Trešdiena, 1. maijs
Vārda dienas: Lilija, Liāna

Vasara – dāvana saldējumam

Sarmīte Feldmane
09:57
22.08.2018
16
Ligatnes Saldejums Foto Madara Zidaua 7

Agrākie vakari jau iezīmē, ka vasara otrā pusē. Aizvadītā noteikti paliks atmiņā. Arī saldējuma ražotājiem un tirgotājiem.

“Vasara bija īsta dāvana,” saka SIA “Meža brūklene” valdes loceklis Ojārs Vēzis. Uzņēmums ražo zīmola “Līgatnes mājas saldējums” produkciju, ko pazīst visā Latvijā.

Katru nedēļas nogali līgatnieši piedalījušies pat vairākos lielos festivālos, pasākumos. Bija arī Dziesmusvētkos Mežaparkā, Dau­gavas stadionā, “Skonto” stadionā, katrs varēja veldzēties ar Līgatnē tapušo saldējumu. “Divos gados esam ieguvuši pieredzi, izstrādājot pareizu loģistiku, var daudz izdarīt. Esam kļuvuši spēcīgāki. Sākām strādāt vienā istabiņā, tagad aizņemam trīs,” stāsta Ojārs un atklāj, ja nepieciešams, vienā dienā var tirgot saldējumu septiņās dažādās vietās.

“Meža brūklene” saldējumu ne tikai ražo, arī paši tirgo. “Esam ģimenes uzņēmums. Kad nepieciešams, iesaistās visi, kam ir laiks – mammas, tēti, onkuļi un tantes, brāļi, māsas. Ģimenē visi ir ieinteresēti, tāpēc arī varam attīstīties, domāt aizvien ko jaunu,” vērtē Ojārs. Uzņēmuma valdes locekļi ir Ojārs un viņa sievas brālis Mareks Anuškāns.

Kūstošā kāruma cienītāji novērtējuši, ka “Līgatnes mājas saldējums” ir Latvijas produkts, ka izejvielas ir vietējās. “Tiek novērtēts arī tas, ka mēs saldējumā ierobežojam cukura daudzumu. Izvēloties īsto recepti, var iegūt saldējumu ar lielisku garšu. Pircējiem stāstu, ka piens, krējums no vietējām saimniecībām, ogas no apkaimes mežiem, bet piparmētras un baziliku audzējam savā dārziņā un siltumnīcā. Nevar taču salīdzināt, kā smaržo tikko plūkta piparmētra un tā, kas pastāvējusi. Protams, citroni, mango Latvijā neaug, tos ievedam. Kad to izstāstu, pircēji citādāk skatās uz to, kas vitrīnā,” pārdomās dalās Ojārs. Viņš atzīst, ka citu ražotus produktus tirgot nevarētu, jo viņam jāzina izstāstīt visi sīkumi.

Vērtējot šo vasaru, Ojārs atzinis, cik svarīgi ir visu pareizi saplānot. “Jāsaprot, cik jāsaražo, lai nepietrūkst un nepaliek pāri. Mūsu saldējumam derīguma termiņš ir tikai divi mēneši. Šovasar daudz izdarījām, arī iemācījāmies,” bilst Ojārs. Un svarīgākais, kas iegūts, ir pārliecība, ka spēj, ka problēmas var atrisināt, ja to dara.

Uzņēmēji arī pārliecinājušies, cik liela nozīme ir atpazīstamībai. “Jo vairāk kaut kur piedalāmies, jo vairāk mūs aicina. Veidojas tik vajadzīgie kontakti. Jau nākamajai vasarai vairāki pasākumi zināmi,” stāsta līgatnietis.

Šīs nedēļas nogalē “Līgatnes mājas saldējuma” vitrīnā izraudzīties kādu auksto gardumu varēs gan Rīgas svētkos Lucavsalā, gan Šlokenbergas muižā, kur notiks “Stirnu buks”. Tad brauks uz festivālu Jelgavā, bet mācību gada pirmajā dienā priecēs skolēnus jaunajā skolā Augšlīgatnē. Arī ziemā būs izbraukumi. Līgatnieši saldējumu tirgos Ķīpsalas izstāžu hallē izstāžu laikā.

“Mums ir plašs pastāvīgo klientu loks. Viņi arī ziemā vēlēsies saldējumu. Protams, ziema mums, saldējuma ražotājiem un tirgotājiem, būs klusāka, bet par tādu vasaru kā šī varam tikai sapņot un cerēt, ka kāda līdzīga būs arī nākotnē,” pārdomās dalās Ojārs Vēzis.

SIA “Meža brūklene” tika izveidots 2016.gada maijā. “Kad sākām uzņēmējdarbību, šķita, ka būs vienkāršāk. Entuziasma netrūkst, gandarījuma, kad kas izdodas, arī ne. Kad atrisini kādu problēmu, saproti, ka vari, un šī apziņa ir dzinulis darīt vairāk, jo tu taču spēj,” pieredzē dalās uzņēmējs Ojārs Vēzis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
190

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
74
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
60

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
43

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
138

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
127

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
24
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
32
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
56
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
47
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi