Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Parādnieku dēļ citiem nav jācieš

Jānis Gabrāns
23:00
17.10.2018
67
Siltumonkulis Fotomarta 1

Apkures sezonas sākums vienmēr saistīts ar gaidīšanu, kad radiatori būs silti. Privātmājās dzīvojošajiem vienkāršāk, viņi apkures sezonu uzsāk tieši tad, kad to vēlas.

Daudzdzīvokļu mājās iedzīvotājiem tas atkarīgs no vairākiem aspektiem, tostarp no mājas kopējās parādu situācijas. Tāpēc siltums dzīvokļos ne visos namos nonāk vienā dienā, gadās, ka dažā daudzdzīvokļu mājā jau radiatori silti, kamēr citā talkā jāņem elektriskie sildītāji, jakas un siltākas segas. Tiesa, tas vērojams tikai Cēsīs, kur saimniecība lielāka, tātad arī parādnieku vairāk. Atgādināšu, ka septembrī, rakstot par operatora maiņu uzņēmumā “Cēsu siltumtīkli”, tā pārstāvis norādīja, ka, sākoties šai apkures sezonai, parāds būs aptuveni tāds pats kā pēdējos trijos gados, proti, ap 200 000 eiro.

Redakcijai vairāki lasītāji sūdzējās, ka dzīvokļi ir auksti, jo namam netiek piegādāts siltums. Ēku apsaimniekotāja SIA”CDzP” valdes loceklis Ģirts Beikmanis skaidroja, ja kādā mājā dzīvokļu īpašniekiem uzkrājušies lielie parādi, ja nav veikti maksājumi, apkures pieslēgšana tiek aizkavēta: “Tā notiek katru gadu, izņēmums nebija arī šis. Apkures uzsākšana tiek saskaņota ar siltuma ražotājiem, bet šajā nedēļā jau visas mājas Cēsīs saņems siltumu.”

Viņš arī norāda, ka aizkavēšanās parasti dod pozitīvu efektu, parādnieki steidz veikt vismaz daļēju samaksu: “Nav noteikti jāsamaksā uzreiz viss, bet lai redzama cilvēku vēlme kārtot parādus. Kāpēc lai kaimiņiem būtu jādotē siltums, ko saņem nemaksātāji? Iepriekšējos gados māju vecākie nāca uz tikšanos ar siltuma ražotājiem, pētīja, kāda ir situācija, kuri lielākie parādnieki, ar kuriem jārunā. Kopīgi skatījāmies, kur varbūt ir tikai nedisciplinētība, kur jau kaut kas nopietnāks. Ja par kādu parādnieku ir tiesvedība, to saprot visas puses, tur atliek gaidīt rezultātu.”

Kopumā parādu situācija pēdējos gados esot ar nelielu pozitīvu zīmi, proti, kaut kas no vecajiem parādiem tiek maksāts, piedzīts caur tiesvedību. Kopumā gada laikā siltuma lietotāji samaksā vairāk, nekā norādīts kārtējos rēķinos. Taču, kamēr vieni steidz tikt vaļā no parādiem, dažiem tie krājas no jauna.

Ģ. Beikmanis stāsta, ka apkures sezonas bremzēšana saistīta tikai ar tiem parādiem, kuri ir pašreizējiem dzīvokļu īpašniekiem: “Joprojām pilsētā ir smags parādu slogs no senākiem laikiem, un tā ir valsts mēroga problēma, bet valsts turpina izvairīties no risinājuma meklēšanas. Pakalpojums savulaik ir sniegts, par to jāmaksā, no mājas uzkrājumiem par to ir samaksāts. Nevaram taču sētniekam teikt, ka nevarēs samaksāt pilnu algu, jo kādam dzīvokļa īpašniekam iestājusies maksātnespēja. Valsts tā arī nav skaidri pateikusi, kas maksā par tiem, no kuriem nevar neko piedzīt, jo viņam iestājusies maksātnespēja.”

Citās aptaujātajās pašvaldībās norādīja, ka viņi šādus audzināšanas paņēmienus nepiekopj. Priekuļu novada pašvaldības siltumenerģijas un siltumtehnikas inženieris Andis Karps stāsta, ka apkures sezona Priekuļos un Liepā sākās 1.oktobrī: “Katrā daudzdzīvokļu namā ir individuālie siltummezgli, un mājas atbildīgais izvēlas, kad padot siltumu, vai nu aptaujājot iedzīvotājus, vai pats pēc saviem ieskatiem. Parādi nav tik lieli, lai nepiegādātu siltumu, kamēr iedzīvotāji nav samaksājuši. Mums ir pašvaldības katlumāja, nākam cilvēkiem pretī.”

A. Karps stāsta, ka šajā apkures sezonā par siltumu nāksies maksāt dārgāk, Priekuļos no novembra šogad būs jau otrais cenas kāpums. Pērnā gada nogalē tika apstiprināts, ka no 1.aprīļa tarifs būs 44.30 eiro par megavatstundu (bez PVN), bet 27.septembrī deputāti apstiprināja jauno apkures tarifu Priekuļos, kas tagad ir 47,54 EUR/ MWh bez PVN. Tarifs stāsies spēkā no 1.novembra. Kā vēsta informācija, Liepā tarifs ir 39,13 EUR/ MWh bez PVN.

Apkurei Priekuļos un Liepā izmanto šķeldu, dabas gāze ir kā rezerves variants, ja iestājas neplānots aukstums vai gadās kādas tehniskas problēmas. Šonedēļ Priekuļos pārbaudīts, kā gāzes katls strādā, A. Karps stāsta, ka priekulieši uzreiz pamanījuši lielo skursteni kūpam. Nācies pat skaidrot, ka šāda pārbaude neietekmēs maksu par apkuri.
SIA “Līgatnes nami” valdes loceklis Dāvis Lācis stāsta, ka arī viņu novadā apkures sezona sākta 1.oktobrī. Dažās mājās gan izskanējusi vēlme saņemt siltumu septembra beigās, tomēr nolemts sākt oktobrī.

“Sazinājāmies ar ēku pārstāvjiem, vienojāmies, ka nebojāsim septembri ar maksu par apkuri, bet sākam 1.oktobrī. Visi piekrita, un oktobra pirmajā dienā tika uzsākta visu ēku apsildīšana, ” stāsta D. Lācis.

Pēc viņa aprēķiniem kopējā parādu summa novadā ir aptuveni 24 tūkstoši, kas nav pārāk liela: “Cenšamies laikus brīdināt vai ļaunprātīgas nemaksāšanas gadījumos pat uzsākt tiesvedību, lai parādi nekrājas.

Protams, apkures sezonas beigās kopējā parāda summa būs lielāka, jo visi nespēj ziemā samaksāt, bet vasarā cenšas to nosegt.

Gadās jau pa vidu kāds, kurš nemaksā ļaunprātīgi, bet tādēļ taču neatstāt visu namu bez siltuma, jo siltumu nevar atslēgt tikai vienam dzīvoklim.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
13

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
147

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
414
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi