Trusene Mārdža Agitas Norveles ģimenē ieradās kā lielais pārsteigums un arī mīļš atgādinājums. “Mazdēla Eduarda vārda dienā bijām aizbraukuši uz trušu audzētavu. Visiem trusīši ļoti patika. Tad mazdēls kopā ar vecākiem brauca prom no Latvijas un atvadām omei tika uzdāvināta trusene. No “Simsoniem” dzīvnieciņš dabūja vārdu Mārdža,” stāsta Agita. Tagad Eduardam jau trīs gadi, un abi ar māsu Luīzi atgriezušies no Īrijas, jo meitenei jāsāk skolas gaitas. Sākumā Mārdžai bija neliels būris, tai ļoti patika tikt no tā ārā un skraidīt pa istabu. Palaidnību tika sastrādāts daudz, daudzviet vadi un tapetes bija driskās. “Mārdža paaugās, nopirkām lielu būri, nu trusene nemaz negrib, ka to izceļ ārā. Viņa ir panikā, kad noliek uz grīdas. Būris – tā ir drošība, un vietas pietiek,” pastāsta Agita un uzsver, ka toties trusenei patīk, ka to paņem rokās un paijā, taču nedrīkst strauji kustēties. “Ar trusi, kā ikvienu dzīvnieku, jāmāk apieties. Būsi neuzmanīgs – saskrāpēs. Nadziņi regulāri jāapgriež. Kad atbrauca mazmeita Eva, viņa pie Mārdžas pa būri dzīvojās, sapratās ļoti labi, trusene ne reizi pat nemēģināja iekost,” par savu Mārdžu saka priekuliete. Viņa ar smaidu atceras, kad trusene un arī kaķene Mince bijušas mazas, abas istabā spēlējušas ķerenes. Tagad viena otru netraucē, katrai istabā sava vieta. “Mārdžai ļoti garšo zāle, kāposti ne, burkāni gan, graudi īpaši neiet pie sirds. Vislabāk – veikalā pirktā barība. Sākumā mēģināju piedāvāt no laukiem vestu sienu, tas noderēja vienīgi pakaišiem,” pastāsta Agita un atzīst, ka trusi uzturēt nav dārgi. Toties noteikti jārēķinās, ka tas ļoti slikti panes karstumu un, kad met spalvu, tad mājā tā ir visur. Agita pieradusi, ka mājās vienmēr ir dzīvnieks. Pirms gadiem tas bijis suns. Un viņa ir pārliecināta, ka reiz atkal noteikti gribētu suni. Trusi diezin vai, tāpat arī papagaili, sesku, kuri ir mājās pazīstamiem cilvēkiem. “Arī trusis, kā ikviens dzīvnieks, izrāda prieku, kad pieej pie būra. Tūlīt klāt ir arī kaķene, kura ir greizsirdīga. Pabužinu Mārdžu, stress kaut kur pazūd,” domās dalās priekuliete. Mārdžai ļoti patīk pagalmā. Pirmajās siltajās dienās mazbērni Eduards un Luīze saitītē veda truseni ārā. Kaut zālītes vēl nav, dzīvnieks kādu zaļumiņu atrada. “Mārdža bija pavisam maziņa. Noliku pagalmā zālītē. Nezin kur uzradās kaimiņu kaķene, pieskrēja klāt un jau ņēma aiz sprandas, kad paguvu iekliegties un tā aizmuka. Laikam jau noturēja par kaķēnu,” kādu notikumu atceras Agita. Sarmīte Feldmane
Komentāri