Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Aptaujātie saprot zemās dzimstības draudus, bet nav gatavi plānot kuplākas ģimenes

Druva
13:17
24.10.2017
1

Latvijas demogrāfiju visvairāk apdraud iedzīvotāju aizbraukšana uz ārzemēm, turklāt šīs bažas ir izteiktākas tieši gados jaunu cilvēku vidū. Vienlaikus jāatzīmē, ka šie cilvēki ir arī visoptimistiskākie, jo sagaida, ka vismaz 25% līdz pat 50% no aizbraukušajiem tuvākajos gados Latvijā atgriezīsies, rāda “Baltic International Bank Latvijas barometrs”.

Skatot sabiedrības viedokli kopumā, tikai 8% aptaujāto tuvākajos piecos gados cer mājās sagaidīt 25% un vairāk aizbraukušo, kamēr 2/3 iedzīvotāju domā, ka atgriezīsies ne vairāk kā 10%. Taču šeit ir jāizceļ zemgalieši (33%), kuri izteikti biežāk nekā citos novados dzīvojošie uzskata, ka atgriezīsies vairāk par ceturto daļu aizbraukušo. Vislielākā skepse redzama Vidzemes iedzīvotāju prognozēs – 75% uzskata, ka labākajā gadījumā atpakaļ atbrauks viena desmitā daļa pašlaik ārzemēs dzīvojošo.

Atšķirīgs ir dažādos novados dzīvojošo viedoklis par to, kas tad veicinātu reemigrāciju. Latgalē un Kurzemē biežāk nekā citviet uzskata, ka atgriešanos stimulētu vairāk darbavietu. Vidzemnieki vairāk nekā citi pie veicinošajiem faktoriem min lielāku atbalstu uzņēmējdarbībai un biznesa uzsākšanai. Savukārt Zemgales reģionā piemin arī dāsnākus atbalstus ģimenēm ar bērniem. Tomēr vislielākais ir to cilvēku īpatsvars visos reģionos un arī Rīgā, kuri uzskata, ka reemigrāciju visefektīvāk varētu sekmēt lielākas algas (81%).

Augsti ienākumi neveicina kuplas ģimenes veidošanu

Taču, lai arī iedzīvotājus satraucošākais, emigrācija nav vienīgais apstāklis, kas ietekmē valsts demogrāfisko ainu. Ja aizbraukšanu par primāro draudu nosauc 63% “Baltic International Bank Latvijas barometra” respondentu, par zemo dzimstības līmeni satraucas 22%. Turklāt visvairāk šajā grupā ir 35 līdz 44 gadus veco Latvijas iedzīvotāju.

Lai gan nepietiekami finansiālie līdzekļi (81.4)%) un nepiemēroti sadzīves apstākļi (48.6%) ir tie šķēršļi, kuri visbiežāk tiek nosaukti par iemeslu, kādēļ Latvijā ģimenes nekuplo, cilvēki ar augstiem ienākumiem ir tie, kuri biežāk nekā citi uzskata, ka ideālā ģimenē jābūt tikai diviem bērniem (38.7%). Turklāt zīmīgi, ka 50% šīs grupas respondentu patlaban nav neviena bērna.

Par lielākām – trīs un četru bērnu – ģimenēm biežāk iestājas cilvēki ar vidēji zemiem vai vidējiem ienākumiem. Lauku reģionos vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%) sliecas uz trīs bērnu ģimenēm, kamēr galvaspilsētas iedzīvotāji priekšroku dotu diviem bērniem (40%).
Vēlme pēc ģimenes ar lielāku bērnu skaitu attiecīgi palielina pieprasījumu pēc labvēlīgiem, dzimstību veicinošiem apstākļiem. Kamēr lielākā daļa Rīgā dzīvojošo respondentu (46%) kā veicinošu faktoru minēja brīvāku bērnudārzu pieejamību, lauku reģionu iedzīvotāji (50%) par svarīgākiem uzskata atbalsta pasākumus un atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm. Tomēr 71% Latvijas iedzīvotāju ir vienisprātis – nepieciešams veicināt ģimenes atbalsta sistēmu un palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem.

Izvērtējot galvenos iemeslus, kāpēc Latvijas ģimenēs ir mazāk bērnu, nekā tās vēlētos, 60% Rīgas iedzīvotāju minēja sadzīves apstākļu nepiemērotību, kas ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā pārējā Latvijā. Neskatoties uz augsto rādītāju, tieši rīdzinieki, salīdzinot ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, jūtas visdrošāk par nākotni. Visvairāk potenciālā nestabilitāte nākotnē no plašākas ģimenes plānošanas attur latgaliešus (48%) un vidzemniekus (49%).

“Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
260

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
80

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
140

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
35
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
57
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi