Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Naksnīgās Prāgas burvība

Druva
12:28
21.09.2012
16
Dscf1384 1

Daudz ir dzirdēts par „zelta” pilsētu Prāgu, kas ir kā tūristu paradīze un viena no Eiropas arhitektūras pērlēm.

Parasti, kad pilsētu skatām ar tūristu acīm, vērtējam arhitektūras pieminekļus un objektus, kas minēti tūrisma bukletos. Protams, ir svarīgi redzēt visu, ko sniedz pilsēta, taču, lai ceļojums būtu īpašs, katram jāatrod tajā sava īpašā noskaņa. To Prāgā atrada arī cēsniece Džeina Šulte ar draugu Matīsu. Šī noskaņa ir naksnīgā Prāga. Pāris nolēma, ka jāizbauda vasaras pēdējās dienas un jāatpūšas pirms jaunā mācību gada. Abi sapratuši, ka, braukājot pa Latviju, ir grūti atslēgties no ikdienas darbiem, jo ik mirkli esi viena telefona zvana attālumā. Džeina stāsta, ka brauciens nācis tieši laikā: „Matīsam bija jāpiedalās Pasaules kausa posmā slaloma airēšanā, tāpēc bija arī pienākums doties uz Prāgu. Izlēmām apvienot lietderīgo ar patīkamo, bet jāsaka, ka brauciens nāca ne tikai kā veiksmīga sakritība, bet varētu pat teikt – vēlmju piepildījums.” Ceļā uz mērķi viņi devās ar automašīnu, tāpēc daudz laika tika pavadīts uz lielceļiem, taču ceļotāji nejutās nogurdināti, jo ar katru nobraukto kilometru, kas tuvināja galamērķim, noskaņojums uzlabojās. Prāgā Džeina ar Matīsu pavadīja nedēļu, īrēja dzīvokli netālu no vecpilsētas. Tas palīdzējis izbaudīt un sajust īpašo Čehijas galvaspilsētas atmosfēru. Pirmā tikšanās ar brīnišķīgo Prāgu bija naktī. „Jau braucot cauri pilsētai un veroties pa mašīnas logu, uzjundīja patīkama piedzīvojumu sajūta, gribējās ātrāk visu apskatīt, visur pabūt. Jau pirmajos mirkļos sajutu, ka Prāgai piemīt neaprakstāmā senatnes elpa, kas pilnībā aizrauj.” Par spīti tam, ka pāris pilsētā ieradās pēc gara ceļa un bija manāms nogurums, gulēt iet nemaz nav gribējies: „Bija tikai viena doma – ātrāk izkravāt visas

mantas, lai katru nākamo dienu varētu pavadīt tikai pilsētas apskatei un baudīšanai.” Tā kā Matīsam no rītiem bija ieplānoti treniņi, ekskursijām tika atvēlēti vakari, kuros izjusta Prāgas burvība. Džeina stāsta, ka ik mirkli naksnīgo pilsētu baudījusi tā, it kā tā būtu paradīze zemes virsū: „Prāga naktī ir kaut kas neaprakstāms! Katra mazākā izgaismotā ieliņa stāsta savu stāstu. Nostājoties Svētā Vīta katedrāles pakājē, tu jūties kā apburts līdz detaļai izspēlētas arhitektūras skaistuma priekšā, kur Prāgas augstie torņi slejas naksnīgajās debesīs.” Mazajās ieliņās arī vakara stundās kūsā dzīvība – tūristi apbrīnā skatās uz plašo preču klāstu, sarunājas, apspriežas, ko pārvest saviem mīļajiem, citviet ir viena āra kafejnīca pie otras, kur apmeklētāji nesteidzīgi bauda čehu alu, dalās iespaidos par redzēto, katrs izceļot sev tīkamāko un skaistāko. Tādos mirkļos rodas iespēja uz Prāgu paskatīties it kā no malas un uz mirkli izrauties no ikdienas steigas. „Ir interesanti vērot tūristus, kas iet garām, sparīgi kartē meklējot nākamo apskates objektu. Ir patīkami kaut kur pūlī sadzirdēt arī latviešu valodu. Aizejot nedaudz tālāk no vecpilsētas centra, var pilnībā izbaudīt arhitektūru. Tur pat naktī ielas malā stāv muzikanti un spēlē kaut ko senatnīgi skaistu, radot romantisku noskaņu, kas nepiestāv ikdienas steigai, bet naktij piešķir neaprakstāmu valdzinājumu,” tā Džeina.

Domādama par populārajiem tūrisma objektiem, ko būtu vērts redzēt, Džeina min Prāgas rātsnamu un astronomisko pulksteni: „Pulkstenis fascinēja visvairāk, jo tam ir vairākas sastāvdaļas, kas izraisa interesi. Piemēram, hronometrs, kas saukts arī par Prāgas Orloj. Tas veidots no trim vēl smalkākām detaļām – astronomiskās skalas, kas atspoguļo Saules un Mēness stāvokli, „Apustuļa pastaigas”, ko iespējams vērot ik stundu un kuras laikā pārvietojas vairākas skulptūras, un visbeidzot – kalendāra ciparnīca ar divpadsmit medaljoniem, kas pārstāv katru no divpadsmit mēnešiem,” stāsta Džeina. Kā vienu no iespaidīgākajiem apskates objektiem Džeina min arī Petrina skatu torni, kas veidots līdzīgi kā Parīzes Eifeļa tornis. Petrinas tornis atrodas kalna virsotnē, 318 metru augstumā, no tā paveras skats uz visu Prāgu. „Stāvot torņa smailē un raugoties lejā uz pilsētu, šķiet, ka to var satvert plaukstās. Pilsētas arhitektūra, nami ar dakstiņu jumtiem, Vltavas upe, senatnīgie tilti, katedrāles, prezidenta pils – visa šī varenība piepeši liekas rokas stiepiena attālumā. Tas lika elpai aizrauties,” tā Džeina un stāsta, ka torņa virsotnē sagaidījuši saulrietu. “Kad sāka krēslot, pilsēta zem mums iedegās mazās, spožās gaismiņās. Tas ir tiešām neaprakstāms skats, nav latviešu valodā tādu vārdu, lai izteiktu, cik vienreizēji tas bija. Šādos mirkļos tu sāc izmisīgi vēlēties, kaut spētu fotografēt ar acīm un visu reibinošo skaistumu iemūžināt tādu, kā tu to redzi,” tā Džeina par sajūtām, ko sniegusi naksnīgā Prāga. Pilsēta jauniešus tik ļoti pieradinājusi pie skaistā, ka sirds sāpējusi, kad prombraucot aiz mašīnas loga pamazām pagaisuši pilsētas apveidi. Džeina ir pārliecināta, ka Prāga ir pilsēta, kurā atgriezīsies. Palikušas neapskatītas vairākas vietas, arī Prāgas romantisma pērle – muzikālās strūklakas. Tās tika atstātas nākamajai reizei, lai būtu vieta, kur no jauna izgaršot senatnīgās pilsētas nakts romantiku. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
246

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi