Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Atlido no Īrijas, lai sapucētos

Druva
13:15
28.03.2012
10
27 2

Šomēnes “Druvas” rīkotajās Pārvērtībās piedalījās Marita Kokāle, kura uz sievišķīgo piedzīvojumu ieradās no Īrijas.

Pieteikuma vēstulē M. Kokāle, stāstot par sevi, rakstīja: “Bija laiks, kad Latvijā vadīju savu uzņēmumu, ik minūti veltīju darbam. Nebija brīvdienu, jo man bija dzinulis – nopelnīt naudu, lai varētu audzināt savus divus brīnišķīgos bērnus, dvīņus Maiju un Normundu. Tā pagāja 15 gadi. Latvijā sāka zust pirktspēja, un es nolēmu doties prom. Atkal bija dzinulis – bērniem jāmācās un man jāpalīdz viņiem iegūt izglītību. Tas viss jau sasniegts, tāpēc varu pateikt, ka vēlētos ļauties pārvērtību virpulim, lai kaut mirkli justos pacilāti. Tas taču būtu kaut kas tieši man. Gribētu atrast savu stilu gan apģērbā, gan matu sakārtojumā. Tā būtu fantastiska dāvana, kas ļautu skatīties uz dzīvi citām acīm.” Jāteic, ka, izlasot šādu vēstuli, “Druva” un stiliste Ineta Zariņa nespēja patikt vienaldzīgas, tādēļ aicinājām Maritu braukt uz Latviju, lai pasniegtu viņai sievišķīgu dāvanu -pārvērtības. Satikāmies ar Maritu Cēsīs. Sastapām jauku un sirsnīgu sievieti, kura pastāstīja par savu dzīvi un gūto pieredzi Īrijā. “Pirms septiņiem gadiem devos uz Īriju ar divdesmit eiro kabatā, turklāt zināju pateikt teju “yes and no”. Bet biju gatava izaicinājumam. Ja mani pa vienām durvīm meta laukā, pa citām gāju iekšā, jo biju motivēta darbu atrast. To dabūju divu nedēļu laikā. Tīrīju kādu māju, atminos, ka par divu stundu darbu saņēmu 20 eiro. Biju ļoti laimīga, pat raudāju, jo tas bija ļoti daudz,” stāsta Marita, atklājot, ka vēlāk atradusi oficiālu darbu olu fabrikā, kur bijis jāstrādā septiņas dienas nedēļā. Šādu darba ritmu viņa izturēja gadu, un tad nāca lēmums meklēt ko citu. Pašreiz Marita strādā sēņu fabrikā, kur viņas pienākums ir pakot šampinjonus skaistās kastītēs.

“Nemelošu un neteikšu, ka darbs ir viegls. Pirmajos gados strādāju pat 16 un 20 stundas diennaktī. Pašreiz vidēji mana darba diena ir 12 stundas gara. Jā, latviešus tur uzskata par imigrantiem, mēs darām darbu, ko vietējie nevēlas, bet jāteic, ka mēs, viesstrādnieki, esam laimīgi, ja varam strādāt un nopelnīt,” saka Marita un vaicāta, vai nevēlas atgriezties dzimtenē, saka: “Ļoti gribu būt Latvijā, esmu meklējusi dažādas iespējas, bet pieturas punktu pagaidām neatrodu. Turklāt saprotu, ka fiziskajā darbā esmu sabeigusi veselību. Ir plīsusi rokai cīpsla, pārslodzes dēļ bija problēmas ar aci. Pašreiz ārstējos un pārdomāju dzīvi.” Runājot par ģērbšanos un to, cik daudz laika izskatam velta īri, M. Kokāle stāsta, ka sabiedrībā, kurā viņa lielākoties uzturas, sievietes nemēdz pievērst uzmanību izskatam un pucēties.

“Sporta bikses, krekls, ērti apavi- tas galvenais. Neviens nepievērš uzmanību tam, kā esi ģērbies vai kā sakārtoti mati. Arī es sev esmu veltījusi ļoti maz laika, tādēļ izbaudīšu visu, ko piedāvāsiet,” sacīja M. Kokāle, atzīstot, ka, uz Latviju braucot, gan vienmēr cenšas saposties. Pie darba ķērās stiliste Ineta Zariņa, kura aplūkoja Maritas līdzpaņemto apģērbu un izteica vērtējumu, sniedzot padomus: “Pirmkārt, sievietēm, kuras nēsā brilles, kas arī ir aksesuārs, jādomā, lai tās nekonkurētu ar kādu citu spilgtu un izteiktu aksesuāru- auskariem, greznām krellēm. Ja ir vēlēšanās uzlikt pamanāmākas rotas, tad jāizvēlas vienkāršākas un neuzkrītošas brilles.” Vērtējot M. Kokāles garderobi, I. Zariņa atzina, ka vēlēsies pārvērtību dalībniecei parādīt – sievietes garderobē līdzās džinsa biksēm, kuras iecienījušas daudzas, iespējamas arī auduma bikses, kuru izvēle veikalos ir liela.

“Ja Marita nopirktu auduma bikses vai klasiskus, melnus svārciņus, tūlīt mainītos arī kopējais stils un garderobē ienāktu jauns apģērbs. Turklāt redzams, ka tieši svārku un bikšu iegādāšanās sagādā viņai problēmas,” saka I. Zariņa un, vērtējot sieviešu ģērbšanās paradumus, saka: “Ir apģērbs, kurš morāli noveco, un tas sievietei jājūt. Tad pavisam noteikti pienācis mirklis iegādāties ko jaunu, svaigu un mūsdienīgu. Varbūt tieši pavasaris ir tas laiks, kad ar vērīgāku aci aplūkot skapjos novietoto apģērbu.” Stiliste vērtēja, ka Maritai tiks piemeklēts sievišķīgs un mūsdienīgs apģērbs. Taču pirms iepirkšanās M. Kokāle devās uz salonu “Style 26”, kur friziere Sanita Zariņa viņai izveidoja jaunu matu griezumu un krāsoja matus gaišākā un siltākā tonī. Maritai tika veikta arī uzacu korekcija un manikīrs. I. Zariņa deva arī noderīgus padomus ikdienas kosmētikas lietošanai un uzklāja neuzkrītošu dienas grimu. Pēc tam „Druva” kopā ar stilisti un Maritu Kokāli devās uz Valmieru, lai jaunajai garderobei nepieciešamo sameklētu tirdzniecības centrā “Valleta”.

Pēc vairāku stundu pucēšanās un fotosesijas M. Kokāle bija pārsteigta un pozitīvu emociju pārņemta. “Esmu uzzinājusi tik daudz jauna, guvusi interesantus padomus un pieredzi. Pati brīnos, cik skaisti un sievišķīgi varu izskatīties, ieģērbjoties apģērbā, kas piestāv. Vairāki apģērba komplekti man ļoti patika. Skaidrs, ka melno sarafānu ar zaļo žaketīti noteikti iegādāšos. Ļoti, ļoti pārsteidzoša un jauka pieredze,” bilda M. Kokāle, norādot : “Nevienu mirkli nenožēloju, ka mēroju tālo ceļu no Īrijas uz Latviju. Jūtos patiešām fantastiski un ļoti daudz ko ieguvusi. Vairs neskatīšos veikalos tikai uz džinsiem un džemperīšiem, meklēšu kaut ko sievišķīgāku. Lai arī pēdējās divās dienās esmu gulējusi tikai dažas stundas, nevienu mirkli nejutos nogurusi. Esmu patiesi priecīga un pacilāta.” Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi