Lelde Pogule un Pēteris Skrabis ir vecāki trīs dēliem. Armands mācās ceturtajā klasē, Augustam ir pieci gadi, bet Oto – jaunākajai atvasei – ir trīs mēneši. Ģimene jau astoņus gadus dzīvo Jaunpiebalgā.
Lelde ir dzīvespriecīga un laimīga mamma, kurai lielāko prieku sagādā kopīgi pavadītais laiks un bērnu izaugsme. Vecākie dēli dzimuši Cēsīs, bet jaunākais – Valmierā. Lelde atceras: “Kad gaidīju Armandu un Augustu, bija daudz jāstrādā, rūpes par sevi palika tālākā plānā. Turpretim grūtniecību ar Oto es nudien izbaudīju – domāju vairāk par savu pašsajūtu un labsajūtu. Man bija lielāka drošības sajūta, visam biju izgājusi cauri jau divas reizes, tādēļ nesatraucos, bet centos atpūsties. Visu bērnu dzimšanu brīžos klāt bija arī Pēteris, nevar pat aprakstīt, cik ļoti tas man daudz nozīmēja. Viņš bija liels atbalsts, bez kura nebūtu jutusies tik pārliecināta un droša.”
Trešā brālīša ienākšana ģimenē bijusi viegla, greizsirdība brāļu starpā neesot jūtama. Gluži pretēji – vecākie dēli labprāt palīdz auklēt un pieskatīt mazāko. “Nekad nevienam no vecākajiem puikām neesmu uzspiedusi iesaistīties jaunākās atvases aprūpē. Viņi paši izrāda interesi, un es to neliedzu darīt. Vakari tad izvēršas ļoti mīļi – visi sanākam kopā, runājamies un auklējam mazāko brālīti,” stāsta Lelde.
Šobrīd mammai rūpes par bērniem aizņem lielāko daļu dienas laika. Viņa atzīst, ka nav viegli būt trīs puišu mammai, tā ir liela atbildība. “Mums ar vīru ir viens mērķis – izaudzināt dēlus par labiem cilvēkiem. Ir prasmes, kuras dēliem vislabāk var iemācīt tētis, un ir zinības, par kurām vairāk runāju es. Mācu to, cik svarīgi cienīt sievietes. Kad svinami kādi svētki, piemēram, Sieviešu diena, tad dēli ar ziediem apsveic savas skolotājas un omes. Tā kā vīrs strādā, bet es lielāko daļu laika pavadu ar bērniem, tad arī uzmanu to, lai bērni piedalītos mājas darbos. Vecākais dēls jau ieiet pusaudžu vecumā, ar dažādām tam raksturīgajām situācijām jācenšas tikt galā gudri. Tātad bez sarunām ģimenes lokā neiztikt. Reizēm, kad dēls negrib mācīties, stāstu, ka tas jādara, lai vēlāk viņš spētu atrast sev tīkamu darbu un varētu uzturēt savu ģimeni. Šādām sarunām jābūt regulārām,” uzskata Lelde.
Tētis Pēteris ir galdnieks, viņš reizēm uz darbu dodas, kad tikko uzaususi gaisma, bet atgriežas, kad saule jau norietējusi. Tādēļ kopīgie ģimenes brīži tiekot no sirds izbaudīti. “Bērniem ir ļoti atšķirīgi vecumi, līdz ar to arī aktivitātes plānojam dažādas – lai visiem būtu interesanti. Kad varam, braucam uz baseinu vai kādā ekskursijā. Mums visiem patīk spēlēt galda spēles. Ģimenei kopā jāpavada pēc iespējas vairāk laika, bet ne vienmēr iespējams tikai atpūsties, jo par sevi liek manīt dažādi mājas darbi. Reizēm ar lielu interesi vēroju bērnus brīžos, kad tētis ir mājās. Skatos, kā viņi uzvedas, ko saka. Tad vakarā ar vīru to pārrunājam,” atklāj Lelde un piebilst, ka svarīgi bērnu audzināšanā iesaistīt arī vecvecākus. Viņa ir pārliecināta, ka vecvecāki spēj iemācīt dzīves vērtības un gudrības. Tādēļ ģimene priecājas, ka kopīgos izbraukumos bieži vien līdzi dodas arī ome.
Abiem vecākajiem zēniem ir daudz aizraušanos. Armands spēlē regbiju, mākslas skolā mācās zīmēt un mūzikas skolā apgūst klarnetes spēli. Augusts šobrīd cītīgi gatavojas skolas gaitu uzsākšanai. Viņam lielu interesi sagādā šahs un dambrete. Lelde ir pārliecināta, ka viss, ko bērni apgūst, dzīvē reiz var noderēt: “Tās ir prasmes, kuras mēs bērniem mājās nevaram iemācīt. Vecākais dēls izvirpoja un man uzdāvināja gredzenu. Manuprāt, tas ir ļoti mīļi. Mani dēli ir gudri, spēj daudz ko paveikt un ar saviem panākumiem lepojas. Dažādās aktivitātes ļauj pārbaudīt savas spējas un jau laikus noskaidrot, kādas jomas vēlāk gribētu apgūt.”
Lelde Jaunpiebalgu vērtē kā ģimenēm draudzīgu pašvaldību: “Protams, liela problēma ir darba trūkums. Tomēr ir arī daudz tādu aspektu, kurus novērtējam, piemēram, centrā viss sasniedzams pastaigas attālumā: gan skola, gan mākslas un mūzikas skola. Arī kultūras namā tiek organizēti visdažādākie pasākumi bērniem, mums ir iespēja skatīties kino. Pagājušajā gadā bērniem tika ierīkots ērts rotaļu laukums.”
Komentāri