Noslēgusies ziemas rapšu sēja. Agroķīmijas un sēklu tirgotājs SIA “Baltic Agro” lēš, ka, vērtējot pieprasījumu pēc sēklas, ziemas rapšu platības nākamā gada ražai varētu būt ievērojami lielākas nekā pērn, taču kooperatīvās sabiedrības “VAKS” komercdirektore un agronome Zinta Jansone informē, ka vēsturiskajā Cēsu rajonā izteikti lielāks pieprasījums pēc rapša nav novērots.
Rapša sēju un rudens sēju kopumā veicinājuši labvēlīgie klimatiskie apstākļi, kā arī straujie ražas novākšanas tempi: “Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šogad viss notika par divām nedēļām ātrāk,” atzīst Z.Jansone. Viņa arī vērtē, ka rapšu sējumi ļoti labi sacerojuši, un piebilst, ka pat pārāk labi: “Nupat prasās nelielas salniņas. Citus gadus bija optimāls sējas laiks, bet šogad sējas darbi izdevās pat nedaudz par ātru. Kad rapsis dabū sajust salnu, augs saprot, ka tam jāsāk gatavoties miera periodam, jāuzkrāj spēki, taču šobrīd rapsis aug nevis pa dienām, bet pa stundām, pastāv risks, ka rapsis būs ziemot mazāk spējīgs.”
SIA “Firma Pasāža”, kas saimnieko Raunas novadā, jau trešo gadu pievērsusies ziemas rapša audzēšanai. Šogad apsēti 76 hektāri. Saimniece un uzņēmuma vadītāja Dace Neiberga saka, ka rapša audzēšana ir rentabla, to izteikti parādot saimniekošana Kurzemes reģionā, kurā augkopji lielākoties audzējot tikai rapsi un kviešus, taču Vidzemes pusē ražu vairāk ietekmē laikapstākļi: “Jau tagad skatos, ka rapsis aug pārāk strauji, bet laikapstākļu prognozes liecina, ka nākamajā nedēļā atkal kļūs siltāks. Eiropā vidēji ir 25 grādus silts un vējš no rietumiem, tātad mums draud tas pats.”
Zemnieku izvēli par labu rapsim noteic arī ekonomiskais pamatojums, jo iepirkuma cenas pēdējos gados bijušas pietiekami augstas un ne tik ļoti mainīgas kā graudaugiem. Rapšu audzēšanas izmaksas gan ir augstākas nekā graudaugiem, bet arī ieņēmumi no viena hektāra lielāki.
“Rapša sēklas nemaksā tonnās, bet gan vienībās, tālab cenas dažādām šķirnēm ļoti atšķiras, tāpat atšķirīga cena ir dažādu ražotņu un firmu tirgotai sēklai, taču kopumā jau vairākus gadus cenas ir stabilas. Rapšu audzēšana ir rentabla, ja no viena hektāra novāc trīs un vairāk tonnu ziemas rapšu sēklu, savukārt vasaras rapsis uzskatāms par rentablu, sākot ar 2,5 tonnām no hektāra. Šāda ražība sasniedzama visos Latvijas reģionos, bet, protams, daudz atkarīgs no katra saimnieka ieguldījumiem, ja ievēro sējas termiņus un izvēlas piemērotus agrotehniskos pasākumus,” saka Z. Jansone.
Uzņēmuma speciāliste vienlaikus arī norāda, ka ziemas rapšu ražību ietekmē ziemošanas apstākļi. Ik gadus kādas platības izsalst vai gatavības stadijā tos “izsit” spēcīgas lietus gāzes un krusa. Aizvien biežāk klimatiskie riski lauksaimniekus pārsteidz nesagatavotus, tādēļ ziemas rapšu sējumus ieteicams apdrošināt. Arī te “VAKS” nāk talkā saimniekiem, tomēr Z. Jansone uzsver, ka apdrošināšana nozīmē ļoti lielus ieguldījumus, tāpēc katrs saimnieks rīkojas atbilstoši savām iespējām: “Tie, kuri var kontā turēt rezerves summu, paši sevi apdrošina un naudu trešajām personām neuztic, bet ir arī lauksaimnieki, kuri ļoti labprāt sadarbojas ar apdrošināšanas kompānijām. Katra saimnieka pamatojums par labu vienam vai otram drošības spilvenam ir ļoti individuāls.”
SIA “Firma Pasāža” savus sējumus nav apdrošinājusi. “Neesam tik turīgi. Kad būs pagājuši desmit gadi rapša audzēšanā, tad varbūt apdrošināsim. Iespējams, kādam ir veicies, taču, līdzko saimniekošana kļūst kaut cik rentablāka, apdrošināšanas summas kāpj, rezultātā tas nekad nav rentabli, tāpēc paļaujamies tikai uz sevi. Tik traki nav nekad, lai nebūtu sliktāk, un nekad nav tik labi, lai nebūtu labāk.”
Vidzemē ir daudz rapšu audzētāju, taču sastopami saimnieki, kuri kategoriski ir pret rapša audzēšanu. “Mēs, kooperatīvs, iesakām rapsi audzēt ne vairāk kā 25 procentos sējplatību,” piebilst “VAKS” agronome Z.Jansone.
Komentāri