Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Viduslaiku tērpi

Druva
14:01
10.08.2012
293
Img 2248

Maija Ulme ir apvienojusi vaļasprieku ar darbu. Viņa šuj viduslaiku tērpus gan sievietēm, gan vīriešiem. Pašai patīk viss, kas saistīts ar viduslaikiem, un gūst gandarījumu, ka šādu tērpu nēsāšana sagādā prieku citiem. M. Ulme savulaik dzīvojusi Alūksnē. Pēc vidusskolas beigšanas studējusi Rīgā. Vēlāk strādāja bibliotēkā. Jau kopš bērnības Maijai ir padevusies šūšana: “Atceros, ka šuvu apģērbus pat bez piegrieztnēm, un sanāca ļoti labi”. Viduslaiku tērpus sākusi darināt aptuveni pirms 15 gadiem, kad Cēsu muzejnieki veidoja uzvedumu “Mielasts ar Pletenbergu”. Maijai palūdza uzšūt mūku, mūķeņu, bruņinieku, muzikantu apģērbus. Tad arī sāka parādīties pirmie viduslaiku pasākumi Cēsīs un M. Ulmei pasūtījumu bija arvien vairāk. Tagad Cēsīs iekārtota šūšanas darbnīca, un greznos tērpus palīdz darināt kolēģe Valda.

Maijai patīk viss, kas saistīts ar viduslaikiem. “Man patīk tā laikmeta mūzika. Apmeklēju pasākumus, kas veltīti viduslaikiem, tajos ir senlaicīga atmosfēra. Viduslaiku tērpi ir kā mīkla. Jāuzmin, kā apģērbs jāšuj un kāpēc tas ir tieši tāds,” skaidro šuvēja. Tērpi tiek darināti pēc pasaules standartiem. Maija labprāt šūtu Cēsīm raksturīgo, bet diemžēl viss arhīvs, kurā bija ziņas par viduslaiku tērpiem , kara laikā tika nodedzināts. Saglabājušās tikai divas grāmatiņas, kur nedaudz ieskicēti ceļotāju tērpi. “Viduslaiku tērpiem ir savdabīgs stils, piezemēta greznība un izsmalcinātība,” tā par savu aizraušanos stāsta Maija Ulme. Idejas senatnīgā apģērba darināšanai tiek ņemtas no grāmatām. “To laiku drānām raksturīgas audumu kārtas, it sevišķi piedurknēm. Tas ir noslēpums, kāpēc tieši viduslaiku tērpiem bija nepieciešamas šīs kārtas, iespējams, tāpēc, ka pilīs bija auksts, un veids, kā cilvēks varēja sasildīties, bija uzvilkt virsū tērpam vēl kādu apmetni. Kā arī viduslaikos modē bija savilkumi,” teic M. Ulme. Tērpi tiek darināti galvenokārt no dabiskajiem materiāliem, tie labāk izskatās, tomēr tie ir dārgāki un tos grūtāk kopt. Darbnīcā tiek gatavotas arī cepures, plīvuri, somiņas, kurpītes. “Tērpa darināšana ir ļoti darbietilpīga. Katram jāpiemeklē, jāuzšuj atbilstoši aksesuāri, jo bez tiem apģērbs neizskatās pilnīgs,” atzīs meistare.

Pagaidām Maijas kolekcijā ir aptuveni 40 tērpu, taču izgatavots daudz vairāk, jo liela daļa pārdoti. “Uzskatu, ka esmu sašuvusi daudz tērpu. Tajos, kurus pārdodu, ielieku lielāku darbu nekā tajos, kurus paturu sev,” saka M. Ulme.

Maijas Ulmes darbnīcā tērpus gan šuj pēc pasūtījuma, gan arī tos iespējams izīrēt. Ir cilvēki, kuri tērpus īrē regulāri. Galvenokārt tie tiek izmantoti dažādos tematiskos pasākumos, privātās svinībās, kāzās, loku šaušanas sacensībās un citur. Līdz šim visgreznākais pasākums, kuram Maija darināja tērpus, bija kāzas viduslaiku stilā. Grezni tērpi tika šūti līgavai un līgavainim. Arī visi viesi tika ietērpti viduslaikiem raksturīgā apģērbā. Maija stāsta: “Līgavas kleita ir viena no greznākajām, kādu jebkad esmu uzšuvusi. Sarežģīts un dārgs viduslaiku modelis ar sarkana samta audumu un zelta apdari. Klāt tika darināts vainadziņš un somiņa.” Šāda tērpa izmaksas ir 120 līdz 150 latu. “Kaut arī gribētos veltīt laiku citiem vaļaspriekiem, viduslaiku tērpu darināšana aizņem pārāk daudz brīvā laika. Tomēr esmu gandarīta, ka varu sagādāt cilvēkiem prieku, jo, uzvelkot viduslaiku tērpu, var sajusties kā pilnīgi cits cilvēks,” atzīst Maija Ulme.

Kopš Maija nodarbojas ar viduslaiku tērpu darināšanu, šuvējai ir sapnis (pēc viņas domām, neīstenojams) – iegādāties nelielu treileri, kur iespējams salikt visus tērpus un ceļot pa visu pasauli, piedaloties viduslaiku svētkos. Piekopt klaiņotāja dzīvesveidu. Laura Deruma

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
135

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
628
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
243

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi