Zemnieku saimniecība „Gaujas-Magonas” atrodas skaistā vietā Zosēnu pagastā, pavisam tuvu Gaujai. Saimnieks Edgars Ziediņš saka, ka dzīve upes krastā sniedz plašas iespējas izvērsties.
“Gar mājām vijas ceļš, pa kuru varētu kursēt tūristu autobusi. Interesentiem piedāvātu iespēju paskatīties, kā ganās govis, kā saimnieko laukos, parādītu arī kalēju darbu kolekciju,” teic E.Ziediņš un piebilst, ka ar laiku Gaujas malā varētu izveidot arī viesu namu.
Edgars interesējas par senatni, par to, kā lauku sētā saimniekot pirms 70, simts gadiem. Seno darbarīku kolekcija ierīkota pagalmā. To saimnieks sauc arī par brīvdabas muzeju. “Idejas aizsācējs ir mans tēvs, kuram saimniecībā bija saglabājušies senie darba rīki. Tad arī es sāku vākt interesantas lietas,” saka Edgars un skaidro, ka tagad kolekcijā ir gan āmuri, skrūves, izkaptis, grābekļi, loki, veco laiku domkrats, laktas un dažādi pakavi. Ir arī borīši, kas bijuši katrā lauku sētā, rokas ēvele un citi darba rīki. Edgars stāsta, ka tie visi ir vietējo – Zosēnu puses -amatnieku darināti darbi, kas laika gaitā nonākuši viņa rokās. „Agrāk katram kalējam bija sava pieeja, katrs kalums ir unikāls roku darbs. Tagad tādus vairs nevar nekur redzēt. Jaunatne jau pat nezina, kā tās lietas nosaukt īstos vārdos,” paskaidro Edgars. Viņš ir saglabājis arī senāk lietotu lauksaimniecības tehniku – arklus, ecēšas, zirga grābekļus un citas. Edgars piebilst, ka senāk laukos svarīga loma bija zirgam un visa lauku tehnika pielāgota dzīvnieka darba iespējām. “Vēlos parādīt, kā šie priekšmeti darbojas reālajā dzīvē, tāpēc ar laiku plānoju rīkot paraugdemonstrējumus, jo visa tehnika ir labā stāvoklī,” tā Edgars. Kolekcijā atrodas arī priekšmeti, kas izmantoti sadzīvē. Saglabāti trauki alus darīšanai, lepnums ir kandžas dzenamais aparāts, kas agrāk bijis teju katrā mājā. Šie trauki un iekārtas vairs netiek izmantotas, taču, ja būtu nepieciešamība, tās varētu lietot. Edgars papildina: “Tajos laikos nebija runas par saindēšanos ar alkoholu, cilvēki prata lietot alkoholu. Tagad nemāk dzert, nav izbaudījuši īstu mantu. Cilvēks jau pierod pie visa, arī pie veikalā nopērkamajiem pusfabrikātiem.” Viņš norāda, ka jāatrod īpašs veids, kā piesaistīt tūristus, lai brauktu uz tik attālu pagastu kā Zosēni, piedāvājumam jābūt īpaši interesantam.
Edgars ne tikai kolekcionē senas iekārtas un darba rīkus, bet arī pats darina ierīces, kādas lauku sētā bijušas pirmskara laikā. Viņš grib izgatavot vēja ģeneratoru. „Šādas spēkstacija varētu ļaut ietaupīt elektroenerģijas pirkšanu. Par visām detaļām domāju pats, par pamatu izmantoju vecu zirga grābekli. Tagad izmēģinu, kā ģenerators griežas un cik liels vējš būs vajadzīgs. Iecerēts to uzstādīt 12 metru augstumā. Domāju ar ideju vērsties pie speciālistiem, kas varētu palīdzēt to īstenot,” paskaidro Edgars un izsaka cerību, ka ieceri izdosies īstenot pēc iespējas ātrāk. Edgars ar dzīvesbiedri Līgu sāka dzīvot kopā 1991. gadā, tad apņēmies uzcelt māju, un savu ieceri īstenojis. Viņš saka, ka iesākumā neesot bijis nekāda pamata saimniekošanai. „Visu attīstījām saviem spēkiem, jo nebijām ne mantinieki, ne rentnieki. Gribējām darboties laukos, un tā pamazām sākām virzīties uz priekšu, gādājām tehniku un visu pārējo,” teic Edgars. Viņš neaizmirst arī par apkārtnes un Gaujas krastu sakopšanu, bet brīvajos brīžos pievēršas saviem vaļaspriekiem – vēro putnus un dabu sev apkārt. Novērojumus viņš pieraksta īpašā kladītē. Zina stāstīt, ka šogad atnākšot arī kārtīga vasara, tikai nedaudz ir jāpaciešas. Kad būs piemērots laiks, Edgars došoties arī peldēt. „Ierīkojām divas peldvietas, taču šogad vēl ūdenī neesmu bijis,” apliecina E.Ziediņš. Ilze Fedotova
Komentāri