Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Īstais brīdis X faktoram

Iveta Rozentāle
13:36
12.11.2019
46
0a4c 5dc6b721da885 1

Cēsniece Elīna Gluzunova piedalās televīzijas šova “X faktors” trešajā sezonā. Viņa izturēja ne tikai vairākas atlases kārtās, bet arī krēslu izaicinājumā saglabāja savu vietu līdz beigām un kļuva par Reiņa Sējāna komandas dalībnieci. Viņš šogad ir mentors grupai 25+.

Elīna dzīvojusi Cēsīs, tikai pirms gada ar ģimeni pārcēlās uz Vaidavu, tas ir kā vidusceļš starp vīra dzimto pilsētu Valmieru un viņas – Cēsīm. “Vīram tuvāka daba, nepatīk kņada, cilvēku plūsmas, bet man ir pretēji. Ik dienu esam Valmierā, un Vaidava savā ziņā ir kā mazā miera osta, kur pēc darbīgās dienas atgriezties. Lai gan uz Cēsīm nevaru aizbraukt tik bieži, kā gribētos, lai apciemotu vecākus, vecmāmiņu un draudzenes, nekad neesmu domājusi piedēvēt sevi citai pilsētai. Manas saknes ir Cēsīs, te jūtos kā mājās, no šejienes esmu paņēmusi mieru un labestību.”

Trešā sezona un trešais mazulis

Lai pieteiktos dalībai “ X faktorā”, Elīnai bija nepieciešams nobriest par visiem simts procentiem: “Pirmajā sezonā nebiju emocionāli gatava, nākamajā gadā biju sagatavojusies Valmieras atlasei, taču burtiski pēdējā brīdī – dažas minūtes pirms atlases – atrunāja mana grūtniecība. Biju otrā bērniņa gaidībās, tuvojās dzemdību termiņš, nobijos. Tuvo­joties trešajai šova sezonai, draudzenes tirdīja, lai piesakos, apliecinot, ka šis ir pats labākais laiks. Par spīti garajam pārdomu peri­odam, saņēmu dūšu un aizgāju uz atlasi. Galvā bija tikai viena doma – kā būs, tā būs. Ļoti motivēja vēlme pēc panākumiem un fakts, ka bērni paaugušies un beidzot varētu nedaudz laika veltīt sev, savai izaugsmei.” Jāteic, ka dzīvei gan ir laba humora izjūta, jo, tiekot līdz krēslu izaicinājumam, Elīna jau bija trešā mazuļa gaidībās.

Bieži vien dalībniekiem vislielākais satraukums ir nevis atlases, bet brīdis, kurā dziedātājiem ļauj iesēsties krēslā, kas paredz iespēju darboties šovā tālāk, taču labi arī zināms, ka kāds nākamais kandidāts var izrādīties labāks, tad krēsls un cerība darboties tālāk zūd. Tomēr Elīna atzīst, ka uz šo izaicinājumu gāja ar absolūtu pārliecību, ka ieņems vienu no krēsliem: “Tomēr necerēju, ka palikšu starp galvenajiem trīs pretendentiem. TV ekrānos noteikti varēja redzēt milzīgo satraukumu pirms pēdējo pretendentu uzstāšanās, biju gatava aiziešanai. Tā kā man ir prasīga mamma, jau kopš bērnības zinu, kāda ir sajūta, ja no tevis tiek daudz gaidīts. Vienmēr var labāk! Kritiku uztveru veselīgi, galvenais, lai tā ir konstruktīva un pamatota.”

Strādāt ar labākajiem

Kad televīzijā varējām vērot krēslu izaicinājumu raidījumus, pašiem dalībniekiem lielais darbs tiešraidēm jau sācies. Vienmēr ir jautājums, cik viegli vai grūti ir šādos šovos piedalīties, vai realitāte atšķiras no iedomātā. Elīna atzīst, ka nebija domājusi, ka dalība X faktorā paprasīs tik daudz resursu: “Sākot ar tik svarīgo laiku, beidzot ar naudu. Sākotnēji likās, ka aizbraukšu, padziedāšu un viss. Tikai nesen apjautu, cik tas viss ir nopietni. Tas nav tā – hobija līmenī-, ir jābūt mēģinājumos, intervijās, filmēšanās. Bet ir darbs un, galvenais, ģimene. Tā man ir vissvarīgākā, tomēr uz kādu laiciņu man viņi jānoliek nedaudz otrā plānā ar cerību, ka tas tiks saprasts.”

Elīnai ir neizsakāms prieks un gandarījums mācīties no labākajiem: “”X faktorā” man ir iespēja strādāt ar profesionāļiem, tas palīdz izaugsmei.” Raksturojot savu mentoru Reini, Elīna teic: “Reinis ir fenomenāls cilvēks, viņš otru jūt ar visām maņām, zina, ko vēlas. Pilnībā uzticos viņam un viņa izvēlēm.”

Elīnas divas dabas

“X faktora” pieteikumos Elīna tiek raksturota ar vārdiem – trausla, emocionāla, sievišķīga. Jaunā sieviete atklāj, ka pēc horoskopa ir Dvīnis: “Man tiešām ir divas dabas. Ikdienā esmu jautra, nedaudz pat haotiska, viegli saprotos ar cilvēkiem. Esmu pieticīga, bet tajā pašā laikā apzinos savu vērtību. Arī vizuāli esmu vienkārša. Un tad ir otra Elīna, kuru var redzēt uz skatuves. Tur nedrīkst būt haosa. Visam jābūt ar glanci, īpašam un pārdomātam. Frizūrai, apģērbam, attieksmei. Katrs uznāciens uz skatuves man ir svētki. Tur varu būt īstā es, tāda, kāda vēlētos būt vienmēr. Ikdienas steiga to neatļauj.”

Elīna teic, ka dzied, lai atbrīvotu dvēseli no pārdzīvojumiem, lai atrastu sevi: “Dziedāšana ir veids, kā atbrīvoties no emocijām, galvenokārt negatīvajām. Dziedu, lai kļūtu vieglāk. Agrāk tā bija neatņemama dzīves sastāvdaļa, tad bija lielāka pauze, un tagad gribētos teikt, ka vairs nekad neapstāšos. Ir ļoti daudz cilvēku, kuriem patīk mana balss, kuri jūt manas emocijas un saņem manis sūtīto vēstījumu. Ne vienmēr vajadzīga milzu atzinība vai glaimojoši komentāri. Kad esmu uz skatuves, tad jūtu to atbalstu un strāvojumu, kas nāk no klausītājiem.”

Bērnības sapnis būt dziedātājai

Jau bērnībā Elīna sapņoja kļūt par dziedātāju un atzīst, ka vēl ir ceļā uz to, bet dzied jau no mazotnes. Viņas pirmā vokālā pedagoģe bija Ina Aizgale bērnu vokālajā ansamblī “Sienāzītis”, pēc tam dziedāja Inas vadītajā popgrupā “Hey”, līdztekus apgūstot solo dziedāšanu. “Bez Inītes nebūtu iemācījusies mūzikas mīlestību. Viņa vienmēr bijusi kā otra mamma,” saka Elīna. Savukārt mācoties A.Kalniņa Cēsu Mūzikas skolā, Elīna apguvu kokles spēli: “Pēdējos mūzikas skolas gados mācījos dziedāt pie džeza un kantri dziedātājas Ināras Rubīnas. Viņa bija ļoti stingra, ar savu redzējumu. Bija nodarbības, kurās raudāju, jo nespēju izpildīt prasīto. Tomēr tieši viņai esmu ļoti pateicīga par balss nostādīšanu un daudzajām godalgotajām vietām vokālistu konkursos. Bez viņas palīdzības noteikti nespētu tik tehniski labi izpildīt skaņdarbus.”

Pēc pamatskolas beigšanas Elīna iestājās Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā džeza un populārās mūzikas nodaļā: “Vēlējos apgūt džeza vokālu. Stājoties skolā, dziedāšanā dabūju desmit balles. Vienīgā. Maigi sakot, “aplauzos”. Laikam jau par daudz sadomājos no sevis. Salielījos, un beigās čiks. Par maz pievērsos mācībām, viss aizgāja pašplūsmā. Lai arī vokālā atzīmes bija ļoti labas, citos priekšmetos neveicās. Pirmo gadu burtiski nolauzu, pārgāju uz parastu vidusskolu, dziedāšanai atmetu ar roku.” Tagad, pēc septiņu gadu ilga pārtraukuma, Elīna ir atgriezusies ar jaunu sparu, lielām darbaspējām un pārliecību, ka šoreiz visu izdarīs, kā nepieciešams, un viss izdosies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
632
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
247

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi