Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Atlido no Īrijas, lai sapucētos

Druva
13:15
28.03.2012
13
27 2

Šomēnes “Druvas” rīkotajās Pārvērtībās piedalījās Marita Kokāle, kura uz sievišķīgo piedzīvojumu ieradās no Īrijas.

Pieteikuma vēstulē M. Kokāle, stāstot par sevi, rakstīja: “Bija laiks, kad Latvijā vadīju savu uzņēmumu, ik minūti veltīju darbam. Nebija brīvdienu, jo man bija dzinulis – nopelnīt naudu, lai varētu audzināt savus divus brīnišķīgos bērnus, dvīņus Maiju un Normundu. Tā pagāja 15 gadi. Latvijā sāka zust pirktspēja, un es nolēmu doties prom. Atkal bija dzinulis – bērniem jāmācās un man jāpalīdz viņiem iegūt izglītību. Tas viss jau sasniegts, tāpēc varu pateikt, ka vēlētos ļauties pārvērtību virpulim, lai kaut mirkli justos pacilāti. Tas taču būtu kaut kas tieši man. Gribētu atrast savu stilu gan apģērbā, gan matu sakārtojumā. Tā būtu fantastiska dāvana, kas ļautu skatīties uz dzīvi citām acīm.” Jāteic, ka, izlasot šādu vēstuli, “Druva” un stiliste Ineta Zariņa nespēja patikt vienaldzīgas, tādēļ aicinājām Maritu braukt uz Latviju, lai pasniegtu viņai sievišķīgu dāvanu -pārvērtības. Satikāmies ar Maritu Cēsīs. Sastapām jauku un sirsnīgu sievieti, kura pastāstīja par savu dzīvi un gūto pieredzi Īrijā. “Pirms septiņiem gadiem devos uz Īriju ar divdesmit eiro kabatā, turklāt zināju pateikt teju “yes and no”. Bet biju gatava izaicinājumam. Ja mani pa vienām durvīm meta laukā, pa citām gāju iekšā, jo biju motivēta darbu atrast. To dabūju divu nedēļu laikā. Tīrīju kādu māju, atminos, ka par divu stundu darbu saņēmu 20 eiro. Biju ļoti laimīga, pat raudāju, jo tas bija ļoti daudz,” stāsta Marita, atklājot, ka vēlāk atradusi oficiālu darbu olu fabrikā, kur bijis jāstrādā septiņas dienas nedēļā. Šādu darba ritmu viņa izturēja gadu, un tad nāca lēmums meklēt ko citu. Pašreiz Marita strādā sēņu fabrikā, kur viņas pienākums ir pakot šampinjonus skaistās kastītēs.

“Nemelošu un neteikšu, ka darbs ir viegls. Pirmajos gados strādāju pat 16 un 20 stundas diennaktī. Pašreiz vidēji mana darba diena ir 12 stundas gara. Jā, latviešus tur uzskata par imigrantiem, mēs darām darbu, ko vietējie nevēlas, bet jāteic, ka mēs, viesstrādnieki, esam laimīgi, ja varam strādāt un nopelnīt,” saka Marita un vaicāta, vai nevēlas atgriezties dzimtenē, saka: “Ļoti gribu būt Latvijā, esmu meklējusi dažādas iespējas, bet pieturas punktu pagaidām neatrodu. Turklāt saprotu, ka fiziskajā darbā esmu sabeigusi veselību. Ir plīsusi rokai cīpsla, pārslodzes dēļ bija problēmas ar aci. Pašreiz ārstējos un pārdomāju dzīvi.” Runājot par ģērbšanos un to, cik daudz laika izskatam velta īri, M. Kokāle stāsta, ka sabiedrībā, kurā viņa lielākoties uzturas, sievietes nemēdz pievērst uzmanību izskatam un pucēties.

“Sporta bikses, krekls, ērti apavi- tas galvenais. Neviens nepievērš uzmanību tam, kā esi ģērbies vai kā sakārtoti mati. Arī es sev esmu veltījusi ļoti maz laika, tādēļ izbaudīšu visu, ko piedāvāsiet,” sacīja M. Kokāle, atzīstot, ka, uz Latviju braucot, gan vienmēr cenšas saposties. Pie darba ķērās stiliste Ineta Zariņa, kura aplūkoja Maritas līdzpaņemto apģērbu un izteica vērtējumu, sniedzot padomus: “Pirmkārt, sievietēm, kuras nēsā brilles, kas arī ir aksesuārs, jādomā, lai tās nekonkurētu ar kādu citu spilgtu un izteiktu aksesuāru- auskariem, greznām krellēm. Ja ir vēlēšanās uzlikt pamanāmākas rotas, tad jāizvēlas vienkāršākas un neuzkrītošas brilles.” Vērtējot M. Kokāles garderobi, I. Zariņa atzina, ka vēlēsies pārvērtību dalībniecei parādīt – sievietes garderobē līdzās džinsa biksēm, kuras iecienījušas daudzas, iespējamas arī auduma bikses, kuru izvēle veikalos ir liela.

“Ja Marita nopirktu auduma bikses vai klasiskus, melnus svārciņus, tūlīt mainītos arī kopējais stils un garderobē ienāktu jauns apģērbs. Turklāt redzams, ka tieši svārku un bikšu iegādāšanās sagādā viņai problēmas,” saka I. Zariņa un, vērtējot sieviešu ģērbšanās paradumus, saka: “Ir apģērbs, kurš morāli noveco, un tas sievietei jājūt. Tad pavisam noteikti pienācis mirklis iegādāties ko jaunu, svaigu un mūsdienīgu. Varbūt tieši pavasaris ir tas laiks, kad ar vērīgāku aci aplūkot skapjos novietoto apģērbu.” Stiliste vērtēja, ka Maritai tiks piemeklēts sievišķīgs un mūsdienīgs apģērbs. Taču pirms iepirkšanās M. Kokāle devās uz salonu “Style 26”, kur friziere Sanita Zariņa viņai izveidoja jaunu matu griezumu un krāsoja matus gaišākā un siltākā tonī. Maritai tika veikta arī uzacu korekcija un manikīrs. I. Zariņa deva arī noderīgus padomus ikdienas kosmētikas lietošanai un uzklāja neuzkrītošu dienas grimu. Pēc tam „Druva” kopā ar stilisti un Maritu Kokāli devās uz Valmieru, lai jaunajai garderobei nepieciešamo sameklētu tirdzniecības centrā “Valleta”.

Pēc vairāku stundu pucēšanās un fotosesijas M. Kokāle bija pārsteigta un pozitīvu emociju pārņemta. “Esmu uzzinājusi tik daudz jauna, guvusi interesantus padomus un pieredzi. Pati brīnos, cik skaisti un sievišķīgi varu izskatīties, ieģērbjoties apģērbā, kas piestāv. Vairāki apģērba komplekti man ļoti patika. Skaidrs, ka melno sarafānu ar zaļo žaketīti noteikti iegādāšos. Ļoti, ļoti pārsteidzoša un jauka pieredze,” bilda M. Kokāle, norādot : “Nevienu mirkli nenožēloju, ka mēroju tālo ceļu no Īrijas uz Latviju. Jūtos patiešām fantastiski un ļoti daudz ko ieguvusi. Vairs neskatīšos veikalos tikai uz džinsiem un džemperīšiem, meklēšu kaut ko sievišķīgāku. Lai arī pēdējās divās dienās esmu gulējusi tikai dažas stundas, nevienu mirkli nejutos nogurusi. Esmu patiesi priecīga un pacilāta.” Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
326

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi