Valdības lēmums, ka plastmasas maisiņus, izņemot ļoti plānos, kas produktu pirkšanai vajadzīgi higiēnas nolūkos, no nākamā gada veikalos vairs nevarēs saņemt bez maksas, cilvēkos raisījis neizpratni.
Rodas jautājums, kas mainīsies, jo arī šobrīd nevienā veikalā lielākus maisiņus vairs nedod bez maksas, toties atļautos pircēji lieto un, visticamāk, arī lietos uz nebēdu. Saprotama cilvēku vēlme, lai nekas nenosmērējas, neiztek, neizlīst, bet ir arī otra puse – visi šie daudzie maisiņi agri vai vēlu nonāk atkritumos vai piesārņo apkārtni.
Cēsu “Solo” veikalu īpašnieks Uldis Kvants norāda, ka atbalsta ierobežojumus: “Pie augļiem esošie bezmaksas maisiņi arī turpmāk būs atļauti, bet mums tur ir arī nedaudz izturīgāki, kur var bērt, piemēram, kartupeļus. Acīmredzot, tādi vairs bez maksas nevarēs būt. Lielie maisiņi pie kases jau sen un nekur nav bez maksas. Zinu, ka mēs Cēsīs bijām pēdējie, kuri pārgāja uz to, ka par tiem jāmaksā.”
Arī veikalu tīkla “Maxima” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule norāda, ka veikalos “Maxima” visi iepakojumi produktu nogādāšanai mājās, piemēram, plastikāta maisiņi, eko maisiņi, auduma maisiņi, maisiņi no pārstrādāta materiāla, jau ilgu laiku ir maksas pakalpojums: “Veikalos iedzīvotājiem bez maksas pieejami mazie maisiņi, lai varētu preci nosvērt un higiēnas apstākļu dēļ ievietot groziņā ar citām precēm. Tomēr, lai cilvēkus aicinātu apdomāt, vai tiešām nepieciešama visu sveramo produktu ievietošana maisiņā, esam sākuši izglītojošu iniciatīvu, izvietojot uzlīmes pie mazajiem maisiņiem, aicinot aizdomāties, vai tiešām nepieciešams vēl viens maisiņš.”
Viņa arī norāda, ka brīdī, kad pieņemtie grozījumi tiks ieviesti praksē, veikalos “Maxima” nekas nemainīsies – mazie maisiņi pie sveramajiem produktiem joprojām būs bez maksas. Tomēr, lai saudzētu vidi, uzņēmums “Maxima Latvija” meklējot alternatīvas, lai paplašinātu videi draudzīgu iepakojuma piedāvājumu veikalos. Viņu statistika rādot, ka daudzreizējās lietošanas maisiņu pārdošana šogad palielinājusies par 43 procentiem, salīdzinot ar identisku periodu 2017. gadā.
VARAM pasūtītajā pētījumā konstatēts, ka kopējais svars un daudzums plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus, 2015. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, palielinājies par 57 procentiem. Savukārt smagākiem maisiņiem kopējais svars un daudzums par šo periodu palielinājies par 35 procentiem. Informācija vēsta, ka 2017. gadā tirdzniecības vietās realizēti vai izplatīti 3,7 miljoni kilogramu plastmasas maisiņu. Ja grūti aptvert, cik tas daudz, te noderēs salīdzinājums, ka iepakojuma apjoms, ko gadā izlieto Latvijas mājsaimniecības, līdzinās trim Gaismas pilīm. Turklāt 89 procenti maisiņu tiek izmantoti tikai vienu reizi.
U. Kvants atzīst, ka par maisiņu samazināšanu jādomā, jo cilvēki pieraduši katru lietu ielikt savā maisiņā: “Reizēm rodas sajūta – ja pircējiem būtu tā vaļa, dažs katru preci ieliktu atsevišķā maisiņā. Es cenšos izvairīties no maisiņiem, jo zemapziņā kaut kas saka, ka dabu nevajadzētu piesārņot. Pieļauju, ka vairumam tas nav pats aktuālākais, bet man liekas, tā ir pamatīga problēma.”
Likumprojekts paredz arī iepakotāju pienākumu tirdzniecības vietās aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas materiāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.
Zaļā dzīvesveida piekritēja Anitra Tooma, komentējot šo problēmu, savā Facebook profilā ierakstīja: “Izlasīju, ka katrs LV iedzīvotājs gadā paķer kilogramu vieglo maisiņu un cik tur lielo maisu. Nolēmu nosvērt: 2 g sver plānais maisiņš ar rokturīšiem; 14 g sver vidēja lieluma lielmaiss; 15 g sver ogu kastīte; 18 g sver kastīte, kurā bija gaļa. Mans secinājums: daudz niknāk jācīnās ar plastmasas tondzelēm, ne vieglajiem maisiņiem. Kad tos aizliegs, vietā nāks septiņas reizes smagākās un plastmasas ietilpīgākas kastītes. Protams, neradīt atkritumus un visur, kur vien var, atteikties no plastmasas, ir rezultatīvākais veids, kā mazināt atkritumu kalnus.”
Komentāri