Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mudina izbaudīt dabas spēku

Druva
11:36
20.06.2013
55
Img 3651

Indra Ābele no Priekuļu pagasta Dukuriem nebaidās no jauniem izaicinājumiem. Likteņa piespēlētās iespējas viņa pieņem ar prieku un vadās pēc atziņas – katram mākonim ir sudraba maliņa. Indra studējusi psiholoģiju, viņas pamatdarbavieta ir socioloģisko aptauju centrs “TNS Latvia”, kur viņa jau sesto gadu strādā par intervētāju, taču tā ir tikai viena viņas dzīves daļa. Problēmas ar veselību savulaik Indru mudināja doties pie dziednieka Mārtiņa Rodes, kurš saskatīja viņā spējas dziedināt un kļuva par pirmo skolotāju. Pirms sešiem gadiem Indra pie Edītes Vējas apguva reiki dziedniecību – senu Austrumu dziedniecības sistēmu, kas palīdz garīgi attīstīties un pilnveidot savas spējas. Edīte Vēja bija ne vien Indras reiki, bet arī pirmā baltu zīmju skolotāja. Pēc Edītes aiziešanas viņsaulē par Indras baltu zīmju skolotāju kļuva dziednieks Ziedonis Kārkliņš. Savukārt pagājušā gada nogalē viņa pabeidza Mihaila Mošenkova vadītos reiki terapeitu kursus un tagad Gaismas skolas reiki klīnikā kopā ar citiem reiki terapeitiem dziedina cilvēkus. Līdztekus Indra pie vairākiem skolotājiem apguvusi ājurvēdas masāžas. “Ārsts ārstē slimības sekas un konkrētu ķermeņa daļu, bet dziednieks – cēloņus un organismu kopumā. Jācer, ka reiz tomēr ārstu un dziednieku sadarbība attīstīsies,” piebilst Indra. Indra ir pārliecināta, ka jebkurš cilvēks var attīstīt spēju just un palīdzēt. Vispirms palīdzība jāsniedz pašam sev, tā ir iespēja garīgi attīstīties. “Protams, daudz jāapgūst. Arī es joprojām mācos, bez tā neiztikt. Darbs ar sevi, laikam ritot, katrā cilvēkā attīsta arvien spēcīgāku intuīciju un jūtīgumu,” uzsver Indra un teic, ka nav svarīgi, kāda kaite cilvēku piemeklējusi, galvenais – novērst tās cēloņus. Viņa ir pārliecināta – lai kādā situācijā cilvēks nenonāktu, risinājumu var atrast vienmēr. Ir tikai jāmeklē. “Brīdī, kad cilvēks ir gatavs mācīties, viņš atrod skolotāju. Tā nav nejaušība,” uzskata Indra.

Viņa novērojusi, ka sabiedrībā ir ļoti daudz cilvēku, kuri sevi izsmēluši, atdevuši enerģiju, pretī neko nesaņemot. Ir vajadzīga enerģijas apmaiņa. “Ja cilvēks ir visu dienu pavadījis darbā, tad atnākot mājās, viņam jāatrod kāda pozitīva nodarbe, citas enerģijas avots. Te iederas arī populārais teiciens – vajag domāt pozitīvas domas! Ja cilvēks tikai sevi urda un dzīvo, nokāris degunu, tad viņš arī sev rada tādas situācijas,” uzskata I.Ābele. Viņa turpina: „Dažkārt mūsu vēlmēm ceļā stājas šķēršļi, neparedzētas situācijas. Arī es esmu jutusi, ka netieku mērķim klāt. Viena iespēja ir spuroties pretī. Tomēr prātīgāk ieklausīties, ko ar to mēģina pateikt, iespējams, jāatkāpjas un jāmeklē cits ceļš. Iespējas jau mums tiek dotas – atliek tikai tās izmantot”. Cilvēki dziedniekus uzmeklē kritiskās dzīves situācijās un bieži domā, ka rezultāts būs tūlītējs. Visvieglākais ir iedzert tableti un pretī nedot neko. “Izdziedināšanās prasa arī paša cilvēka darbu ar sevi. Latviešiem ir labs sakāmvārds – kā sauc, tā atskan. Sevis šaustīšana, skaudība, neapmierinātība pievelk negatīvās vibrācijas, savukārt smaids un gaišas domas – pozitīvās,” saka Indra.

Dziedniece lielu nozīmi piešķir arī baltu zīmēm. Indra stāsta, ka grafiskās zīmes ir pati senākā informācijas un

enerģijas

izteiksmes forma. “Baltu zīmes ir mūsu sakrālais mantojums. Zīmju ietekmi pazinuši jau mūsu senči, kuri, dzīvojot harmonijā ar dabu, apzināti pratuši tās izmantot. Par to liecina cimdi, jostas, citi apģērba gabali ar rakstiem, ornamentiem rotātie sadzīves priekšmeti. Visām baltu zīmēm piemīt savs enerģētiskais starojums, kas mūs ietekmē. Senčiem bija plašas zināšanas par tām. Bagātīgais zīmju klāsts tautastērpos nebija domāts tikai skaistumam, bet vispirms – enerģētiskajai aizsardzībai,” atgādina Indra un uzsver arī dabas nozīmi cilvēka dzīvē, prasmi izmantot tās doto. „Daba ir vislabākā dziedniece. Apskaujot koka stumbru un tā pastāvot, atjaunojas spēki. Savulaik lauku ceļi tika būvēti uz zelta āderu tīkla, tāpēc cilvēki nenogura, arī pārvarot lielus attālumus. Ja nepieciešams uzlādēt enerģiju, vienkāršākais veids ir aiziet uz mežu. Kokiem un akmeņiem ir arī unikāla spēja dziedināt. Ne velti svētvietās tiek norādīti akmeņi, kas dziedina konkrētas kaites,” domā I.Ābele un uzsver, ka būtiski ir izvēlēties sabiedrību, kurā uzturēties. Ja tā nogurdina, tad no tās visdrīzāk vajag izvairīties. „Daba palīdz atjaunot spēkus. Latvija ir bagāta ar svētvietām. Savukārt spēka vietas atrodas tepat līdzās – abos Cēsu parkos,” piebilst Indra un teic: „Klāt saulgrieži. Trīs dienas pirms un pēc tiem dabā ir enerģētiski visspēcīgākais laiks. Šajās dienās jāsteidz savākt arī zāļu tējas – tām piemīt īpašs spēks. Vēlu visiem izbaudīt šo svētku burvību!” Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
133

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
628
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
243

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi