Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Aizraušanos pārmanto no vectēva

Druva
15:26
15.02.2013
112
Mg 6398

Katram cilvēkam mēdz būt savs vaļasprieks. Vienam patīk rokdarbi, otram zīmēt, bet trešam kaut ko krāt. Tas piepilda brīvo laiku, sagādā gandarījumu un prieku gan pašam, gan apkārtējiem. Jaunpiebaldzēns Salvis Ozoliņš aizraujas ar jumta skaidu gatavošanu.

Interese par skaidu plēšanu jaunietim bijusi jau bērnībā. Salvis redzējis, kā strādā vectēvs, un ēvelēšana viņu ieinteresējusi tik tālu, ka kādudien Salvis sēdies pie ēveles pats.

Patlaban Salvis vairāk laika velta uzņēmējdarbības loģistikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē. Savam vaļaspriekam atliek vien brīvdienas. „Vasarā darbnīcā varu pavadīt stundām ilgi. Viegli nav, pēc vairāku stundu darba mugura liek par sevi manīt. Ar ēveli jāprot sadarboties. Visvairāk jāuzmana pirksti,” saka S.Ozoliņš. Par darbnīcu Salvis sauc nojumi vecātēva mājas pagalmā, kur atrodas galvenais darba rīks – jau gadiem ilgi kalpojusī ēvele, kas joprojām darbojas. Tā savulaik pārjaukta un restaurēta. “Visu cieņu vectēvam, kurš ēveli sataisīja. Tagad tai ir liela vērtība, gan vēsturiska, gan praktiska,” piebilst Salvis. Jaunietis zina stāstīt, ka jumta skaidas parasti gatavo no apses. ”Izmantotajiem kokmateriāliem jābūt bez zariem un iegūtiem pareizajā laikā. Vispirms baļķi tiek sagarināti klučos, tad tos ar ķīļiem sašķeļ un ēvelē. Iegūtajām skaidām līdzina malas – atdala mizu un skabargas, tad sašķiro un atlasa brāķi. Pēc tam skaidas var klāt uz jumta, tas jādara pēc iespējas ātrāk, jo ilgāk turētas skaidas izžūst un tās ir grūtāk naglot,” paskaidro S.Ozoliņš. Arī Salvja vectēvs Juris Rubenis ir prasmīgs meistars. Nav jābrīnās, ka arods Salvim rokā no viņa. „Vectēvs kolhoza laikā strādāja par SCO būvdarbu vadītāju, savulaik bijis arī Jaunpiebalgas būvdarbu iecirkņa vadītājs, pēc tam nostrādājis kā celtnieks un padomdevējs celtniecības jautājumos. Īsts sava aroda meistars Arī tagad aktīvi darbojas,” ar J.Rubeni iepazīstina Salvis un turpina: „Pie vectēva jūtos kā muzejā. Viņam ir saglabājušies dažādi seni amatniecības darba rīki, piemēram, biezumēvele. Tādu ēveli tuvākajā apkārtnē nesameklēt. Ir arī rihtēvele, garināmais ar maināmiem leņķiem un ātrumu, urbjmašīna, capojamais (horizontālais urbis), frēzers, zeimeris, regulējamais zeimeris, rihtēvele un caurlaide, jumta skaidu ēvele un gateris. Viss darba kārtībā. Pie vectēva laukos arī iepazinos ar skaidu ēveli. Viņš pamācīja ar to rīkoties. Tas ieinteresēja, tagad tā ir mana sirdslieta,” domās dalās S.Ozoliņš. Savulaik Salvis gājis arī

uzņēmējdarbības kursos pie Ginta Barkovska. „Nodarbības aizrāva. Nolēmu, ka gribu studēt ko līdzīgu. Izvēlējos loģistiku,” viņš saka un domā, ka studijas paplašina redzesloku, tāpēc, domājot par nākotni, jaunietis apsver iespēju savu aizraušanos ar laiku pārvērst par biznesu. ”Mani klasesbiedri devušies, kur nu kurš pasaulē. Tikai daļa palikusi Latvijā, taču ne visiem izdodas atrast savu vietu. Neviens nezina, kā dzīve iegrozīsies, taču mans mērķis ir atrast laukos savu nišu, un kāpēc tā nevarētu būt jumta skaidu ražošana,” spriež Salvis. Pieprasījums pēc skaidām noteikti būtu. Pērn Salvis paguvis izgatavot vien tik daudz skaidu, cik radiem un paziņām. „Cilvēki izsaka atzinības vārdus par skaidu kvalitāti. Tas iepriecina. Patīkami, ka hobijs sagādā arī prieku. Es gribētu nopietnāk pievērsties uzņēmējdarbībai. Lai to darītu, vajag kādu pamatu. Vai ieceri izdosies īstenot, to rādīs laiks. Tas būtu labākais variants, ja cilvēks ar to, ko patīk darīt, var arī pelnīt,” uzskata S.Ozoliņš. Viņš domā, ka pavasaris varētu būt rosīgs darba laiks. „Cilvēki grib atjaunot vecās ēkas un bieži izvēlas skaidu jumtu. Varbūt līdzīgu amatu pratēju netrūkst, taču ne visi spēj piedāvāt kvalitatīvu materiālu. Ja darbu dara ar aizraušanos un atbildību, tad kļūdīties nav iespējams,” domā S.Ozoliņš. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
26

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
324

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi