Mūzikas nama “Daile”veidotāja un vadītāja Anda Zadovska Rīgā nodrošina lieliskus koncertus un ik pa laikam tos atved uz Cēsu pusi.
Starp diviem koncertiem, kas notika Cēsīs, ar enerģisko Andu Zadovsku nesteidzīgi baudām kafiju. Tajā pašā laikā Anda Zadovska ir uzdevumu augstumos. Viņa gādā, lai komponista un pianista Raimonda Paula atpūtas brīdis mākslinieku telpās netiktu traucēts. Vienam traki labam koncertam, kas jau izskanējis Cēsīs, tajā dienā sekoja vēl viens.
– Vispirms gribu atcerēties tās krāsainās vasaras, kad ar spožiem mūziķiem vasarā ieradāties Vecpiebalgā.
– Skaidri atceros, kā “Saulrietos”, Kārļa Skalbes muzejā, iepazināmies ar darbiniecēm. Kopš tā laika aizritējuši desmit gadi. Komponists Jānis Lūsēns, tolaik dzīvodams Raunas pusē, rakstīja muzikālo programmu “Zelta sirds” ar Kārļa Skalbes vārdiem. Viņš arī zināja par muzeju “Saulrietos”, es ne! Jānis ieteica, lai piezvanu muzeja darbiniekiem, jo būtu vērts tieši tur uzstāties. Novembrī, kad piezvanīju, tuvojās Skalbes jubilejas laiks. Pēc sarunas muzeja darbiniece teica paldies par piedāvājumu un piebilda, ka vēl padomāšot, vai to pieņemt. Man bija pārsteidzoši dzirdēt: “Padomāsim par jūsu priekšlikumu.”
– Jā, tādi ir piebaldzēni!
– Jau pēc piecām minūtēm atskanēja zvans no Piebalgas muzeja. Darbinieces sacīja, ka savus pasākumu plānus atcels, lai to vietā skanētu Jāņa Lūsēna dziesmas. Atceros tā rudens koncertu “Saulrietu” lielajā istabā, bija cilvēku pilna telpa. Kas nebija ietikuši, koncertu skatījās pa logiem.
Tā sākās mana draudzība ar piebaldzēniem. Esmu kurzemniece, bet dvēselēs tuvo atradām. Muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule notikušo formulēja: “Tas ir mūs dvēseļu slepenais sakars, kas nu ir izpaudies. Tie, kuriem jāsatiekas, satiksies!” Tā arī ir. Piebalga ir brīnums. Kaut muzejos visā Latvijā strādātu tādas meitenes kā Piebalgā! Tad ar muzeju un kultūras dzīvi Latvijā viss būtu kārtībā.
– Atceros, cik liels baudījums bija piebaldzēniem cituvasar, kad Jāņa Lūsēna dziesmas skanēja jūsu māsas Kristīnes Zadovskas un Ingus Pētersona izpildījumā. Un vēl skatītāju pārpilnā, saules un mūzikas pielietā Vecpiebalgas baznīca!
– Divas vasaras tajā skanēja skaistais koncerts. Un kāds bija skatītāju saviļņojums! Ieraudzīju – cilvēki raud no skaistuma. Koncerts man un citiem bija īpašs.
– Vai mūzikas pasaulei palīdz izcelties arī sienas, kurās tā skan?
– Piebalgas baznīcā noteikti, un to nu gan varēja just. Tik skaisti, tik neparasti bija. Zinu, ka ilgu laiku šai baznīcai nebija jumta, vietā, kur tagad uzstādīts krusts, bija ieaudzis bērzs, no tā darināja krustu.
– Kā tā laika pašvaldība uzņēma ideju par vērienīgo kultūras dienu ienešanu piebaldzēnu vasarās?
– Ideja, ka Piebalga atvērs durvis, tolaik varēja īstenoties, jo novadu vadīja Ella Frīdvalde – Andersone, būdama cilvēks ar dziļu inteliģenci, saprata kultūru, vērtības, ko tā ienesīs. Ceru, ka Piebalgā arī tagad viss kārtībā. Zinu, ka Indriķis no Putniņu dzimtas tagad ir novada vadībā. Piebalgā vasaras dienas, kas bija veltītas kultūrai, noteikti atstājušas novadam labas iespējas.
– Kādas?
– Atceros ciemiņus, kuri pirms desmit gadiem ieradās Piebalgā. Bija liela interese par kultūras dienām, pirmajam gadam negaidīti liela. Atbraucēji bija lielā skaitā, vēl nebija iespēju, kur lai paēd tik daudzi. Tagad droši vien varētu, nu jau ir šādi pakalpojumi. Mani draugi pirmā gada kultūras nedēļā iepazina problēmu, ka nav viesnīcu. Skaidrs, kāpēc! Līdz tam taču nebija tik aktīva tūrima piedāvājuma kā Piebalgas kultūras dienās. Svētīgs bija pašvaldības darbs, veicinot kultūras norises novadā, pulcējot cilvēkus no dažādām vietām.
Ideja par kultūras dienām Piebalgā bija mana. Zvanīju pašvaldības vadītājai. Gribu uzsvērt, ka iepriekš nebijām pazīstamas, taču man bija pieredze, ko līdzīgu veidoju Salacgrīvā – latviešu mūzikas festivālu.
– Vai jūsu iecerētajiem vasaras festivāliem bija “derīguma termiņš”?
– Manas idejas gadījumā – jā! Tagad jau kādu laiku visu uzmanību veltu mūzikas namam Rīgā. To pati iecerēju un izveidoju. Par festivāla rīkošanu Piebalgā gan vairs neatbildu. Domāju, Vecpiebalgā paši veido turpinājumu. Tagad varu vien palīdzēt ar padomu vai aizvest kādu no “Dailes” koncertiem.
– Kāds veidojies koncertnams Rīgā?
– Mūzikas nams kļuvis par kultūrvietu, kas strādā tik intensīvi, it kā būtu repertuāra teātris. Koncertus iestudējam un iekļaujam repertuārā tik ilgi, kamēr uz tiem nāk skatītāji. Man šķiet, Rīgā citas tādas vietas nemaz nav. Savā “Dailes” namā vienā vakarā varam uzņemt 440 skatītāju.
– Televīzijā redzētajās pārraidēs no mūzikas nama šķiet, ka brīvu krēslu nemēdz būt, tajā skaitā Skuteļa šovā.
– Jānis Skutelis savam šovam telpas pie mums īrē jau gadus piecus. Šovs veicina koncertnama atpazīstamību, bet apmeklētāji ir pilnīgi citi nekā tie, kuri nāk uz Raimonda Paula veidotajiem koncertiem . Ar Paulu uzstājas dziedātāji, visvairāk Daumants Kalniņš un Ance Krauze.
– No kurienes ierodas skatītāji?
– Septiņos gados repertuārs bijis plašs, arī skatītāju loks, interneta vietnē redzu, ka biļetes pirktas arī Alūksnē. Ja uzstājas Raimonds Pauls, uz koncertiem brauc no malu malām.
Komentāri