Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Paradīzes filiāle Itālijas ziemeļos

Druva
14:39
02.05.2012
70
Ainava

Ir daudz skaistu vietu pasaulē. Viena no mazajām paradīzēm zemes virsū noteikti ir Gardas ezers Itālijas ziemeļos, ap kuru sagūlušas daudzas pilsētiņas, ciprešu ieskautas villas, olīvu un vīnogulāju dārzi. Gardas ezers pēc platības ir lielākais Itālijā. Tas ir Alpu ezers, ko savulaik veidojis ledājs pēdējā ledus laikmeta beigu posmā. Tiem, kuriem patīk gleznaini dabas skati un kuri vēlas gūt īstenu Itālijas garšu, aromātu un sajūtu, es teiktu, ka šī ir pareizā vieta, uz kuru doties. Ceļoju divatā ar vīru, un mums, par laimi, sakrīt ceļošanas vēlmes – abi esam dabas skatu, pilsētu ieliņu atmosfēras, lauku ciematiņu burvības “mednieki”, esam fani itāļu dzīves baudīšanas prasmei un spējai priecāties par katru dienu. Tādēļ arī jums, lasītāji, nestāstīšu par muzejiem un vēsturiskiem notikumiem. Lai gan arī ceļotājiem, kuri nespēj bez vēstures faktu izzināšanas un muzejiem, Gardas ezera pilsētās noteikti būs ko darīt.

Apkārt Gardas ezeram Lai pēc iespējas vairāk iepazītu un izbaudītu Gardas ezeru, ar Veronā dzīvojošu draugu aizdotu divvietīgo auto Smart nolēmām doties ērtā “ekspedīcijā” un apbraukt visu ezeru, piestājot daudzajās pilsētiņās. Ezera maksimālais garums ir teju 52 kilometri, platums – 17. Braucot ar mašīnu, vienā krastā gan nobraucām vairāk nekā 60 kilometrus, bet otrā krastā apmēram 80 . Lielākoties braucot varēja baudīt burvīgus skatus, tomēr bija posmi, kuri bija jābrauc pa klintīs izcirstiem tuneļiem.

Ir grūti aprakstīt redzēto un emocijas. Itālija… pavasaris… espresso… cipreses… zaļums… Fantastiskas bijas Gardas ezera apkaimes pilsētiņas Širmione, Garda, Bardolino, Riva del Garda, Torri del Benaco, Gardone Riviera, Limone sul Garda. Ikkatrai Gardas ezera pilsētai ir sava burvība. Dažas ir senākas, dažas mūsdienīgākas, bet visas īpašas, ar skaistiem skatiem, vēsturiskām celtnēm. Pieminēšu tomēr arī divus muzejus Bardolino, kurus vajadzētu apmeklēt tiem, kuriem garšo vīns un olīveļļa. Bardolino ir vīna un arī olīveļļas muzejs, kur var uzzināt abu Itālijas lepnumu ražošanas vēsturi, kā arī tos nogaršot.

Ir kāda īpaša vieta nedaudz vairāk kā 20 kilometrus no Bardolino, kurp noteikti ieteiktu aizbraukt. Tā ir baznīca klintīs – Santuario Madonna della Corona. Iespaidīga vieta. Turp un atpakaļ ceļā izmantojām iespēju apstāties pavisam nelielos ciematiņos Fasora un Biaca, ku-ri paslēpušies kalnu ceļu līkločos. Mazas, šauras, stāvas ieliņas, senas ēkas, satikt var vien dažus cilvēkus. Tur, šķiet, gadsimti ir apstājušies. Noteikti pieminēšanas vērts ir dārzs Vittoriale degli italiani Gardonē, kas ir dzejnieka Gabriele d'Annunzio, kurš dzīvoja laikā no 1863. līdz 1938. gadam, izplānots objekts ar amfiteātri, dārziem un skaistiem skatiem. Iespaidīgs dārzs un objekti, piemēram, liela, zila zirga skulptūra, amfiteātris. Turklāt no šī dārza augstākajiem punktiem paveras burvīgs skats uz ezeru. Ir daudz grāmatu, kurās rakstīts par vietām, kas mūža laikā jāapskata. Gardas ezeru un tā pilsētiņas šo vietu vidū neesmu redzējusi, bet man šķiet, ka tām tur būtu jābūt. Ir patiešām skaisti.

Jābauda pasta, nevis frī kartupeļi Uz Gardas ezeru devāmies šopavasar aprīlī, kad vēl nav tūrisma sezona, cerot, ka būs mazāk tūristu un arī cenas zemākas. Tūristu, īpaši jau vāciešu, bija ļoti daudz. Tūristu iecienītākajās vietās vācu valodu, šķiet, varēja dzirdēt pat vairāk nekā itāliešu. Tas tāds mīnusiņš. Vēl tāda piebilde par vāciešiem – katrs jau ceļojumā ēd, ko vēlas, tomēr ir bēdīgi redzēt, ka picu, pastas, vīna, espresso, risoto, jūras velšu un citu gardumu zemē priekšroka tomēr tiek dota frī kartupeļiem, kečupam un desiņām… Patiešām gribu ieteikt – lai nu kur, bet Itālijā vajag izjust ne tikai baudas, ko var gūt ar acīm, bet arī ar smaržu un garšas kārpiņām. Mans iecienītākais gardums ir risoto ar jūras veltēm, bet vīrs palika uzticīgs picām, kas Itālijā pat nelielās picērijās ir gardum gardās. Mūsdienās gana svarīgs jautājums ir – cik ceļošanas prieks maksās… Protams, sākotnēji nedaudz bažījāmies, ka ceļojums būs pārāk dārgs, bet tā nebūt nebija. Lidojām ar lēto aviokompāniju uz Bergamo lidostu, kas atrodas apmēram 80 kilometru attālumā no Gardas ezera pilsētas Desenzano del Garda, bet apmēram 120 kilometru attālumā no Veronas. Labi kursē autobusi, arī vilcieni, uz vairākām pilsētiņām, kas atrodas ezera krastā, var aizbraukt ar vilcienu. Mums liela priekšrocība bija tā, ka ceļošanu apvienojām ar ciemošanos pie draugiem Veronā. Tomēr pāris naktis palikām arī viesnīciņās Gardā un Bardolīno. Ja sākotnēji šķita, ka tas būs ļoti dārgi, izrādījās, cenas bija zemākas, nekā varētu domāt. Protams, cenas ir dažādas, bet var atrast jaukas, komfortablas viesnīcas, kurās maksa par nakšņošanu un brokastīm ir arī vidējam latvietim pieņemama, īpaši jau laikā, kad tūrisma sezona vēl nav sākusies. Viesnīcu, kempingu, apartamentu piedāvājums ir ļoti plašs, atliek tikai rūpīgi pameklēt. Vēl par praktiskām lietām runājot, daudzi ceļojumos īrē auto. Mums mašīnu aizdeva draugi, tā ka par to arī nebija jāizdod nauda, taču īrētājiem, kuri ceļo divatā, patiešām iesaku izvēlēties mazo, divvietīgo Smart mašīnīti. Tā ir ļoti, ļoti ekonomiska degvielas patēriņa ziņā, turklāt Itālijas apstākļiem ideāli piemērota, jo to novietot ir iespējams arī šaurās ieliņās un pavisam nelielās stāvvietās. Daudzviet arī ielas un īpaši jau kalnu ceļi ir ļoti šauri, tādēļ neliels auto ir vairāk nekā izdevīgs, lai Itālijā justos ērti un iederīgi. Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi