Lai pastaigātos gar ziedošiem lavandu laukiem, skurbtu no augu smaržas un lillā krāsas, nav jābrauc uz Franciju. Tagad lavandas priecē Latvijā. Tās audzē gan ziemeļpusē – Limbažu pusē Umurgas pagastā -, gan dienvidos – Saldus apkaimē, Jaunlutriņu pagastā. Lavandu lauku šīspuses saimnieki ir
Inga Purava un Rihards Šķeltiņš ar meitām Benitu un Amandu. Ideja, ka Latvijā vajadzētu audzēt dienvidu augu – lavandas, pieder Ingai. Tā izauklēta, ģimenei uzturoties Norvēģijā, kur tiešām lavandas nevar iesakņoties, to niknākie ienaidnieki ir sals un mitrums. Reiz Rihards, kura darbs Latvijā un Norvēģijā saistīts ar degvielas biznesu, tincinājis sievu, ar ko viņa nodarbosies, kad beigsies bērnu audzināšanas laiks. Inga atbildējusi: “Audzēšu lavandas!” Rihards, būdams smaržu un garšu cienītājs, kurš katrā valstī aprauga garšvielas, jo tās kolekcionē, uzreiz novērtējis sievas neparasto ideju. “Lauksaimniecība man nepatīk, kartupeļu audzēšanas dēļ es nebūtu gatavs riskēt, bet lavandu dēļ gan. Biju gatavs sievas ideju finansēt, jo zināju, ka tas ir augs, kas sniedz jaukas emocijas. Biju gatavs ar ģimeni arī pamest Norvēģiju un negaidīt tajā laimīgās pensijas pienākšanu,” lavandu audzēšanas ēras sākumu ar vieglu
ironiju izklāsta Rihards. Umurgas pagastā pagājušās nedēļas nogalē, kad divas dienas uzņēmuma “Lillas Lavender” lauki bija atvērti ikvienam, notika lavandu ziedēšanas svētki.
Brīvdienās “Mazķītu” sētu un tai blakus esošos lavandu laukus apmeklēja teju trīs tūkstoši interesentu. Viņus priecēja ne tikai eksotiskais augs, bet arī saimnieku viesmīlība un izdoma svētku rīkošanā. Saimnieki aicināja lavandu laukus izmantot par fotosalonu, ko viesi aizrautīgi darīja. Reibinoši smaržīgā un kukainīšiem zumošo lauku malās bija izvietotas arī salmu ķīpas, lai piesēstu un meditētu. Kalna galā bija izveidota terase ar mīkstiem spilveniem un liegā vējā plandošiem lillā šifoniem. “Mazķītas” nopirkušie saimnieki
reiz celto zirgu stalli bija pārvērtuši par mūzikas salonu, kurā klavieres spēlēja un dziedāja aktrise Zane Dombrovska, par romantisku noformējumu un apgleznotu audumu izstādi parūpējusies māksliniece Agnese Melbārde.
Šādi svētki dienvidnieciskā atmosfērā notika otro gadu, piesaistot ļaužu un arī preses uzmanību. “Ar šo notikumu pagājušajā vasarā iekļuvām gandrīz visos žurnālos, izņemot “Privāto Dzīvi”, bet šogad bildes no lavandu laukiem bija arī dzeltenajā presē, jo kāzu dienā lavandas priecēja arī dziedātāju Aišu,” laipni sagaidīdams savā sētā, vai ar katru viesi omulīgi patērzēja Ingas tēvs Imants, aicinot
pacienāties ar cepumiem un dzērienu, kam ir lavandu garša. Abiem valmieriešiem Imantam un Lilitai – Ingas vecākiem – vasaras mājā “Mazķītās” šajā nedēļas nogalē bija lielā ļaužu uzņemšanas un darba dienas. Lilita tirgoja lavandu pušķīšus un meitas Ingas izloloto lavandu produkciju. Skaistuma un smaržu apreibinātie ļaudis to ļoti kāroja, pirka smaržīgos, krāsainos audumos safasētos, dažāda lieluma lavandu maisiņus, lavandas ēterisko eļļu un ziedūdeni.
Apmeklētājas arī pašas varēja savīt
lavandu
bumbiņas – tieši tādas, kāda ziemeļnieciskajā Norvēģijā reiz nonāca Ingas rokās un aizkustināja tik ļoti, ka atvēra otro elpu un pavēra jaunu ceļu dzīvē – audzēt lavandas.
Tik romantiskajā “Lillu” terasē Inga apmeklētājiem stāstīja ne tikai par iedvesmu un gandarījumu, ko sniedz izlolotā aizraušanās un reizē uzņēmējdarbība, bet arī par risku, kuru kopā ar Rihardu izbaudījuši, lavandas pieradinot Latvijā. Lielais entuziasms, kas spārnojis vairākus gadus, Vidzemē un Kurzemē vairojot lavandas, šopavasar krietni paplacis. Aprīlī uznākušais sals pamatīgi paputinājis trīs gadus koptos sējumus. Stādi, kas gādāti, lai paplašinātu laukus, tagad lielākoties kalpo, lai aizklātu milzīgos caurumus, kur lavandas izsalušas.
“Mēs esam paviegli ļaudis. Neskaitām naudu, bet strādājam, lai sirdij prieks. Ceram, ka ilgtermiņā šis darbs mums tomēr atmaksāsies,” savu pozīciju sievas biznesa atbalstā pauž Rihards un paironizē, ka viņus var uzskatīt par zemniekiem – diletantiem, kuri no biznesa vairāk cer iegūt baudu nekā naudu. Vēl viņš pamanās sanākušajiem ļaudīm mazliet pasūdzēties, ka sievas biznesa dēļ vasarās pēc darba dienas savā profesijā, kā arī visās brīvdienās ir spiests strādāt lavandu laukos. Kad Inga tiek pie vārda, lai dalītos idejās par lavandu izmantošanu, viņas vaigs kļūst pavisam laimīgs. Tad aizmirstas, ka nācās rīkot talkas, lai izrautu nosalušos augus un stādītu to vietā jaunus. Galvenokārt aug franču šķirnes, kā arī franču un spāņu krustojuma lavandas. Jūlija spožajā saulē kalna galā spīguļo patvārim līdzīga ierīce, ar kuras palīdzību Inga no lavandu ziediem iegūst eļļu un ziedūdeni. Lavandu viņa izmanto, gatavojot cepumus, kūkas un limonādes.
Laimīga aiz tirdzniecības smaržīgās letes ir arī Ingas mamma Lilita, kura ar smaidu atceras savu neticību, no znota pirmo reizi izdzirdot ideju par lavandu audzēšanu un nespējot to ņemt par pilnu. Mairita Kaņepe
Komentāri