Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija
weather-icon
+0° C, vējš 2.73 m/s, R vēja virziens

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

Sarmīte Feldmane
10:29
21.11.2024
122
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam.

Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums pārtikai, kas bijis straujākais kopš 2007. gada, neskaitot cenu kāpumu 2022.gadā, kad pārtikas cenas strauji pieauga visu gadu. Oktobrī cenas pārtikai pieaugušas par 1,6 %, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procent­punktiem. Dārgāki kļuva ne tikai svaigi    dārzeņi    un    augļi, bet būtiski    arī piens un sviests, maize, mājputnu gaļa, svaigas zivis. Savukārt lētāki esot kļuvuši    kartupeļi un cukurs.

Varam dusmoties, neizpratnē raustīt plecus, bet esam punktiņš lielajā pasaulē, kurai ne gala, ne malas, un katrs vējiņš to iezīmēto punktiņu var papūst. Oktobrī pārtikas produktu cenas pasaulē turpināja pieaugt – mēneša laikā par 2 %, bet gada laikā – salīdzinot ar 2023. gada septembri, tām bija vērojams kāpums par 5,5 %. Oktobrī pieauguši visu galveno pārtikas produktu grupu cenu indeksi, izņemot gaļu.    (Patēriņa cenu indekss (PCI) atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas noteiktā laika periodā. PCI mēra vidējā cenu līmeņa izmaiņas iedzīvotāju patēriņā nozīmīgākajām precēm un pakalpojumiem (fiksētam patēriņa grozam). Latvijā šis indekss tiek lietots kā galvenais inflācijas rādītājs.) Kopējā cenu indeksa kāpumu oktobrī galvenokārt noteica straujš augu eļļu cenu indeksa kāpums. Tas palielinājās piekto mēnesi pēc kārtas, sasniedzot divu gadu augstāko līmeni. Mājputnu gaļas cenas nedaudz samazinājās, to ietekmēja lielākas eksporta piegādes no pasaules lielākajiem ražotājiem. Otro mēnesi pēc kārtas oktobrī pieauga kviešu cenas, galvenokārt atspoguļojot bažas par nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kas ietekmē ziemāju sējumus lielākajās ziemeļu puslodes eksportētājvalstīs, turklāt augšupvērstu spiedienu uz cenām radīja arī neoficiāla cenu minimuma atkārtota ieviešana Krievijā un pieaugošā spriedze Melnās jūras reģionā.    Un tā tālāk. Esam tur, kur esam, un jādzīvo laimīgi.

Arī valdošā koalīcija gadiem uzklausa sabiedrības bažas par pārtikas cenām veikalos. Allaž atteikts, ka tirgotāji liek pārāk augstus procentus, ka zemnieki nespēj nodrošināt apjomus. Nupat koalīcijas partijas vienojušās strādāt, lai mazinātu pārtikas cenas lielveikalos.    “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics gan paskaidrojis, ka pašlaik vēl nav skaidrs, kādi risinājumi tieši tiks izmantoti, lai mazinātu pārtikas cenas, taču “ir vienota izpratne, ka Latvijā īsts brīvais tirgus starp lielveikaliem neeksistē, pārtikas cenas daļēji ir nepamatotas”.    Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS)    solījis, ka “rezultātā jāiegūst iedzīvotājiem – pārtikas patērētājiem”.    Plānos ir novērst atšķirīgu cenu veidošanas attieksmi starp vietējām un importētajām pārtikas precēm, kā arī līdzsvarot pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieku attiecības, lai ražotājiem nebūtu jāpārdod preces par neatbilstoši zemu cenu vai pat zem pašizmaksas.

Kaut kas it kā, vismaz pie viena galda, ir apspriests. Šajā reizē vismaz publiski neizskan, kāpēc valdība neko nevar izdarīt, jo ir taču brīvais tirgus, konkurence. Klausīsimies tālāk.

Starp citu, domājot par pārtikas cenu samazināšanu, vienlaikus arī paredzēts veicināt vietējo pārtikas preču īpatsvara pieaugumu tirdzniecības vietās.    Ak, Dievs! Un tas jādzird pēc tam, kad sabiedrības sašutuma ugunīs izskanējusi ziņa, ka Saeimas pārtikas pašapkalpošanās kioskā, kuru atklāja    patriotu mēnesī, tirgo jogurtu no Lietuvas, burkānus no Portugāles, saldējumu no Francijas, vistas desiņas no Polijas… un citus ārzemju produktus. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norādījis, ka nav saprotams, kā var pieļaut situāciju, ka kioskā izvietotie piena produkti nav Latvijā ražoti. Tāpat visiem produktiem, kas ir Latvijai raksturīgi, jābūt ar Latvijas izcelsmes zīmi.

“Saeima ir tā institūcija, kurai būtu jārāda piemērs, ka pirmā izvēle vienmēr ir un būs mūsu pašu lauksaimnieku, pārstrādātāju un uzņēmēju radītie produkti,” atgādinājis J.Šolks.

Dīvaini – valdība spriež vienu, Saeimas mājā dara pa savam. Kā īsti būs, rādīs laiks. Gan jau piedzīvosim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
37

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
30

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
18
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
5
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi