Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Kur meklējams 40 dienu pirmsākums

Jānis Gabrāns
13:13
09.11.2016
1348

Atbilstoši sentēvu tradīcijām šis ir veļu laiks, tāpēc arī šajā rubrikā var parunāt par līdzīgām tēmām. Katram no mums nācies saskarties ar kādām bērēm, ikviens dzirdējis par termiņu – 40 dienas, kuru laikā kapa kopiņu atstāj neaiztiktu, viss paliek, kā bijis bēru dienā. “Druva” nolēma painteresēties, kā radies šis 40 dienu termiņš, vai tam ir kāds pamatojums vēsturē, reliģijā un vai tas ir aktuāls. 

Cēsu novada pašvaldības galvenā speciāliste kapu apsaimniekošanas jautājumos Dace Jansone stāsta, ka pati par to sākusi interesēties, stājoties šajā amatā pirms daudziem gadiem. Uzzinot, ka ir šāds termiņš, saistīts tieši ar laiku pēc bērēm, viņa jautājusi pazīstamam mācītājam, kurš norādījis, ka šajā laikā dvēsele esot vēl šajā zemē, pēc tam – debesīs.

“Redzu, ka cilvēki interesējas par to un ievēro šīs 40 dienas. To dara jauni, veci neatkarīgi no tā, ir ticīgi vai nav. Prasa, kā rīkoties, tad skaidroju, ka viss vienkārši, šīs 40 dienas no cilvēka aiziešanas dienas neņem no kapa vainagus, ziedus, skujas, tikai pēc tam visu novāc un sakopj kopiņu,” stāsta D. Jansone.

Taču paliek jautājums, kur meklējamas šīs tradīcijas saknes, Visplašākais atbilžu meklēšanas lauks ir globālais tīmeklis, kurā varot atrast visu. Cits jautājums, cik tur patiesības,

Informācijas tiešām netrūkst, kāds minējis, ka, iespējams, ieradums atzīmēt 40. dienu kopš aizgājēja nāves nāk no Senās Ēģiptes, daudzi savus atzinumus balsta Bībelē, kur skaitlis 40 ir samērā bieži minēts. Kā zināms, 40 dienas Jēzus Kristus pavadīja tuksnesī lūdzoties; 40 dienas ir no Kristus Augšāmcelšanās brīža līdz Debesbraukšanas dienai; 40 dienas Mozus pavadīja Sinaja kalnā, pirms saņēma derības plāksnes, un šo uzskaitījumu varētu turpināt.

Vispiemērotākais skaidrojums būtu ar tām 40 dienām, kad Kristus pēc Augšāmcelšanās atradās uz zemes un tikai tad devās uz debesīm. To it kā apliecina vēl kāda interneta lapa, kurā lasāms, ka 40 dienas ilgst dvēseles atrašanās šķīstītavā, tikai pēc tam tiek izlemts, kur tā dodas tālāk – uz elli vai paradīzi -, tāpēc arī atzīmējot 40-to miršanas dienu.

“Tas saistīts ar kristīgo ticību, ar to, ka Jēzus 40 dienas pēc Augšāmcelšanās devās uz Debesīm jaunai dzīvei. Tā arī cilvēka dvēsele pēc 40 dienām iegūst mūžīgo mieru vai ciešanas. 40 dienas pēc nāves cilvēka dvēsele var atgriezties uz zemes, lai atvadītos no savas zemes dzīves, no saviem tuvajiem,” teikts šajā tīmekļa lapā.

Tas it kā saskanētu ar D.Jansones teikto, taču cits skaidrojums vēsta, ka kristīgajā baznīcā teoloģisku norādījumu par to nav. Nolēmu pajautāt mācītājiem, vai tiešām tam saknes meklējamas reliģijā, Bībelē. Aptaujātie luterāņu mācītāji norādīja, ka Bībelē tam nav konkrēta skaidrojuma, patiesībā šī tradīcija nemaz tik sena neesot, vien kādus pārsimts gadus, un tās izcelšanās nav īsti skaidra.

Romas katoļu baznīcas Cēsu un Taurenes draudzes prāvests Ronalds Melkers norāda, ka arī katoļu tradīcijās nekur nav šādas dienas atrunātas. Šis termiņš, visticamāk, esot nepieciešams tikai palicējiem, jo cilvēka dvēsele šajā laikā jau ir pie Dieva, tā nekur nekādā starptelpā neuzkavējoties.

“Manuprāt, šī tradīcija pamatojas tajā, ka cilvēkiem, palicējiem vajag kaut kādu noslēgumu. Līdz bērēm taču viss iet samērā traki, tad bērēs rodas sapratne, ka miesa paliek te, dvēsele – pie Dieva, bet palicējiem vajag noslēgumu. Un tā radušās šīs dienas. Ja man prasītu, es teiktu, ka noslēgums ir bēru dienā. Cilvēks ir apbedīts, kā saka, smiltis pie smiltīm, gars – pie gara, un dzīve turpinās. Saprotams, ka citiem vajag kādu laiku, lai būtu šis noslēgums,” saka prāvests.

Arī viņš nezinot, no kurienes radies tieši šis termiņš, tam neesot nekāda bibliska pamatojuma, un katram šis laiks varētu būt citāds. Prāvests norāda uz Katoliskās baznīcas katehismu, kur 2. artikulā “Kristīgās bēres” sadaļā “Bēru svinēšana” 1687. pantā cita starpā ir teikts: “Kāda kopienas locekļa nāve (vai gadadiena, septītā vai trīsdesmitā diena) ir notikums, kam vajadzētu pārsniegt “šīszemes” perspektīvas un ticīgos virzīt uz patiesas ticības augšāmceltajam Kristum perspektīvu.”

Par 40 dienu pieminēšanu runā Pareizticīgo baznīca, taču šķiet, ka pilnīgi skaidru atbildi, kā un kad viss sācies un kāpēc tieši 40, laikam nedabūt. Pie tam dažādās valstīs tas esot atšķirīgi, kāda informācija vēsta, ka, teiksim, Portugālē tas ir gads, un šajā laikā sievietes ģimenē staigā melnā apģērbā.

Tātad paliek versijas, minējumi, bet vienas taisnības nav. Protams, nevar arī noliegt šo tradīciju, jo, kā jau minēja prāvests, šis ir laiks, kad palicēji īpaši piedomā par aizgājēju, viņa dvēseli. Un, ja viņiem tā vieglāk, kāpēc lai tā arī nedarītu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vīriešu peldbikses – 2024.gada vasaras tendences

18:06
03.07.2024
8

2024.gada vasara vīriešiem, kas bieži atpūšas pludmalē, piedāvā plašu peldbikšu izvēli – ikvienai gaumei un augumam. Šogad svarīgākais ir funkcionalitāte, ērtums un stilīgs izskats. Lūk, daži no galvenajiem trendiem, kas dominēs pludmalēs un baseinos šajā sezonā. Klasiskās peldbikses Klasiskās vīriešu peldbikses ir teju vai mūžīgs variants, kas nekad neiziet no modes. 2024. gadā tās piedzīvo […]

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
70

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
667

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi