Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Tikai pašu spēkiem

Sarmīte Feldmane
06:16
13.07.2018
63
Stalbes Pagastlapa 3 1

Pūš silts vējiņš, saule kautrīgi laipo starp mākoņiem. Vilma un Jānis Drozdovski pļavā vāc sienu.

“Kad vējiņš uzpūš, ātri žūst. Vakar gan bija vāli jāpagroza, šodien uzreiz var kraut zārdā,” stāsta Jānis. Vilma no apžuvušās zāles izlasa lupīnu, kas jau raisa sēklas. “Veterinārārsti neiesaka lupīnu atstāt sienā, govis nevarot sagremot. Šajā pļavā tās daudz. Kad zied, tad gan ir skaisti,” paskaidro Vilma, bet Jānis piebilst, ka citi brīnās par tādu zāles šķirošanu.

„Sukātāju” saimniekiem ir trīs gotiņas un divi telēni. Visiem vajadzēs sienu. Pirmais pļāvums bija pirms Jāņiem. „Līgo vakarā līdz deviņiem salikām zārdos, mājinieki tikmēr pušķoja sētu. Pagājušonedēļ mazdēls, dēls, meita, vedekla bija pa Dzies­mu­svētkiem. Mums siena laiks,” saka Vilma un pastāsta, ka trīs pļavas jānopļauj, tad siena pietiek. Šopavasar palicis pāri, bet bijuši gadi, kad pavasarī jāknapinās.

“Pirms lietus zāle nebija tik lekna, kad uzlija, saauga kārtīgi. Kamolzāle man līdz pleciem, nav pāraugusi, pirmajā pļāvumā nebija vēl ziedējusi. Zeme mālaina, stipra, tā neizžūst, toties pavasarī jāgaida, kamēr tiek virsū,” pastāsta saimnieks.
“Kamēr spēks, jāstrādā. Par nopļaušanu samaksājam, pārējo darām paši. Ja vēl būtu jāmaksā par vālošanu, ārdīšanu, ruļļu taisīšanu, tad jau nav vērts govis turēt,” pārdomās dalās Vilma un atklāj, ka pļaušanai naudu aizņemas, tad pensijas dienās atdod.

Saimnieki pienu pienotavai nepārdod, nodrošina savējos ar pienu, krējumu, biezpienu. “Kad vajadzēja dzesētājus, beidzām pārdot pienotavai,” bilst Vilma. Jānis uzsver, ka “Sukātāji” ir īsta naturālā saimniecība, kur visu izaudzē paši sev. “Tikai nu jau tā saimniekošana drusku par plašu. Bet kā zemi neapkopsi? Un tā ir tēvu zeme,” uzsver Vilma. Viņai jau tuvojas septiņdesmit piektā vasara, Jānim – astoņdesmitā.

“Nevar visu paspēt. Tagad tikai pa pļavu. Arī dārzs gaida. No­la­sīju tumšās jāņogas, izvārīju ievārījumu. Būs baltās jāņogas. Ķiršu novākšanā gan putni palīdzēja,” stāsta Vilma.

Vairākkārt abi bijuši arī Dzies­musvētkos. Jānim pirmie bija 1960., Vilmai -1965.gadā. Vilma dejoja, Jānis gan dziedājis, gan dejojis. “Skaisti jau, bet nevar saim­niecību atstāt,” bilst Vilma.

Jānis tik nes siena klēpjus un krauj zārdā. “Galvenais, lai cepure nelaiž slapjumu cauri,” viņš uzsver un nopiktojas, ka mākonis vairākkārt aizdzinis mājās, tad nākas atkal ārdīt.

Diemžēl pie mājas nav šķūņa, lai visu sienu saglabātu. Cik var, saliek kūtsaugšā. “Atstājam zārdos, ziemā pa vienam vedam mājās. Ja kārtīgi sakrauts, siens stāv labāk nekā, ja saliek lielā kaudzē pie mājas,” pastāsta saimnieks.

Plašākā apkaimē Drozdovski ir vieni no retajiem, kuriem ir dažas govis. Kaimiņos – vai nu lielākas saimniecības, vai lopus vairs netur, zemi iznomā, jaunie nesaimnieko, vecie vairs nevar. Vilma un Jānis gandarīti, ka dēls domā nākt saimniekot laukos. Vectēvam siena laika prasmes jāiemāca trim mazdēliem, bet Vilmai – mazmeitai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
300

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
23

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi