Kaives pagasta “Tanuļu” pagalmā visas dienas garumā rosība nepierimst. Pīles cita citai aizvien ko stāsta, aktīvākās aicina arī citas aizplekšķināt līdz dīķim. Vistu saimei aplokā savas lietas. Daža gandrīz apguvusi lidot prasmi, iemanās tikt ārā. Gaiļi tikai noskatās, nav vairs tas vecums un svara kategorija.
Rudītei Preisai patīk putni. “Tie ir tik dažādi, un pagalmā, kūtī vienmēr ir dzīvība,” viņa saka. Šovasar dažādu krāsu pīlēm un vistām pievienojušās arī skaļās paipalas. “Pagājušopavasar kaimiņi no veikala olām bijuši izperinājuši paipalas. Gribējās pamēģināt. Ieliku inkubatorā, un izšķīlās viens paipaliņš. Kūtī tam bija par aukstu. Dzīvoja istabā kādreizējās jūras cūciņas mājiņā. Caurām naktīm bļāva, nevarējām gulēt, bet, kad kādu nakti bija kluss, likās, ka kaut kas noticis. Paipaliņš mūs bija pieņēmis par savējiem, par lielajiem paipaliem. Ja tika ārā, pasaucu, un uzreiz atlidoja,” pastāsta Rudīte. Reiz Paipaliņš bija iznests ārā un bija kaut kā izkļuvis no būra, aizlidoja. Mājnieki nemanīja to brīdi un vairs nevarēja sasaukt.
Šopavasar Rudīte no kaimiņiem paņēma paipalu olas, un izšķīlās vairāk nekā divdesmit. “Dažādu krāsu un sākušas dēt,”priecīga saka saimniece un piebilst, ka arī pīles un vistas ir kārtīgas dējējas.
Pirms dažiem gadiem “Tanuļos” dzīvoja zosu pāris Dūniņš un Pūciņa. “Kur mamma gāja, abi soli solī nopakaļ. Dūniņš Pūciņu ļoti aizstāvēja. Reiz gāja karot ar teļu, tas uzkāpa uz kājas, un pēc tam viņš nevarēja pildīt vīra pienākumus. Tad viņš pagalmā nesaprotami sapinās un diemžēl aizgāja. Pūciņa viņu ilgi meklēja, bija ļoti bēdīga. Ganīja cālēnus, pīlēnus. Tad samainījām pīļu papu, un tas viņu dzenāja. Bija izdzinis uz ceļa, un garāmbraucoša mašīna nobrauca. Tagad zosu vairs nav,” atmiņās par Dūniņu un Pūciņu kavējas Rudīte un uzsver, ka tādu zosu nekad vairs nebūs.
“Ne tikai putni ir ļoti dažādi – paipalas kustīgas, skaļas, tikko tiek ārā, gatavas aizlidot. Vistām arī dažādi raksturi, un var tikai pabrīnīties, kā izdomā, kur var tikt ārā no aploka. Pīles ir lepnas, gudras, zina, kur nedrīkst iet, bet tomēr iet,” par mājputniem pastāsta kaivēniete.
Kā jau laukos, arī “Tanuļiem” meža dzīvnieki neiet ar līkumu. Pirms pāris gadiem kūtiņu apciemoja āpsis un lapsu ģimene. “No rīta iegāju kūtī, āpsis pieēdies gulēja un skatījās uz mani. Tītaru mammai bija apēdis bērnus, arī vairākas vistas. Paķēru sprunguli un devu pa muguru. Āpsis nesteigdamies aizskrēja. Pēc viņa atnāca lapsa ar lapsēniem un aiznesa visus putnus,”stāsta Rudīte un uzsver, ka tāpēc jau neatteiksies no mājputniem.
Pagalmā staba galā ir liela stārķu ligzda. “Katru pavasari gaidām un augustā skumstam,” teic Rudīte un uzsver, ka pie mājas, kopš ir stārķi, vanagi vistās nenāk. Rudeņos, tad gan parādās. “Pirmā ligzda bija uz elektrības staba. Mainīja elektrības līniju, tad lūdzām, lai stabu atstāj, bet meistari nebija sapratuši un nojauca. Tad paši gādājām stabu, tēvs ligzdai izgatavoja pamatni un sauca elektriķus, lai stabu ierok zemē. Viņi apšaubīja, vai stārķi ligzdā dzīvos. Bet meistari vēl nebija aizbraukuši, kad stārķi jau sāka nest žagarus,” stāsta saimniece un piebilst, ka stārķiem ir daudz apakšīrnieku. “Ir interesanti vērot, kā tie lidinās, čiepst, dzied. No rītiem troksnis ir tāds kā tirgū. Laimīgajām vistām ir daudz draugu, kuri arī ciemojas pie viņām,” pastāsta Rudīte. Pie mājas ligzdo čurkstes, kūtī dzīvo bezdelīgas.
“Putni ir visapkārt. Pierasts,” saka kaivēniete.
Komentāri