Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Saglabā pagātnes liecības

Druva
10:40
13.07.2012
35
Z Edgars Ziedins Zoseeni 1 3

Zemnieku saimniecība „Gaujas-Magonas” atrodas skaistā vietā Zosēnu pagastā, pavisam tuvu Gaujai. Saimnieks Edgars Ziediņš saka, ka dzīve upes krastā sniedz plašas iespējas izvērsties.

“Gar mājām vijas ceļš, pa kuru varētu kursēt tūristu autobusi. Interesentiem piedāvātu iespēju paskatīties, kā ganās govis, kā saimnieko laukos, parādītu arī kalēju darbu kolekciju,” teic E.Ziediņš un piebilst, ka ar laiku Gaujas malā varētu izveidot arī viesu namu.

Edgars interesējas par senatni, par to, kā lauku sētā saimniekot pirms 70, simts gadiem. Seno darbarīku kolekcija ierīkota pagalmā. To saimnieks sauc arī par brīvdabas muzeju. “Idejas aizsācējs ir mans tēvs, kuram saimniecībā bija saglabājušies senie darba rīki. Tad arī es sāku vākt interesantas lietas,” saka Edgars un skaidro, ka tagad kolekcijā ir gan āmuri, skrūves, izkaptis, grābekļi, loki, veco laiku domkrats, laktas un dažādi pakavi. Ir arī borīši, kas bijuši katrā lauku sētā, rokas ēvele un citi darba rīki. Edgars stāsta, ka tie visi ir vietējo – Zosēnu puses -amatnieku darināti darbi, kas laika gaitā nonākuši viņa rokās. „Agrāk katram kalējam bija sava pieeja, katrs kalums ir unikāls roku darbs. Tagad tādus vairs nevar nekur redzēt. Jaunatne jau pat nezina, kā tās lietas nosaukt īstos vārdos,” paskaidro Edgars. Viņš ir saglabājis arī senāk lietotu lauksaimniecības tehniku – arklus, ecēšas, zirga grābekļus un citas. Edgars piebilst, ka senāk laukos svarīga loma bija zirgam un visa lauku tehnika pielāgota dzīvnieka darba iespējām. “Vēlos parādīt, kā šie priekšmeti darbojas reālajā dzīvē, tāpēc ar laiku plānoju rīkot paraugdemonstrējumus, jo visa tehnika ir labā stāvoklī,” tā Edgars. Kolekcijā atrodas arī priekšmeti, kas izmantoti sadzīvē. Saglabāti trauki alus darīšanai, lepnums ir kandžas dzenamais aparāts, kas agrāk bijis teju katrā mājā. Šie trauki un iekārtas vairs netiek izmantotas, taču, ja būtu nepieciešamība, tās varētu lietot. Edgars papildina: “Tajos laikos nebija runas par saindēšanos ar alkoholu, cilvēki prata lietot alkoholu. Tagad nemāk dzert, nav izbaudījuši īstu mantu. Cilvēks jau pierod pie visa, arī pie veikalā nopērkamajiem pusfabrikātiem.” Viņš norāda, ka jāatrod īpašs veids, kā piesaistīt tūristus, lai brauktu uz tik attālu pagastu kā Zosēni, piedāvājumam jābūt īpaši interesantam.

Edgars ne tikai kolekcionē senas iekārtas un darba rīkus, bet arī pats darina ierīces, kādas lauku sētā bijušas pirmskara laikā. Viņš grib izgatavot vēja ģeneratoru. „Šādas spēkstacija varētu ļaut ietaupīt elektroenerģijas pirkšanu. Par visām detaļām domāju pats, par pamatu izmantoju vecu zirga grābekli. Tagad izmēģinu, kā ģenerators griežas un cik liels vējš būs vajadzīgs. Iecerēts to uzstādīt 12 metru augstumā. Domāju ar ideju vērsties pie speciālistiem, kas varētu palīdzēt to īstenot,” paskaidro Edgars un izsaka cerību, ka ieceri izdosies īstenot pēc iespējas ātrāk. Edgars ar dzīvesbiedri Līgu sāka dzīvot kopā 1991. gadā, tad apņēmies uzcelt māju, un savu ieceri īstenojis. Viņš saka, ka iesākumā neesot bijis nekāda pamata saimniekošanai. „Visu attīstījām saviem spēkiem, jo nebijām ne mantinieki, ne rentnieki. Gribējām darboties laukos, un tā pamazām sākām virzīties uz priekšu, gādājām tehniku un visu pārējo,” teic Edgars. Viņš neaizmirst arī par apkārtnes un Gaujas krastu sakopšanu, bet brīvajos brīžos pievēršas saviem vaļaspriekiem – vēro putnus un dabu sev apkārt. Novērojumus viņš pieraksta īpašā kladītē. Zina stāstīt, ka šogad atnākšot arī kārtīga vasara, tikai nedaudz ir jāpaciešas. Kad būs piemērots laiks, Edgars došoties arī peldēt. „Ierīkojām divas peldvietas, taču šogad vēl ūdenī neesmu bijis,” apliecina E.Ziediņš. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi