“Gundegu” saimniekiem Dainim un Vijai Seikstuļiem aizvien domas aizslīd uz Īriju un Angliju. Meita ir Īrijā, dēls ar ģimeni Anglijā.
“Labi, ka jaunākais dēls un mazmeita ir Smiltenē. Abi mazdēli Anglijā. Bieži braucam ciemos uz Īriju un Angliju. Dēlam ar ģimeni atbraukt bieži neiznāk.
Atvaļinājumā tuvāk aizlidot uz Spāniju, nevis Latviju,” stāsta Vija. Ar skumjām abi pastāsta, ka dēls trīs reizes mēģināja atgriezties dzimtenē. Visa ģimene atbraukusi. Bijis grūti atrast darbu. Kad izdevies – alga maza, gadījās arī, ka nesamaksāja. “Visi četri atgriezās, un visi atkal aizbrauca. Dēls fabrikā strādā par autoiekrāvēja vadītāju. Tur viņam darba pietiek,” bilst Dainis.
Vija un Dainis ir pensionāri. Darba mūžs aizvadīts lauksaimniecībā. Abi pēc izglītības agronomi. Vija strādājusi kopsaimniecībās Stalbē, Raiskumā, tad Rozulā. Vēlāk kopa teļus, ganīja govis, strādāja sociālajā dienestā, pēdējos gados Rozulas klubā gādāja, lai tas vienmēr būtu sakopts. Dainis lielākoties strādājis par traktoristu.
“Ja jau būtu veselība, vēl daudz ko darītu. Atteicāmies arī no savas saimniecības. Aizgāju priekšlaicīgā pensijā. Puspensija nebija pat simts. Labi, ka bērni palīdz,” pārdomās dalās Vija.
Ikdienā daudz laika un spēka prasa rūpes par māju. Vasarā Daiņa ziņā ir pļaušana. “Un zāle aug vienmēr – auksta vai silta vasara,” viņš nosmej, bet Vija uzsver, ka laikam jau “Gundegas” atrodas īpašā vietā, jo, kad apkārt daudzi kreņķējās, ka dārzos viss izkalst, viņiem allaž uzlijis. “Par lielu laistīšanu pat nedomājām. Viss izauga, pagrabs pilns,” saka stalbēniete.
Vijas aizraušanās ir rokdarbi. Viņa atzīst, ka adīšanai vienmēr diena ir par īsu. “Mazbērniem vajag cimdus, zeķītes. Man patīk arī pērļot. Tā jauka nodarbe, un skaists rezultāts. Tāpat kā prieks, ka noadīts skaists cimdu vai zeķu pāris,” atzīst Vija.
Dainis ir makšķernieks. Gan ziemā, gan vasarā Rozulā uz dīķa tiek pavadīts daudz laika, vēl arī citur tuvējās upēs. “Pērn lielākais loms bija 3,5 kilogramus smaga līdaka. Ziemas sākumā nevaru vien sagaidīt, kad tikšu uz ledus. Šoziem copēm nav ne vainas. Bijušas ziemas, kad jāskatās pa logu, kā plosās slapjdraņķis un tikai peļķēm pārklājas maza ledus kārtiņa,” pastāsta Dainis un atklāj, ka zivis tīra un ēd pats, gatavošana ir Vijas ziņā. Viņu kā makšķernieku vienmēr mājās gaida kaķis. Tas gan ļoti, ļoti reti paliek bez gardām pusdienām.
“Ko varam, to darām. Ja ir sava māja, darbs ir vienmēr,” saka Vija un piebilst, ka abi labprāt apmeklē pasākumus ne tikai pašu pagastā, arī novadā.
Komentāri