Jau vairāk nekā nedēļu turpinās šīs vasaras lielākais ugunsgrēks Talsu novada Valdgales pagastā, kur deg kūdra un mežs. Palīgā kolēģiem dodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji no visas Latvijas, arī no Vidzemes reģiona brigādes un Cēsu daļas.
Savu maiņu Valdgalē nostrādājis arī VUGD Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants, kurš stāsta, ka visi daļas ugunsdzēsēji glābēji, izņemto tos, kuriem šobrīd atvaļinājums, brīvajā laikā devušies talkā kolēģiem uz liesmojošajiem mežiem un kūdras purviem. Dzēsēji, kuriem ir brīvās maiņas, tiek izsaukti uz notikuma seku likvidēšanu. Stāstot par piedzīvoto, K.Dravants norāda, ka meža ugunsgrēki ir sarežģīti, kūdra deg un gruzd uz iekšpusi, bet mežā liesmas var strauji izplatīties pa sausajiem kokiem un meža zemsedzi. Spiedvadu līnijas jāvelk starp kokiem lielos attālumos.
“Ūdens piegāde tiek nodrošināta, to pārsūknējot no ezera, dīķiem, citām ūdens ņemšanas vietām, šīs spiedvadu maģistrālās līnijas stiepjas vairāku kilometru garumā. Ir apgrūtināta gan nokļūšana līdz notikuma vietai, gan pārvietošanās apvidū,” stāsta K. Dravants.
Darbošanās šādos apstākļos ir kā atrašanās uguns pekles vidū, kad apkārt deg, gruzd, dūmo, un vīriem tikai jādzēš, jādzēš, jādzēš. Vietās, kur lielāki dūmu vai sodrēju koncentrācija, vīri strādā respiratoros, elpošanas aparātus neizmanto, tas neesot nepieciešams. Jautāts par sajūtām, strādājot degošā mežā, K. Dravants saka: “Tāds ir mūsu darbs, jāstrādā tur, kur mūsu palīdzība nepieciešama. Arī darbs šādos apstākļos pieder pie darba specifikas, tur mainīt neko nevar. Par sajūtām tajā laikā nedomājam.”
Glābēji notikuma vietā strādā 12 stundu maiņās, turpat mežā tiek nodrošināta ēdināšana, dzeramais ūdens, atpūtas laiks. Pēc 12 stundām vietu ieņem nākamais, jo dzēšanas darbi turpinās diennakts režīmā. K.Dravants uzsver, ka šādā notikumā nav svarīgi, kurš kuru darbu dara, jo visiem ir viens uzdevums – apturēt liesmas: “Tās vēl nav nodzēstas, bet rezultāts ir, uguns noturēta perimetrā, ārpus tā neizplatās, un tas uzskatāms par nozīmīgu panākumu. Jā, dzēšana šajā teritorijā vēl prasīs zināmu laiku un darbu, jo laika apstākļi ir nelabvēlīgi, mežs ļoti izkaltis, arī vējš apgrūtina sekmīgu darbošanos.”
Taču teritorijas uzraudzīšana vēl turpināsies ilgi pēc liesmu likvidēšanas, jo kūdras purvā un meža zemsedzē uguns var paslēpties dziļumā, lai pēc kāda laika atkal izrautos virspusē.
Cēsu daļas komandieris norāda, ka darbošanās tik apjomīgā ugunsgrēkā dod jaunu, nenovērtējamu pieredzi: “Tikai piedaloties šādā reālā darbā, pieredze tiek iegūta un uzkrāta visos līmeņos, no ugunsdzēsēja glābēja līdz komandierim.”
K.Dravants arī uzsver, ka došanās palīgā uz citu valsts pusi nemazina uguns uzraudzību citviet, arī Cēsu daļas teritorijā. Izbraukumi tiek nodrošināti, darbs Cēsīs, Jaunpiebalgā turpinās ierastajā ikdienas režīmā.
Cēsu daļas glābējiem šogad tas nav pirmais ugunsgrēks , kur nācies doties palīgā. Viņi iesaistījušies arī ugunsgrēka dzēšanā Ādažu poligonā jūnijā, kur liesmas plosījās vairāk kā 700 hektāru platībā.
K. Dravants atgādina, ka ugunsnedrošais periods mežos turpinās, tāpēc aizliegts kurināt ugunskurus mežos vai citās vietās, kur uguns var izplatīties nekontrolēti. Sēņotājiem un ogotājiem mežā aicinājums nesmēķēt, jo sekas var būt bīstamas un neprognozējamas. Kā vakar “Rīta Panorāmā” atzina Valsts meža dienesta vadītājs Andis Krēsliņš, dodoties uz mežu, šķiltavas un sērkociņus labāk vispār atstāt mājās.
Pēc viņa teiktā, saskaņā ar pašreizējām aplēsēm degšanas platība plašajā ugunsgrēkā Talsu novadā sasniegusi aptuveni 1000 hektārus. Tiesa, minētā platība nav izdegusi pilnībā, tajā ir arī uguns neskartas teritorijas. Visticamāk, ugunsgrēka izcelšanās iemesls bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni.
Lai arī otrdienas pēcpusdienā šajā teritorijā nolija neliels lietus, A.Krēsliņš norādīja, ka tas nav īpaši līdzējis cīņā ar ugunsgrēku, jo iepriekš lietus šajā reģionā bijis samērā sen un ilgstoši valdījis sausums: “Jebkurš lietus piliens palīdz meža ugunsgrēkiem, bet tas apjoms, kas nolija vakar, faktiski nedeva gandrīz neko, jo šinī teritorijā no maija vidus reāli lietus nav bijis. Un mežs ir kā viena pulvermuca.”
Viņš arī informēja, ka šogad mežos jau reģistrēti 630 aizdegšanās gadījumi. Salīdzinājumam var minēt, ka pērn tika reģistrēti 423 mežu ugunsgrēki, kuros izdega 243 hektāri.
Ugunsgrēks Talsu novada Valdgales pagastā izcēlās pagājušajā otrdienā, kopš tā laika ugunsdzēsēji kopā ar zemessargiem un Valsts meža dienesta darbiniekiem strādā diennakts režīmā, nemitīgi cīnoties ar uguni. Ugunsgrēka dzēšanā iesaistīti arī helikopteri no Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Ļoti liela loma ir laikapstākļiem un mainīgajam vēja virzienam. Tas nozīmē, ka arī liesmas maina savu virzienu un vietās, kur degšana bija ar nelielu liesmu, tā acumirklī var pieņemties spēkā un mainīt gaitu, izplešoties tālāk.
Komentāri