Vidzemes koncertzāle “Cēsis” muzikāli salutēs 1. jūnijā, jo apritēs piektais darbības gads. “Cēsis jau ir kā kultūras galvaspilsēta,” izteicies ne viens vien ciemiņš. Par pašvaldības SIA “Vidzemes koncertzāle” veikumu stāsta programmu direktore Inese Zagorska.
– Pirms kāda gada cēsnieki pa īstam atklāja to, ka koncertzālē darbojas arī moderns kinoteātris. Jaunākās filmas vienlaikus sāk rādīt Rīgā un Cēsīs. Labi, ka vietējie nu to pamanījuši.
– Jā, tagad ir! Kad viss ir jauns, pie jaunā izrādīšanas jāpiestrādā. Kinoteātri darbinājām, kamēr sabiedrība pamanīja. Latvijas simtgadē uzņemtās 16 filmas jau bija tik ļoti apmeklētas, ka skaidri redzams – interese par latviešu kino deva jaunu elpu visai kino industrijai Latvijā, ne tikai Cēsu kinozālei.
Koncertzāles plānošanā kinozāle nebija paredzēta. Tas bija Jura darbs (deputāts Juris Žagars -aut.). Viņš jau celtniecības procesā darbojās kā koncertzāles pārstāvis. Jau sen Cēsīs nedarbojās kinoteātris, viņam radās doma vienu no mēģinājumu telpām piemērot arī kino rādīšanai. Tagad seansi ir apmeklēti, kinozāle darbojas ļoti veiksmīgi.
– Vai zināt, kā rosās Latgalē un Kurzemē uzceltās koncertzāles?
– Katra koncertzāle ir devums pilsētai un novadam. Tas ir ieguldījums arī ekonomiskajā jomā. Šorīt, no Rēzeknes braukdama, pie mums viesojās Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” komanda. Cēsīs cauru gadu notiek koncerti, ierodas apmeklētāji. Nedēļas nogales koncertzāles lielajā namā ir noslogotas. Kultūras tūristi ierodas pie mums ne tikai no Latvijas malu malām, arī no kaimiņvalstīm, atbrauc arī no Rietumeiropas. To rāda cilvēku pieplūdums, to rāda “Biļešu paradīzes” kases statistika. Cēsnieki vakaros redz arī automašīnu vai autobusu skaitu apkārt koncertzālei.
– Koncertzāles darbība būs veicinājusi ne tikai satiksmes pieplūdumu nedēļas nogalēs. Varbūt arī viesu namu un restorānu? Vecpilsētā vien esot vairāk nekā desmit ēdināšanas iestādes.
– Lai arī cik naktsmāju nebūtu radušās, esam izmantojuši visas Cēsu viesnīcas un viesu namus, tajā skaitā Priekuļos. Ja pilsētā ierodas simfoniskais orķestris vai festivālu laikā notiek koncertu sērija, jau dalībniekiem ir rezervētas visas brīvās naktsmītnes.
Rīkojot Pētera Vaska mūzikas festivālu, tagad mums jānodrošina 80 vietas Lietuvas simfoniskā orķestra mūziķiem. Nedēļas nogalē aizņemsim ne tikai lielās viesnīcas, arī mazās, kā arī apartamentus, kurus savās mājās izdod cēsnieki. Vēl jau vieta būs nepieciešama skatītājiem, kas atbrauks uz divām dienām no Rīgas un citām pilsētām.
– Vai ar Cēsīs un Priekuļos piedāvāto naktsmītņu skaitu pietiek?
– Nepietiek! Šodien runājām, ka Liepājā gan ir vairāk lielu viesnīcu. To pakalpojumi ļoti nepieciešami koncertzālēm laikā, kad notiek vairāku dienu festivāli vai lielas konferences. Latvijā veikts pētījums, kas rāda, ka biļete uz festivālu apmeklētājam veido salīdzinoši nelielu daļu no izdevumiem, kas ir paralēli, saistīti ar došanos ceļā – degviela, ēdiens, apģērbs, bērnu aukle -, ar to visu jārēķinās kultūras tūristam.
– Par kādu pienesumu no koncertzāles kopumā varam runāt?
– Par Eiropas fondu pienesumu Latvijai, tas atbalstīja trīs koncertzāļu būvniecību. Taču arī katrs cēsnieks būs jutis, ka līdz ar koncertzāles darbību pilsēta guvusi labumu, jutis, kā aktivizējas cilvēku plūsma saistībā ar nedēļas nogales notikumiem koncertzālē, notikumu netrūkst arī ārpus tās ēkas.
– Pašvaldības uzņēmumam “Vidzemes koncertzāle” Raunas ielas 12. namā ir divi lieli kaimiņi – valsts mūzikas vidusskola un pašvaldības iestāde “Kultūras un tūrisma centrs” ar kuplu amatieru mākslas kolektīvu skaitu. Kā satiekat zem viena jumta? Sākums laikam nebija gluds?
– Satiekam veiksmīgi, jo ēka ir pietiekami liela. Jau samērā liels darbs tika izdarīts koncertzāles ēkas plānošanas laikā. Telpu plānojot , jau lēma, kā tā jāizmanto. Tagad notiek arī kopīga ikdienas plānošana, kā noslogosies Lielā zāle, Kamerzāle un Ērģeļzāle. Tagad, pēc pieciem gadiem, varu teikt, ka plānošana starp trīs iestādēm un darbība zālēs notiek plūstoši un bez starpgadījumiem.
– Amatieru mākslas kolektīviem regulāri jāmēģina arī Lielajā zālē, tāpat mūzikas skolai ir būtiski koncertēt uz lielās skatuves, bet tā ir tikai viena. Vai bija tālredzīgi trīs kultūras iestādes salikt zem viena jumta?
– Ne tikai mēs Cēsīs, arī liepājnieki nupat izvērtējuši, ka Rēzeknes pašvaldības lēmums koncertzāli uzcelt līdzās kultūras namam tagad rada problēmas. Darba dienās Rēzeknes koncertzāle stāv neizmantota, to slēdz, bet mums nevienu dienu ēka nav slēgta, tā ir pilna cilvēkiem, katru dienu apdzīvota.
– Tātad pašvaldības izvēle kultūras dzīvi koncentrēt zem viena liela jumta izrādījās tālredzīga?
– Domāju, ka Cēsis rīkojās tālredzīgi. Ēka, kurā investēti miljoni, tagad darbojas katras 24 stundas un septiņas dienas nedēļā. Nama durvis visu laiku ir vaļā, ikviens, kurš ienāk, sajūt, ka nams dzīvo. Arī šobrīd, kad sarunājamies dienas vidū, ir atvērta izstāde, bet pa skolas logiem skan mūzika, jo notiek pavasara ieskaites un eksāmeni, bet amatieru mākslas kolektīvi ierodas uz mēģinājumiem. Maksimāli izmantota katra telpa. Pieprasījums pēc tām reizēm ir tik liels, ka ēka absolūti piepildīta. Tāpēc pašvaldība radusi vēl citus risinājumus. Deju ansambļu mēģinājumiem izbūvēta zāle citā ēkā. “Vidzemes koncertzāle” lielo zāli un skatuvi sāk lietot no ceturtdienas, bet amatierkolektīvu mēģinājumiem tā paredzēta no pirmdienas līdz trešdienai.
– Ēdināšanas uzņēmumi koncertzālē gan bieži mainās!
– Latgalē administrācija pieņēmusi lēmumu, ka paši nodarbosies ar šo biznesu, jo nav sekmējies ar telpu nomniekiem. Līdzīgi strādā visas koncertzāles Igaunijā.
– Kāpēc tā notiek?
– Skatītāju ēdināšana ir specifiska, jo ļoti liels skaits cilvēku jāapkalpo gan pirms, gan pēc koncerta, gan starpbrīdī. Tas nozīmē, ka apkalpošanai īsā laikā jānotiek ļoti ātri. Cēsīs ir arī īpašs stāsts – daļa no kafejnīcas iekārtota arī sestajā stāvā, kur pašlaik runājamies.
– Kādas prasības izvirzījāt, noslēdzot līgumu ar piekto uzņēmumu?
– Apkalpošanai jānotiek ātri, darbiniekiem jābūt attiecīgi apmācītiem, šis uzņēmums apkalpojis Leļļu un Dailes teātrī. Tagad koncertzāles ikdienā darbojas bistro, bet sestajā stāvā restorāns, telpu nomnieks nudien nevar sūdzēties par apmeklētāju trūkumu. Nedēļas nogalēs ir trīs četri koncerti.
– Kā veicas pašvaldības uzņēmumam, izīrējot citas telpas?
– Par telpu īri ar mums līgumus slēdz koncertapvienības, arī atsevišķu koncertu rīkotāji, tajā skaitā arī konferenču un semināru rīkotāji. Koncertdarbība mums jānodrošina primāri, izvērtējot telpu noslogotību. Lielo zāli iznomāt no pirmdienas līdz trešdienai tomēr nevaram, jo zāle un lielā skatuve rezervēta amatieru mākslai.
– Kā “Vidzemes koncertzāles” profesionālās mākslas notikumu finansēšanā iesaistās valsts?
– Saņemam finansējuma nevis darbībai sezonā, bet gada ietvaros. Valsts finansējums paredzēts tikai lielu un augstvērtīgu māksliniecisko programmu īstenošanai. Plānojam un sākam rīkot jau gadiem uz priekšu.
– Šo programmu dēļ skatītāji atbrauc arī no tālienes, kamēr daļa no cēsniekiem aizvien spriež, vai tik augsta māksla būs domāta viņiem. Tāpēc reizēm rīdzinieki vieni paši aizņem teju visas skatītāju vietas. Kāpēc pat pēc pieciem darbības gadiem tā vēl notiek?
– Trīs koncertzāles Latvijā cēla kā akustiskās zāles, veica lielus ieguldījumus, lielajās zālēs ir vienreizēja akustika. Tika dots uzdevums uz Cēsīm vest profesionālo mākslu. Tagad ir divi festivāli, kas piesaista starptautisku uzmanību, atved šeit mūzikas mīļus. Septembrī ir festivāls “Čello Cēsis”, pavasarī “Pētera Vaska mūzikas aprīlis”. Pavasara festivāls sāksies rīt.
Komentāri