Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

MEKLĒJAM INDRĀNES SKOLNIEKUS

Druva
10:28
21.02.2020
33
Indrane2 1

“Lūdzam atsaukties rakstnieces Ilzes Indrānes jeb pedagoģes Undīnas Jātnieces skolniekus, lai uzzinātu Jūsu iepazīšanās stāstu, – Madonas novada biedrības Nigeste vadītāja Inguna Roga-Saulīte aicina iesaistīties projektā INDRĀNE, novadnieces rakstnieces Ilzes Indrānes mūža devumu dokumentējot un godinot.
Biedrība īsteno projektu INDRĀNE trīs aktivitātēs:

•         Top dokumentālā filma ar spēlfilmas elementiem. Kino galvenais uzdevums – uzrunāt, iedrošināt aizdomāties un ļaut just. Šajā gadījumā – ļaut sajust izcilas personības mūžu, nojaust ticību, kam Indrāne ir sekojusi.

•         Tiek gatavota grāmata “Indrānes divpadsmit dārgumi” komplektā ar interaktīvu, radošu spēli bērniem un jauniešiem no 12 gadu vecuma par rakstnieces Indrānes mūžu. Plānots rast iespēju šo komplektu dāvināt visām 711 Latvijas vispārizglītojošām skolām.

•         Meklējam kā skolēnus, tā arī tos, kuriem Ilze Indrāne/Undīna Jātniece kļuvusi par dzīves skolotāju kādā noteiktā laika nogrieznī. Biedrība gaidīs Jūsu atmiņu stāstus, lai kopīgi šķetinātu likteņa līkločus, kā arī lai pilnveidotu materiālu, kas tiks izmantots grāmatas un dokumentālās filmas izveidē.

“Astoņus gadus tikāmies ar rakstnieci Ilzi Indrāni, lai runātu par reizēm bagāto bērnību, reizēm trūcīgo tagadni. Par naudu ne – par telpu, kur visu mēra garīgumā, sajēdzīgumā, cilvēcīgumā. Runājām par neesošu laulību, kam pāri stāv uzticība un esošu savienību, ko vajā nodevība. Par bērniem, par Balto mākoni, par dāvāto zemi, par spārniem un ticību. Par mūžību. Par to, ka vērts ir Cilvēks. Cilvēcīgs cilvēks. Un nabags tas, kam nav sakņu, piederības, dzimtenes…”- stāsta biedrības vadītāja.

Ilze Indrāne īstajā vārdā Undīna Jātniece (dzimusi Liepiņa 1927. gada 23. aprīlī). Izvēlējusies pedagoģes mūžu, strādājusi Mārcienas pamatskolā, direktores amatā atjaunojusi skolas darbību Kusā, par nepakļaušanos varai, atbrīvota no amata. Sākot strādāt Praulienas pamatskolā, nopietni pievēršas rakstīšanai. Literārie darbi: septiņi romāni  (“Lazdu laipa”, “Aisma”, “Ūdensnesējs”, “Cepure ar kastaņiem”, “Zemes vēzi dzirdēt”, “Dievsunīši”, “Putnu stunda”), četri īsprozas krājumi, deviņas bērnu grāmatas, četras lugas, kinofilmas “Liktenim spītējot” scenārijs.  2012. gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas kultūrā un izcilu radošā mūža ieguldījumu mūsdienu latviešu literatūrā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.

“Visu mēs ierakstām kaut kur augstāk. Nākošām paaudzēm mēs visas savas domas, kārības un vēlējumus ierakstām. Nākošajām paaudzēm vēl kas augstāk nāks aiz mums. Arī aiz mums vēl nāks. Varbūt vēl gudrāki, labāki, pareizāki. Un nezinās, kas ir kari, okupācijas, strīdi. Tautas varēs sadzīvot galvenās personības dievlīdzības lielumā, labumā, pašaizliedzībā, pašaizsardzībā. Laimīgi. Spēcīgi. Darbīgi. Tik daudz iespēju mums lieliem un labiem būt! Katrā laikā mums ir iespējams būt cilvēciskam cilvēkam!” (Ilze Indrāne.)

Realizējot apjomīgo projektu, biedrībai nozīmīgi noskaidrot tādus jautājumus kā – “Kur Jūsu dzīves ceļi krustojušies ar Ilzi Indrāni? Varbūt kopā uzaugāt, Vestienas upītē lipinot māla pīlītes? Vai Jūs klausījāties, kā jaunā skolotāja Mārcienā spēlē klavieres? Vai Jūs pazināt kādu no Undīnas audžumeitām? Varbūt kopā ar jauno direktori sitāt naglas dēļos, lai salāpītu savainotās skolas sienas? Varbūt literārie ceļi Jūs saveduši kopā? Iespējams, viņas darbi atvēruši Jūsu acis, sildījuši sirdi un atgādinājuši, ka esam Cilvēki?”- uzrunā biedrības vadītāja.

Lūgums pieteikties elektroniski – aizpildot mājas lapā www.nigeste.net sadaļā Aktuālie projekti “Meklējam Indrānes skolniekus” redzamo veidlapu vai atsūtot savu atmiņu stāstu uz biedrības adresi: biedrība Nigeste, Kalnāji, Aronas pagasts, Madonas novads, LV-4847.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi