Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Īstais brīdis X faktoram

Iveta Rozentāle
13:36
12.11.2019
30
0a4c 5dc6b721da885 1

Cēsniece Elīna Gluzunova piedalās televīzijas šova “X faktors” trešajā sezonā. Viņa izturēja ne tikai vairākas atlases kārtās, bet arī krēslu izaicinājumā saglabāja savu vietu līdz beigām un kļuva par Reiņa Sējāna komandas dalībnieci. Viņš šogad ir mentors grupai 25+.

Elīna dzīvojusi Cēsīs, tikai pirms gada ar ģimeni pārcēlās uz Vaidavu, tas ir kā vidusceļš starp vīra dzimto pilsētu Valmieru un viņas – Cēsīm. “Vīram tuvāka daba, nepatīk kņada, cilvēku plūsmas, bet man ir pretēji. Ik dienu esam Valmierā, un Vaidava savā ziņā ir kā mazā miera osta, kur pēc darbīgās dienas atgriezties. Lai gan uz Cēsīm nevaru aizbraukt tik bieži, kā gribētos, lai apciemotu vecākus, vecmāmiņu un draudzenes, nekad neesmu domājusi piedēvēt sevi citai pilsētai. Manas saknes ir Cēsīs, te jūtos kā mājās, no šejienes esmu paņēmusi mieru un labestību.”

Trešā sezona un trešais mazulis

Lai pieteiktos dalībai “ X faktorā”, Elīnai bija nepieciešams nobriest par visiem simts procentiem: “Pirmajā sezonā nebiju emocionāli gatava, nākamajā gadā biju sagatavojusies Valmieras atlasei, taču burtiski pēdējā brīdī – dažas minūtes pirms atlases – atrunāja mana grūtniecība. Biju otrā bērniņa gaidībās, tuvojās dzemdību termiņš, nobijos. Tuvo­joties trešajai šova sezonai, draudzenes tirdīja, lai piesakos, apliecinot, ka šis ir pats labākais laiks. Par spīti garajam pārdomu peri­odam, saņēmu dūšu un aizgāju uz atlasi. Galvā bija tikai viena doma – kā būs, tā būs. Ļoti motivēja vēlme pēc panākumiem un fakts, ka bērni paaugušies un beidzot varētu nedaudz laika veltīt sev, savai izaugsmei.” Jāteic, ka dzīvei gan ir laba humora izjūta, jo, tiekot līdz krēslu izaicinājumam, Elīna jau bija trešā mazuļa gaidībās.

Bieži vien dalībniekiem vislielākais satraukums ir nevis atlases, bet brīdis, kurā dziedātājiem ļauj iesēsties krēslā, kas paredz iespēju darboties šovā tālāk, taču labi arī zināms, ka kāds nākamais kandidāts var izrādīties labāks, tad krēsls un cerība darboties tālāk zūd. Tomēr Elīna atzīst, ka uz šo izaicinājumu gāja ar absolūtu pārliecību, ka ieņems vienu no krēsliem: “Tomēr necerēju, ka palikšu starp galvenajiem trīs pretendentiem. TV ekrānos noteikti varēja redzēt milzīgo satraukumu pirms pēdējo pretendentu uzstāšanās, biju gatava aiziešanai. Tā kā man ir prasīga mamma, jau kopš bērnības zinu, kāda ir sajūta, ja no tevis tiek daudz gaidīts. Vienmēr var labāk! Kritiku uztveru veselīgi, galvenais, lai tā ir konstruktīva un pamatota.”

Strādāt ar labākajiem

Kad televīzijā varējām vērot krēslu izaicinājumu raidījumus, pašiem dalībniekiem lielais darbs tiešraidēm jau sācies. Vienmēr ir jautājums, cik viegli vai grūti ir šādos šovos piedalīties, vai realitāte atšķiras no iedomātā. Elīna atzīst, ka nebija domājusi, ka dalība X faktorā paprasīs tik daudz resursu: “Sākot ar tik svarīgo laiku, beidzot ar naudu. Sākotnēji likās, ka aizbraukšu, padziedāšu un viss. Tikai nesen apjautu, cik tas viss ir nopietni. Tas nav tā – hobija līmenī-, ir jābūt mēģinājumos, intervijās, filmēšanās. Bet ir darbs un, galvenais, ģimene. Tā man ir vissvarīgākā, tomēr uz kādu laiciņu man viņi jānoliek nedaudz otrā plānā ar cerību, ka tas tiks saprasts.”

Elīnai ir neizsakāms prieks un gandarījums mācīties no labākajiem: “”X faktorā” man ir iespēja strādāt ar profesionāļiem, tas palīdz izaugsmei.” Raksturojot savu mentoru Reini, Elīna teic: “Reinis ir fenomenāls cilvēks, viņš otru jūt ar visām maņām, zina, ko vēlas. Pilnībā uzticos viņam un viņa izvēlēm.”

Elīnas divas dabas

“X faktora” pieteikumos Elīna tiek raksturota ar vārdiem – trausla, emocionāla, sievišķīga. Jaunā sieviete atklāj, ka pēc horoskopa ir Dvīnis: “Man tiešām ir divas dabas. Ikdienā esmu jautra, nedaudz pat haotiska, viegli saprotos ar cilvēkiem. Esmu pieticīga, bet tajā pašā laikā apzinos savu vērtību. Arī vizuāli esmu vienkārša. Un tad ir otra Elīna, kuru var redzēt uz skatuves. Tur nedrīkst būt haosa. Visam jābūt ar glanci, īpašam un pārdomātam. Frizūrai, apģērbam, attieksmei. Katrs uznāciens uz skatuves man ir svētki. Tur varu būt īstā es, tāda, kāda vēlētos būt vienmēr. Ikdienas steiga to neatļauj.”

Elīna teic, ka dzied, lai atbrīvotu dvēseli no pārdzīvojumiem, lai atrastu sevi: “Dziedāšana ir veids, kā atbrīvoties no emocijām, galvenokārt negatīvajām. Dziedu, lai kļūtu vieglāk. Agrāk tā bija neatņemama dzīves sastāvdaļa, tad bija lielāka pauze, un tagad gribētos teikt, ka vairs nekad neapstāšos. Ir ļoti daudz cilvēku, kuriem patīk mana balss, kuri jūt manas emocijas un saņem manis sūtīto vēstījumu. Ne vienmēr vajadzīga milzu atzinība vai glaimojoši komentāri. Kad esmu uz skatuves, tad jūtu to atbalstu un strāvojumu, kas nāk no klausītājiem.”

Bērnības sapnis būt dziedātājai

Jau bērnībā Elīna sapņoja kļūt par dziedātāju un atzīst, ka vēl ir ceļā uz to, bet dzied jau no mazotnes. Viņas pirmā vokālā pedagoģe bija Ina Aizgale bērnu vokālajā ansamblī “Sienāzītis”, pēc tam dziedāja Inas vadītajā popgrupā “Hey”, līdztekus apgūstot solo dziedāšanu. “Bez Inītes nebūtu iemācījusies mūzikas mīlestību. Viņa vienmēr bijusi kā otra mamma,” saka Elīna. Savukārt mācoties A.Kalniņa Cēsu Mūzikas skolā, Elīna apguvu kokles spēli: “Pēdējos mūzikas skolas gados mācījos dziedāt pie džeza un kantri dziedātājas Ināras Rubīnas. Viņa bija ļoti stingra, ar savu redzējumu. Bija nodarbības, kurās raudāju, jo nespēju izpildīt prasīto. Tomēr tieši viņai esmu ļoti pateicīga par balss nostādīšanu un daudzajām godalgotajām vietām vokālistu konkursos. Bez viņas palīdzības noteikti nespētu tik tehniski labi izpildīt skaņdarbus.”

Pēc pamatskolas beigšanas Elīna iestājās Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā džeza un populārās mūzikas nodaļā: “Vēlējos apgūt džeza vokālu. Stājoties skolā, dziedāšanā dabūju desmit balles. Vienīgā. Maigi sakot, “aplauzos”. Laikam jau par daudz sadomājos no sevis. Salielījos, un beigās čiks. Par maz pievērsos mācībām, viss aizgāja pašplūsmā. Lai arī vokālā atzīmes bija ļoti labas, citos priekšmetos neveicās. Pirmo gadu burtiski nolauzu, pārgāju uz parastu vidusskolu, dziedāšanai atmetu ar roku.” Tagad, pēc septiņu gadu ilga pārtraukuma, Elīna ir atgriezusies ar jaunu sparu, lielām darbaspējām un pārliecību, ka šoreiz visu izdarīs, kā nepieciešams, un viss izdosies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
288

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
38
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
8
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
30
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi