Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Darbi pierimst līdz ar tumsu

Monika Sproģe
23:00
05.09.2018
39
Vita Upmale 5 1

Pārgaujas novada Straupes pagasta bioloģiskajā saimniecībā “Lauciņi” saimnieko Vita un Uldis Upmaļi.

Vita ir pašnodarbinātās statusā, zemi nomā no vīra, tāpēc smejas, ka viņai jau nekas te nepiederot. Lai gan formalitātes un papīri ir vīra ziņā, darbus nedala un, cik vien iespējams, gan zemi, gan savas pārdesmit aitas apkopj kopā. Izaudzētos dārzeņus Vita no agra pavasara līdz vēlam rudenim re­alizē Cēsu tirgū, kur jau pamanījusies gūt plašu klientu loku, bet ziemā, kā jau kaismīga adītāja, tirgojas ar adījumiem.

“Pēc izglītības esmu agronome, kādu brīdi esmu strādājusi Plācī par pārdevēju patērētāju biedrības kādreizējā veikalā. No darba nekad neesmu baidījusies. Kā mazs bērns mammai palīdzēju dārzā un mājas solī. Viņa mums abām ar māsu iemācīja mīlēt darbu un cienīt zemi. Kad dzīvē viss iegrozījās citādi, nācās pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Sākām audzēt dārzeņus, domājām par realizāciju. Ar vairākiem pārtraukumiem dažādos tirgos esam tirgojušies padsmit gadus,” saka Vita.

Savulaik abi ar vīru braukuši arī uz Rīgas tirgu, taču nācies izjust pircēju acīm nemanāmos, tirgotāju slēptos karus un intrigas. Arī Vita ar Uldi sajuta, ka Rīgā nav gaidīti, pēc caurdurtām mašīnas riepām, kā arī citām izdarībām saprata, ka nervi un miers dārgāki par ietirgoto santīmu. Beigās Vita nobāzējās Cēsu tirgū un pa reizei dārzeņus tirgo arī Straupes Hanzas tirdziņā.
Upmaļi audzē no visa pa druskai. Pavasarī sāk ar zaļumiem – dillēm, salātiem un redīsiem -, vēlāk ir gurķi, tomāti, ķiploki, sīpoli, kartupeļi, kabači un bietes, vārdu sakot, viss, kas izaug lielajā dārzā. “Bet citādi nevar! Es nemaz nemāku sēdēt bez darba. Man prasās pirkstus ielaist zemē, bet tirgus ļauj izrauties no mājām un pabūt cilvēkos. Te gan jāsaka, ka pircēju tirgū ir arvien mazāk. Lielākoties nāk pensionāri un jaunās māmiņas, taču nav vairs tā, kā kādreiz bija, kad sestdienās nevarēja atrast vietu, kur mašīnu nolikt. Cilvēki drūzmējās un nepacietīgi mīņājās garās rindās cerībā, ka arī viņiem nolūkotais pietiks,” atmiņās dalās saimniece.

Pērkot ko nu kurš, taču ejošākā prece joprojām ir kartupeļi. Tie, kas maciņā centiņus neskaita, pērk lielākos un skaistākos, tie, kuri meklē tīru un pašaudzētu pārtiku, bet rocība neļauj iepirkties ar vērienu, ņem arī kādu brāķētāku kartupeli, burkānu vai gurķi. “Cilvēki sirmiem matiem saka, ka uzticas tam dārzenim, ko iecienījis arī tārpiņš, jo tā esot zīme, ka izaudzētais ir bez ķimikālijām. Pensionāri ir pacietīgāki, gatavi paknibināties, lai izgrieztu bojātās vietas, turpretī jaunie ķimerēties negrib. Nāk arī tādi, kas saka, ka veikalā pirktais burkāns garšojis pēc gumijas, tāpēc, lai arī lētāks, zupā tomēr nenonāks, vajag īstu mantu ar labu garšu,” tā “Lauciņu” saimniece.

Vita arī piebilst, ka šogad labi padevies viss, īpaši jau pieminētie kartupeļi. Bumbuļi esot tik lieli, ka pavasarī varētu būt grūtības ar sēklu. Lai gan caurmērā tirgū apgrozās tīkama publika, gadoties arī pa kādam īgņam, kurš purpina, kāpēc viss tik dārgs, tik dārgs. Tādiem viņa atbildot, lai paši audzē, tad nebūs jāsūkstās par cenām, turklāt jāpadomā, vai gan ir kāds, kurš vēlētos strādāt par eiro dienā! Tad kālab sagaida, ka zemnieks, kas veltījis laiku, naudu un rūpes, lai izaudzētu ekoloģiski tīrus dārzeņus, atdotu tos par baltu velti? Protams, mazajām saimniecībām grūti konkurēt ar lielaudzētājiem, kas dārzeņus pārdod par 20 centiem kilo­gramā, taču tie pircēji, kuri saprot ieguldītā darba pūliņus, par cenu netielējas. “Ir jau visādi cilvēciņi. Ja redzu, ka maciņš sen nav redzējis labus laikus, sarunājam tā, lai abiem labi. Daudz atkarīgs no paša pircēja, ar kādu attieksmi viņš nāk uz tirgu. Par laimi, ar dzīvi neapmierināto ir maz, vairāk nāk gaiši un labsirdīgi klienti,” saka Vita.
Viņas īstenais meistarstiķis ir kraukšķīgi mazsālītie gurķīši, pēc tiem ir milzīgs pieprasījums. Lai gan Vita ar recepti neskopojas, tādi gurķīši kā viņai nesanāk nevienam: “Draudzenes ir zvanījušas un sūrojušās, ka visu dara mats matā, kā teicu, bet tik garšīgi neizdodas. Domāju, tas āķis slēpjas mūsu akas ūdenī.”

Protams, cilvēkiem rodas jautājums, kā visu var paspēt, ja līdz pusdienlaikam jāsēž tirgū, bet Vita saka: “Tur jau tā lieta – visu nekad nevar pagūt. Ja vēlies strādāt godīgi un nemānīt pircējus ar Rīgas nakts tirgū iepirktiem dārzeņiem, darbs nekad nav padarīts. Vasarā pēc tirgus atbraucu mājās, desmit minūtes saslienu kājas gaisā, izdzeru savu kafijas krūzi un uz tīrumu prom. Daždien rosos dārzā līdz tumsai, kamēr nezāles nevar saskatīt, taču saviem pircējiem droši varu lūkoties acīs un apgalvot, ka viņi ēd vietējo, bioloģiski pašaudzētu pārtiku,” stingrā balsī un ciešu skatienu saka Vita.

Viņa uzskata, ka nekad nevarētu dzīvot dzīvoklī, kur nu vēl Rīgā, un piebilst, ka, tieši tāpat kā cits nav domāts laukiem, kāds var neilgoties pēc pilsētas dunas, ko ik pa brīdim pārtrauc glābšanas dienesta mašīnu nelaimi vēstošās sirēnas. “Vai tad mums te kā trūkst? Paraug visapkārt! Dzīvojam skaistā vietā, saimniecība ir iekopta, bērni izauguši, darbu zina un prot, par tiem galva nav jālauza. Atliek tik tāds nieks, kā gribēt strādāt, jo ar karoti jau mutē neviens neielies,” pārliecināta Vita no Straupes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
23

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
49

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
400

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
132

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
580

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi