Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Nakts piedzīvojums “Lielais lukturis”

Līga Eglīte
17:50
27.12.2017
8

Cēsu, Priekuļu, Amatas un Vecpiebalgas novadā norisinājās nakts sacensības intelektuālā sporta veidā ar visai daudzizsakošu nosaukumu: autofotoorientēšanās. Pasākumā piedalījos, palīdzot savai komandai absolūtā tumsā meklēt kontrolpunktus.

Idejas autors un daudzu sacensību rīkotājs Elmārs Biele skaidro, ka autofotoorientēšanās ir kartes “lasīšana”, fotografēšanās, skriešana un iešana, meklēšana, smiešanās un izmisums, gandarījuma sajūta par paveikto kopā, kā arī veselīga adrenalīna deva dienas garumā. Šādi var atklāt visneiedomājamākās vietas Latvijā, par kuru eksistenci vietējie pat nenojauš.

Veselavas pagastā, stāvlaukumā pie Bērzkroga, pulcējās komanda aiz komandas, kopā 44. Vairā­kums regulāri “rallisti”, kuriem aiz muguras dienas un nakts foto­orientēšanās ar rallija elementiem ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Tūrisma klasē startēja arī vietējo komandas, cerot, ka pazīstamā vidē palīdzēs pat dzimtie koki.

Četrās stundās nakts melnumā ar lukturīša palīdzību bija jāatrod pēc iespējas vairāk kontrolpunk­tu, pie tiem jānofotografējas un jāpaspēj finišā.

Komandā “Bebri brauc”, kurā startēju arī es, bija pieredzējuši da­lībnieki. Komandas pilots Imants Daugulis fotoorientēšanās sacensībās pirmoreiz piedalījies jau 1980.gadā, taču nakts sacensības visiem pirmās. Līdzi paņemta kaudze ceļa karšu. Daži nodrošinājušies ar “zvans draugam”, cerot, ka tumsā nesaredzamo mājās esošā atbalsta komanda atradīs internetā.

Daži dalībnieki mēdzot iepriekš izdrukāt autobusa pieturu saraks­tus, jo viens no uzdevumiem ir noteiktā secībā nofotografēt pieturu nosaukumus, kas sastāv no viena vārda. Šoreiz jāsameklē “Lācis”, tas paliek neizpildīts. Komandā esošie vietējie atklāj, ka vairums pieturu Cēsīs ir jaunas plāksnītes bez nosaukumiem. Nav ne Lauciņu, ne Cīrulīšu. Āraiši ir, bet, kur ņemt pieturu ar “I” burtu?

Pirms starta bija mazliet laika izpētīt lapu ar kontrolpunktu attēliem: dažādas būvdetaļas, uzraksti “kaut kur uz kaut kā”, ceļa norādes ar kilometriem, koku stumbri, grafiti un citi brīnumi. Gan­drīz nekā pazīstama! Viena viltīgā bilde ar objektu, kurš nebūs jāmeklē. Zinātāji saprot – Āraišu vējdzirnavas, kuras pašlaik neizskatās kā bildē, jo tiek remontētas un spārni vēl Rīgā tikai top.

Karte rokā un tūlīt starts! Pirmo punktu komanda cer “paķert” dažus kilometrus Smiltenes virzienā, bet acis vēl nav pieradušas tumsā saskatīt sīkus sānceliņus. Adrenalīns kāpj… Nekā, jāgriež uz Priekuļu pusi, kur ir “tā meitene”. Ģūģeru senkapi, informācijas stends, un tur jau viņa redzama – greznajā 11. gadsimta latgaļu tērpā. Nākamais kontrolpunkts – aprūsējušais ūdensrats Vaives dzirnavās, Priekuļos uzraksts uz staba “Kartupeļu pagrabs”. Ja tik raiti ies, tad jau… Bet Cēsīs visi atduras kā mieti. Jāatrod pieci punkti, kuri nav iezīmēti kartē. Divus atrodam ātri – veikala “Ro­ta” vecajās durvīs kokgriezumā veidotais zieds un Vecpilsētas aptiekas sienā metāla marķējums “Cēsu pils. Nr 10.”.

Laiks, laiks! Jādodas tālāk. Viņ­pus autoceļam A2 valda ziema. Vietām pat krietni daudz sniega, ceļi ledaini. Tumsā mirgo pieres lampu uguntiņas un automašīnu gabarītuguņi, atspīd citronzaļās vestes – tur kaut kas ir! Tā ir viena no nakts orientēšanās priekšrocībām, ka “citi palīdz” atrast punktus. Piemēram, tik grūti saskatāmu, mazu grafiti uz ķieģeļa autobusu pieturā vai stabiņu pie briežudārza, uz kura padzisis uzraksts “Privātīpašums”. Pama­zām krājas “atradumi”, un tad jau laiks atceļam. Rezultāti? Galve­nais ir prieks, emocijas, vēlme to visu apskatīt dienasgaismā un gatavoties nākamajam braucienam.

Nākamgad mūsu pusē notiks divas nakts sacensības – septembrī Nītaurē, bet decembrī Vecpie­balgā. Aiziet!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi