Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Uz “Urdu” iepazīt vidi

Sarmīte Feldmane
23:00
17.09.2018
4
Urda Publicitaates Foto 4 1

Dabas un tehnoloģiju parkā “Urda” bija sabraukuši tie, kuri domājuši, līdzdarbojušies, īstenojuši idejas, lai šo vietu attīstītu.

“Urda” ir vides izglītības centrs, kas atrodas Daibē, Pār­gaujas novadā. Maijā tika atklāta ēka, kurā ar mūsdienu tehnoloģijām aprīkota eksperimentu klase, bet pagājušonedēļ atklāja parka darbībai nozīmīgu infrastruktūru, kurai dots nosaukums 3K.

“ “Urda” – universāla, radoša dabaszinātņu mācību vieta. Te var mācīties par vidi, vidē un videi. Skolā bērni iegūst pamatzināšanas, bet pie mums tās var papildināt, ne jau sēžot un klausoties, bet paši darbojoties,” stāsta “Urdas” vadītāja Dace Lāce un uzsver, ka parka uzdevums ir nodrošināt dabaszinātnēs balstītas mācības, radīt kvalitatīvas izmaiņas cilvēku domāšanā, rīcībā un attieksmē pret vidi jau šodien un nākamībā. “Urdā” ko jaunu un noderīgu uzzinās pirmsskolas vecuma bērni un skolēni, vidējā paaudze un pensionāri. Te plašs darbības lauks arī studentiem un pētniekiem.

“Urdas” veselības, pārdomu un izziņas takas, pļava ārstniecības augu iepazīšanai un ievākšanai, purva taka un garšaugu dārzs, kukaiņu māja, atrakciju laukums un šķēršļu josla jau ieguvuši popularitāti, ir arī orientēšanās un velo trase. Tie, kuri, vērojot dabu, izstaigājuši dabas taku, nonāk 3K, vietā, kas sagaida dabas takas beigās. Pati daba norādīja, kādai tai jābūt. Ejot cauri mežam, pēkšņi iznāc klajumā, kur jūties kā amfiteātrī. Te tapa 3 K,” stāsta projekta 3K vadītāja Dženita Katiša un paskaidro, ka nosaukumu 3K veido: dabas koncertzāle, āra dabas klase, Latvijas iežu un minerālu kolekcija. Te ir mājīgs namiņš, kur klusumā pasēdēt un pārrunāt redzēto, atvilkt elpu. Te var apskatīt un aptaustīt Latvijas iežus un minerālus, iepazīt to daudzveidību. Te var kāpt uz skatuves un, kā saka D.Katiša, “kaut vai runāt latviešu tautasdziesmas par dabu, tā mācoties gan dabas mācību, gan latviešu folkloru”. Iecerēta arī zemūdens vērošanas platforma, ūdens turbīna – strūklaka un ar video kameru aprīkots skudru pūznis.

“Lai “ZAAO” Daibes poligonā, kas tepat līdzās, nebūtu jāveido vēl viens atkritumu kalns, iedzīvotāji jāmāca, lai veikalā skatās, ko pērk, un padomā, kur paliks iepakojums un pārējais nevajadzīgais. Vai vērts divreiz maksāt – vispirms nopirkt, tad maksāt par atkritumiem,” pārdomās dalās SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais un atzīst, ka, ieraugot, kā strādā reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe”, kā cita pēc citas iebrauc mašīnas ar atkritumiem, kā tos šķiro, sagatavo pārstrādei, kā apglabā, ikvienam rodas pārdomas, kā mēs bieži vien izturamies pret vidi. “Vides izglītība ir pamats tam, kādā vidē dzīvosim nākotnē. “Urdas” moto – domāt, meklēt, atklāt,” saka A.Sirmais.

“Urda” tiks sertificēta kā naci­onālais interešu izglītības centrs. Patlaban “Urdas” programmas ir licencētas Pārgaujas novada paš­valdībā. Iecerēts, ka gadā “Urdu” apmeklēs ap trīs tūkstošiem interesentu. Plānots arī rīkot dažādus pasākumus, kurus varēs apmeklēt ikviens. Tā šosestdien un turp­māk katra mēneša otrajā sestdienā notiks Ģimeņu diena.
“Urdas” mācību programma un saturs tiek veidots sadarbībā ar Latvijā pazīstamajām augstskolām – Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Lauksaim­niecības universitāti un citām, arī Dabas aizsardzības pārvaldi, Dabas muzeju, Tartu Leduslaik­meta muzeju, UNESCO, Ziemeļ­valstu Ministru padomes biroju Latvijā, vispārējās izglītības iestādēm, kā arī uzņēmumiem. Mā­cībās būs iespēja padziļināti iepazīties ar dažādām atkritumu apsaimniekošanas, biogāzes ražošanas, ūdens attīrīšanas, siltumapgādes, vēja ģeneratoru, kompostēšanas un elektrības iegūšanas iekārtām.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika pakavējas atmiņās, ka 90.gadu sākumā Zviedrijā bijusi līdzīgā parkā. “Toreiz domāju, vai arī Latvijā var būt kas līdzīgs. Var, un pat vēl labāk. Te cilvēkus izglītos par globālām problēmām, liks aizdomāties par saprotamām lietām,” saka B.Moļnika. Ziemeļ­valstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stēfans Ērik­sons atgādina, ka daba un tehnoloģijas izglītības pamatā aizvien populārākas kļūst arī Ziemeļ­valstīs. “Mēs nevaram atļauties ražot atkritumus, tāpēc viss, ko lietojam, jāuztver kā nākamā ražošanas cikla izejmateriāls. Vēl svarīgāk pievērst uzmanību videi, kurā dzīvojam,” teic S.Ēriksons un uzsver, ka “Urda” ir vieta, kur mācīties, gūt izpratni un apmainīties domām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
10

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
132

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
26
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
18
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi