūto pieredzi Īrijā. “Pirms septiņiem gadiem devos uz Īriju ar divdesmit eiro kabatā, turklāt zināju pateikt teju “yes and no”. Bet biju gatava izaicinājumam. Ja mani pa vienām durvīm meta laukā, pa citām gāju iekšā, jo biju motivēta darbu atrast. To dabūju divu nedēļu laikā. Tīrīju kādu māju, atminos, ka par divu stundu darbu saņēmu 20 eiro. Biju ļoti laimīga, pat raudāju, jo tas bija ļoti daudz,” stāsta Marita, atklājot, ka vēlāk atradusi oficiālu darbu olu fabrikā, kur bijis jāstrādā septiņas dienas nedēļā. Šādu darba ritmu viņa izturēja gadu, un tad nāca lēmums meklēt ko citu. Pašreiz Marita strādā sēņu fabrikā, kur viņas pienākums ir pakot šampinjonus skaistās kastītēs.

“Nemelošu un neteikšu, ka darbs ir viegls. Pirmajos gados strādāju pat 16 un 20 stundas diennaktī. Pašreiz vidēji mana darba diena ir 12 stundas gara. Jā, latviešus tur uzskata par imigrantiem, mēs darām darbu, ko vietējie nevēlas, bet jāteic, ka mēs, viesstrādnieki, esam laimīgi, ja varam strādāt un nopelnīt,” saka Marita un vaicāta, vai nevēlas atgriezties dzimtenē, saka: “Ļoti gribu būt Latvijā, esmu meklējusi dažādas iespējas, bet pieturas punktu pagaidām neatrodu. Turklāt saprotu, ka fiziskajā darbā esmu sabeigusi veselību. Ir plīsusi rokai cīpsla, pārslodzes dēļ bija problēmas ar aci. Pašreiz ārstējos un pārdomāju dzīvi.” Runājot par ģērbšanos un to, cik daudz laika izskatam velta īri, M. Kokāle stāsta, ka sabiedrībā, kurā viņa lielākoties uzturas, sievietes nemēdz pievērst uzmanību izskatam un pucēties.

“Sporta bikses, krekls, ērti apavi- tas galvenais. Neviens nepievērš uzmanību tam, kā esi ģērbies vai kā sakārtoti mati. Arī es sev esmu veltījusi ļoti maz laika, tādēļ izbaudīšu visu, ko piedāvāsiet,” sacīja M. Kokāle, atzīstot, ka, uz Latviju braucot, gan vienmēr cenšas saposties. Pie darba ķērās stiliste Ineta Zariņa, kura aplūkoja Maritas līdzpaņemto apģērbu un izteica vērtējumu, sniedzot padomus: “Pirmkārt, sievietēm, kuras nēsā brilles, kas arī ir aksesuārs, jādomā, lai tās nekonkurētu ar kādu citu spilgtu un izteiktu aksesuāru- auskariem, greznām krellēm. Ja ir vēlēšanās uzlikt pamanāmākas rotas, tad jāizvēlas vienkāršākas un neuzkrītošas brilles.” Vērtējot M. Kokāles garderobi, I. Zariņa atzina, ka vēlēsies pārvērtību dalībniecei parādīt – sievietes garderobē līdzās džinsa biksēm, kuras iecienījušas daudzas, iespējamas arī auduma bikses, kuru izvēle veikalos ir liela.

“Ja Marita nopirktu auduma bikses vai klasiskus, melnus svārciņus, tūlīt mainītos arī kopējais stils un garderobē ienāktu jauns apģērbs. Turklāt redzams, ka tieši svārku un bikšu iegādāšanās sagādā viņai problēmas,” saka I. Zariņa un, vērtējot sieviešu ģērbšanās paradumus, saka: “Ir apģērbs, kurš morāli noveco, un tas sievietei jājūt. Tad pavisam noteikti pienācis mirklis iegādāties ko jaunu, svaigu un mūsdienīgu. Varbūt tieši pavasaris ir tas laiks, kad ar vērīgāku aci aplūkot skapjos novietoto apģērbu.” Stiliste vērtēja, ka Maritai tiks piemeklēts sievišķīgs un mūsdienīgs apģērbs. Taču pirms iepirkšanās M. Kokāle devās uz salonu “Style 26”, kur friziere Sanita Zariņa viņai izveidoja jaunu matu griezumu un krāsoja matus gaišākā un siltākā tonī. Maritai tika veikta arī uzacu korekcija un manikīrs. I. Zariņa deva arī noderīgus padomus ikdienas kosmētikas lietošanai un uzklāja neuzkrītošu dienas grimu. Pēc tam „Druva” kopā ar stilisti un Maritu Kokāli devās uz Valmieru, lai jaunajai garderobei nepieciešamo sameklētu tirdzniecības centrā “Valleta”.

Pēc vairāku stundu pucēšanās un fotosesijas M. Kokāle bija pārsteigta un pozitīvu emociju pārņemta. “Esmu uzzinājusi tik daudz jauna, guvusi interesantus padomus un pieredzi. Pati brīnos, cik skaisti un sievišķīgi varu izskatīties, ieģērbjoties apģērbā, kas piestāv. Vairāki apģērba komplekti man ļoti patika. Skaidrs, ka melno sarafānu ar zaļo žaketīti noteikti iegādāšos. Ļoti, ļoti pārsteidzoša un jauka pieredze,” bilda M. Kokāle, norādot : “Nevienu mirkli nenožēloju, ka mēroju tālo ceļu no Īrijas uz Latviju. Jūtos patiešām fantastiski un ļoti daudz ko ieguvusi. Vairs neskatīšos veikalos tikai uz džinsiem un džemperīšiem, meklēšu kaut ko sievišķīgāku. Lai arī pēdējās divās dienās esmu gulējusi tikai dažas stundas, nevienu mirkli nejutos nogurusi. Esmu patiesi priecīga un pacilāta.” Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi