Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Pucējamies Cēsu tirgū

Druva
12:22
16.08.2012
42
Img 1649

Augusta Pārvērtību dalībniece ir dzērbeniete Sandra Madrevica, kura savu ikdienu velta bērnu audzināšanai. Stāstot par sevi, Sandra teic, ka pagaidām ir bezdarbniece, mežā lasa mellenes, tās pārdod un tā nopelna naudu ikdienai. Vasarā netrūkst arī citu darbu – jāravē dārzs, jādara dažādas saimnieciskas lietas. Runājot par savu ģērbšanās stilu, Sandra atzīst, ka tam īpašu uzmanību nepievērš, nepietiek laika.

“Ir nesen iegādāts bikškostīms, arī kostīms ar svārkiem, ko uzvelku uz svinīgākiem pasākumiem. Ikdienā nēsāju gan bikses, gan svārkus. Tas atkarīgs, kurp jādodas. Šodien vēlētos vairāk uzzināt par iespējām mainīt matu griezumu, jo pierasti man ir viens un tas pats, vēl arī matus piekrāsoju, un viss. Biežāk man bijis šokolādes vai kastaņu tonis, blondīne neesmu bijusi nekad, domāju, man tāda matu krāsa arī nepiestāvētu,” sacīja S. Madrevica un parādīja stilistei Inetai Zariņai dažus apģērbu komplektus, kurus valkā dažādās dzīves situācijās.

Vērtējot Sandras garderobi, stiliste atzina, ka pietrūkst krāsu, bet tās šodien, piemeklējot jaunus apģērbu komplektus, Pārvērtībās Sandrai tiks atrastas. Tāpat I. Zariņa norādīja, ka augumā garām sievietēm, iegādājoties apģērbu, jādomā par ķermeņa proporcijām un to, lai tērps atbilstu augumam.

“Krāsām apģērbā ir milzīga nozīme. Pelēcīgajā kostīmā Sandru vienkārši neredzēja. Ja tā var izteikties, krāsa strādā pret jums. Tas ir tik neitrāls un pelēks apģērba komplekts, ka liek pazust visam. Neizteiksmīgas krāsas kostīms noteikti jāatdzīvina ar košu šalli vai citiem pamanāmiem aksesuāriem. Apģērbam mūs jāizceļ, jārotā, lai tērps nav tikai drēbes, kas apsedz ķermeni. Un Sandrai ceriņkrāsa, dažādi citi violetie toņi, pat aveņu krāsa brīnišķīgi piestāv,” bilda I. Zariņa. Vaicājot stilistei, vai gara auguma sievietēm apģērbu iegādāties vieglāk, I. Zariņa saka: “Pirmais noteikums – jādomā par ķermeņa proporcijām. Otrais – ja augumā īsas sievietes mēģina ģērbties vienā toņu gammā, lai vizuāli pagarinātu un pat slaidinātu augumu, tad garas sievietes noteikti var atļauties variēt ar krāsām. Svārki un blūze, piemēram, var būt dažādos toņos.” Sandra vēlējās arī uzzināt, kāds matu tonis viņai

piestāv. “Katram cilvēkam kāds tonis piestāv īpaši, taču to nākas meklēt. Ne velti, kamēr sieviete atrod īsto matu krāsu, viņa paspējusi būt blondīne, melnmate un sarkanmate. Galvenais, kas jāpatur prātā – svarīgi izskatīties dabiski. Protams, matus var nokrāsot jebkādus un atbilstoši tam pakārtot pārējo, bet tad tas prasīs ļoti daudz kosmētikas, speciālu garderobi un daudz ko citu. Tiesa gan, tumšai, ideāli nosauļotai sejai vieglāk izvēlēties matu toni, tai daudz kas vairāk piestāv. Parasti jaunībā meitenes izmēģina visu, bet 35 gados nāk pie stilista un prasa, kas piestāv,” smejoties saka stiliste, un atzīst, ka matu krāsa nosaka arī sievietes būtību un pat nedaudz raksturu. “Katrai matu krāsai ir sava asociatīvā nozīme. Ja vēlos blondus matus, tad it kā vēlos būt maiga, romantiska un sievišķīga. Ja man gribas īsus, tumšus matus – tad gribas būt darbīgai, aktīvai un pašpietiekamai. Ja rudus, sarkanus un ugunīgus, tad vēlos parādīt, ka esmu drosmīga, provokatīva un ugunīga. Bieži, ja sievietes dzīvē notiek kādas lielas pārmaiņas, īpaši attiecību jomā, tad viņa uzreiz ķeras pie matu krāsas maiņas. Un tikai tad domā, piestāv vai ne,” teic stiliste, atzīstot, ka Sandrai varētu piestāvēt gan vēsi blondie matu toņi, gan brūnie. Viņa esot vasaras tipa sieviete. Pēc sarunas ar stilisti Inetu Zariņu “Druvas” Pārvērtību dalībniece devās uz salonu “Style 26”, kur ne tikai par citādu matu krāsu, bet arī matu griezumu parūpējās pieredzējusī friziere Oksana Čuvatova. Jāteic, ka jaunais matu griezums tā pārvērta Sandru, ka sievieti sākumā bija pat grūti pazīt. Pati Pārvērtību dalībniece bija sajūsmā un atzina, ka pārmaiņas frizūrā ir ievērojamas. Taču ar to pārsteigumi nebeidzās. Šoreiz “Druva” kopā ar stilisti Inetu Zariņu lēma, ka pucēšanās vis nenotiks ierastajos veikalos, bet gan Cēsu tirgū. Bija piektdienas pusdienlaiks un sagadījās, ka arī lielais gadatirgus

Cēsīs.

Dodoties uz tirgu, šķiet, visvairāk uztraucās stiliste, jo viņa ikdienā klientēm apģērbu piemeklē dažādos veikalos, galvenokārt Valmierā un Rīgā. Taču liels bija viņas izbrīns, ka pirmajās piecās minūtēs atradām tirgotāju, pie kuras varēja atrast šosezon aktuālus apģērbus. Bez lielām problēmām Sandrai tika piemeklēti trīs dažādi komplekti. Sieviete burtiski uzplauka. Vienā brīdī pat stiliste sacīja, ka šoreiz īsti nav komentāra, rezultāts jābauda acīm. “Druva” uz sarunu aicināja arī tirgotāju Lidu Loginu, kuras tirdzniecības vieta atrodas jaunajā Cēsu tirgū. “Šīs vasaras aktualitāte arī tirgū bija gari svārki un dažādas kleitas. Sadarbojos ar vienu lietuviešu firmu, no kuras tad arī kleitas, tunikas un svārkus vedu. Apģērbs ir kvalitatīvs un šūts no laba auduma. To cilvēki novērtē,” saka tirgotāja un bilst, ka tirgū iepirkšanās visvairāk novērojama tieši vasarā. Vēls rudens un ziema ir klusais laiks.

“Redzu, ka Cēsīs paliek arvien mazāk pircēju. Viļānos, Limbažos iepirkšanās ir krietni aktīvāka. Un nevar salīdzināt pircēju daudzumu, pārdošanas

apjomus pirms gadiem un tagad. Tagad izbraukumos nopelnām vairāk, nekā tirgojoties tikai Cēsu tirgū,” par ikdienu stāsta L. Logina. Vaicāta, kas viņai palīdz izvēlēties apģērbu, ko no Lietuvas vest uz Latviju un piedāvāt pircējiem, tirgotāja teic, ka tā ir pašas izvēle un gaume.

“Katram tirgotājam tirgū preces ir atšķirīgas. Tas atkarīgs no tirgotāja gaumes. Man arī neviens speciālists nepalīdz izvēlēties. Pati sekoju līdzi modes tendencēm, braucu uz Lietuvu, meklēju aktuālu apģērbu un piedāvāju pircējiem. Jāteic, ka ļoti modernu un pusaudžu apģērbu nevedu nemaz – jaunieši tirgū teju nemaz neiepērkas. Vidējais klientes vecums – pēc 40,” stāsta L. Logina, kura tirdzniecībā strādā jau daudzus gadus. Viņa pārliecinājusies, ka pircējiem gadu gaitā izveidojies arī savs stereotips par to, cik apģērbam tirgū jāmaksā. L. Logina saka, ka neviens tirgū par 35 vai 40 latiem apģērbu nepirks. “Dārgāk par 25 latiem kaut ko pārdot ir grūti. Cilvēkus maz interesē firma, kvalitāte vai kas cits. Taču nereti cilvēki lielveikalos nopērk tieši to pašu, ko tirgojam mēs. Arī es Lietuvā iepērkos kopā ar daudziem veikalu vadītājiem. Tās ir vienādas preces, tikai es tirgojos Cēsu tirgū, bet kolēģes veikalos. Un visbiežāk atšķirība cenā ir redzama.” Pēc Pārvērtībām Cēsu tirgū S. Madrevica atzina, ka viņai ļoti paticis pirmais un trešais apģērbu komplekts. Viņa vērtēja: “Jutos ļoti ērti un labi. Sen nebiju tirgū iepirkusies un esmu pārsteigta par tiešām plašo preču klāstu un skaistajiem apģērbu komplektiem, kurus stiliste man piemeklēja. Diena bija emocijām bagāta,” atzina Sandra. Liene Lote Grizāne Šoreiz komandā darbojās: Ineta Zariņa, imidža dizainere – vizāžiste Cēsis, Pļavas 3a, tel.29228711 www.parstilu.lv Oksana Čuvatova, friziere Style 26 Cēsis, Izstādes iela 1, tel. 26837226 Inga Kosteviča, nagu kopšanas speciāliste Style 26 Cēsis, Izstādes iela 1, tel. 28376035 Sieviešu apģērbi SIA “Logins un Partneri” Cēsu tirgū tirdzniecības vietā Nr. 9.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
326

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi