Ceturtdiena, 18. decembris
Vārda dienas: Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers

Pēc laivām pieprasījums liels

Jānis Gabrāns
23:00
11.08.2018
13
Laivas Indarsfoto 1

Tūrisma industriju Latvijā būtiski ietekmē laika apstākļi. Ja ārzemju tūristi braucienus plāno laikus un tad cenšas savas aktivitātes piemērot reālajai situācijai, Latvijas aktīvā tūrisma cienītāji parasti vadās pēc konkrētā brīža situācijas. Ja brīvdienās labs laiks, tātad – var doties dabā.

Šovasar gandrīz katru dienu laiks karsts, saulains un tāpēc liels pieprasījums pēc aktivitātēm uz un pie ūdeņiem. Lielā cieņā laivošana, un visi laivu iznomātāji atzīst, ka darba netrūkst. Arī Cēsu tūrisma informācijas centrā katru dienu ienāk ārzemju tūristi, lai interesētos par laivu nomu.

Informācijas centra vadītāja Andra Magone stāsta, ka šovasar tiešām interese milzīga: “Pie mums ar šādu vēlmi iegriežas ārzemnieki, savukārt latvieši paši atrod laivu iznomātājus. Cenšamies noskaidrot, cik ilgi vēlas braukt, iespējamos maršrutus un tad, vadoties pēc šīs informācijas, iesakām trīs, četrus laivu iznomātājus. Ja tūristi tomēr paši nav gatavi viņus meklēt, sazināmies, palīdzam. Par lielo interesi liecina kaut vai tas, ka pirms pāris nedēļām vienā otrdienā nevienam no laivu iznomātājiem nebija brīvu laivu.”

Cēsu pusē netrūkst šo pakalpojumu sniedzēju, ir gan lielāki operatori ar plašāku piedāvājumu, gan mazie iznomātāji, kuru piedāvājumā ir dažas laivas. Šovasar darba pietiek visiem.

Laivo gan vietējie, gan ārzemnieki

Laivu nomas “Žagarkalns” pārstāvis Vadims Kameņevs stāsta, ka šovasar pieprasījums pēc tūrisma pakalpojumiem audzis visā valstī. Viņš arī norāda, ka ārvalstu tūristu pieplūdumu nevar norakstīt uz jauko vasaru, jo viņi savus braucienus plāno ļoti savlaicīgi: “Varbūt tie tomēr ir politiski – ekonomiskie apstākļi. Vecajā Eiropā joprojām aktuāls ir imigrantu jautājums, kam dažviet ir negatīva pieskaņa, tāpēc tūristi brauc uz kādu mierīgāku reģionu. Otrkārt, viņi citas Eiropas valstis jau apceļojuši un arvien vairāk atrod ceļu uz jauno Eiropu – uz Baltiju, uz Latviju, un domāju, ka tūrisma plūsma arvien pieaugs. Redzam, ka aug ceļotāju skaits no valstīm, kuras iepriekšējos gados bija reti pārstāvētas, piemēram, no Čehijas. Viņu aktivitāte grūti izskaidrojama, jo, manuprāt, Latvija līdz šim nav aktīvi strādājusi, lai ieinteresētu čehus par mūsu valsti. Parunājot ar čehiem, uzzinām, ka valsts ekonomika piedzīvo izaugsmi, viņiem šobrīd mazākais bezdarbs Eiropā, audzis atalgojums, tāpēc radusies iespēja paceļot. Šogad jūtami vairāk arī austriešu un holandiešu.”

V. Kameņevs stāsta, ka vāciešiem un poļiem laivu braucieni ļoti iecienīti, tur attīstīta laivošanas klubu sistēma. Biedriem katru gadu noteikti kilometri jāno­brauc ar laivām.

“Pieaugot kopējai tūrisma plūsmai, pieaug arī pieprasījums pēc laivu izbraucieniem. Droši vien, ka šogad to sekmē arī labvēlīgie laika apstākļi. Tiešām ir dienas, kad brīvu laivu nav. Arī pāris tuvāko nedēļu nogalēs visas rezervētas,” saka V. Kameņevs. Pieprasīti arī braucieni ar plostiem, bet tos izvēlas tikai Latvijas atpūtnieki.

Līgatnē darbojas Makara tūrisma biroja kanoe kempings, un arī Karīna Makare stāsta, ka pieprasījums pēc laivām liels: “Šādā vasarā tas ir tikai saprotami, jo aukstā, lietainā laikā neviens ar laivām braukt negrib. Braucēju vidū gan Latvijas, gan citu valstu ceļotāji. Mums ir kempings pie Līgatnes pārceltuves un Siguldā, tāpēc brauciena maršruts atkarīgs no tā, kur laivotāji apmetušies vai no kurienes ierodas. Rīdzinieki vairāk izvēlas maršrutu Līgatne – Sigulda, bet tie, kuri nakšņo Līgatnē, brauc no Cēsīm līdz Līgatnei. Maršruti mums ir dažādi, lai apmierinātu visdažādākās vēlmes. Ārzemju tūristi vairāk vēlas baudīt mūsu dabas jaukumus, vietēji vēlas vienkārši izbaudīt brīvdienas.

Arī Juris Zaķis no laivu nomas “Jenču laivas” stāsta, ka darba šovasar netrūkst. Jūlijā jau tas allaž tā esot, bet šogad daudz braucēju arī darba dienās. Visvairāk laivu iznomātāju tomēr esot no Latvijas, lai gan arvien aug ārzemnieku skaits, kuri vēlas iepazīt Gauju.

Neatstāt nevajadzīgo upmalā

Dabas tūrismā ir divi aktuāli jautājumi: atkritumi un šajā vasarā arī -ugunsdrošība. Laivu iznomātāji norāda, ka par šiem jautājumiem tiek runāts ar laivotājiem, aicinot ievērot gan ugunsdrošību, gan sakopt aiz sevis, ja nolemts kaut kur piestāt un ieturēt maltīti. Viņi iesakot atkritumus savākt maisos un tad gala punktā nodot operatoriem. V. Kameņevs norāda, ka kopumā situācija ir daudz labāka, nekā pirms vairākiem gadiem, lai gan viss joprojām nav perfekti: “Par to paldies Gaujas nacionālajam parkam, kas pēdējos gados aktīvi seko līdzi tīrībai un divreiz nedēļā savāc atkritumus apmešanās vietās. Gribētos cerēt, ka mainās arī cilvēku apziņa, bet pārāk daudz tam neticu.”

J. Zaķis norāda, ka atvestos atkritumus labprāt pieņem, jo, lai arī uzņēmējiem tās ir papildu izmaksas, tomēr rūpes par dabu esot pirmajā vietā: “Ja kādā galamērķī ir atkritumu konteineri, izberam tur. No Līgatnes pašvaldības dzirdēts, ka viņiem atkritumu izvešana pie pārceltuves izmaksājot daudz, bet tas ir gan tāpēc, ka ūdenstūristu daudz, gan, gribētos cerēt, ka aug cilvēku apziņa, un viņi ved atkritumus līdzi, lai no tiem atbrīvotos ceļojuma galapunktā. Un labāk, ja viņi tos izmet konteineros, nevis atstāj kaut kur krastmalā.”

Ar uguni uzmanīgi

Šobrīd aktuāla ir ugunsbīstamība, par to ceļotāji tiekot brīdināti. “Žagarkalna” pārstāvis norāda, ka šādā laikā tūristu apmetnēs varbūt vajadzētu aizliegt kurināt ugunskurus, bet vienmēr paliek jautājums, kas to izkontrolēs? Viss tomēr ir katra paša ziņā. K.Makare stāsta, ka par ugunsdrošību ikviens tiek brīdināts, bet ārzemnieki, īpaši vācu tūristi, nekad ugunskurus nekurinot, viņi ēdiena gatavošanai izmantojot prīmusus un pat tad pajautājot, kur tos drīkst lietot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
66

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
345

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
46

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
133

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi