Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Starp ģimenes vīriešiem jūtas fantastiski

Kristīne Lāce
12:00
30.06.2020
40
Lingarti 1

Ieva un Jānis Lingarti aprīlī sagaidījuši savu trešo dēliņu. Vairākās paaudzēs tradīcija Lingartu ģimenē ir zēnam dot vārdu Jānis, tā sauc vectēvu, tēvu un Ievas un Jāņa vecāko dēlu, bet pastarītis nosaukts par Jurģi.

Nu tas ir piepildījies

Lingartu ģimenē visi bērni ir gaidīti un plānoti. “Es vēlējos, lai tie dzimst siltajos gadalaikos, un priecājos, ka viss tik veiksmīgi ir sakārtojies. Vecākais dēls Jānis (8) ir dzimis maijā, Rūdolfs (2) augustā, bet Jurģis aprīlī,” stāsta Ieva. “Šogad man apritēs 30 gadu, mans mērķis bija līdz šim vecumam pasaulē laist trīs bērniņus. Nu tas ir piepildījies. Augustā būšu sasniegusi attiecīgo vecumu un realizējusi izvirzītos mērķus.”

Izbaudīja katru mirkli

Par trešā bērniņa gaidību laiku Ieva stāsta: “Katra grūtniecība bija citāda. Pirmā bija ļoti harmoniska, bet otrajā un trešajā izjutu ļoti lielu nogurumu un ik mīļu brīdi varēju aizmigt, bet rīta nelabumu nebija nevienā. Devos uz grūtnieču vingrošanu un izbaudīju katru gaidību dienu. Visās reizēs nelielas problēmas sagādāja dzemdības, jo dēli vēlējušies ilgāk par nolikto laiku dzīvoties manā vēderā, ar visiem bērniem esmu pārstaigājusi noteikto datumu,” atklāj Ieva.

Ziņu, ka Ieva ir stāvoklī un ģimenē gaidāms vēl viens mazs bērns, abi ir noklusējuši līdz trešajam grūtniecības mēnesim. “Tāda mums tradīcija ar visiem bērniem,” smaidot stāsta Ieva un atklāj: “Kad paliku stāvoklī ar trešo bērniņu, sajutos fantastiski. Visu grūtniecības laiku daudz staigāju, bija nepieciešamība pēc svaiga gaisa, visbiežāk gāju no Cēsīm uz Priekuļiem. Pēdējos mēnešus staigājot gan bija aizdusa, bija arī grūti apaut kājas, bet tas jau ir paš­saprotami.”

Puisītis slēpās, bet beigās “izlidoja”

Ieva atklāj, ka līdz astotajam grūtniecības mēnesim trešā bērna dzimums nebija zināms. “Pirmajā sonogrāfijā teica, ka būs meitenīte, to pateicu vīram. Viņš nedaudz sabijās, jo mums bija pieredze tikai ar dēliem. Pirmās bērna drēbītes mazulim pirku neitrālās krāsās. Kāds cits ārsts, pie kura biju, teica, ka, iespējams, redzams ir puisītis. Tikai astotajā grūtniecības mēnesī vizītē pie ginekologa skaidri parādīja, ka tas tiešām būs puika,” atklāj Ieva.

Tā kā ritēja jau 41.grūtniecības nedēļa un bērniņa gaidīšanas laiks bija pārstaigāts, Ieva pati devusies uz Vidzemes slimnīcu, lai stimulētu dzemdības. “Vēlējos arī trešo bērniņu pasaulē laist dabiskā ceļā, tāpēc divas dienas slimnīcā man dzemdības stimulēja ar medikamentu. Trešajā dienā pārdūra augļūdeņus, un tālāk jau viss noritēja ļoti ātri, tā 2. aprīlī pulksten 16.40 pasaulē ieradās Jurģis – 4,40 kg smags un 59 cm garš.” Viņa ar smaidu sejā atceras, kā dēls piedzimis: “Bērns gandrīz “izlidoja” ārā. Sāpes bija lielas, nevarēju izturēt, tāpēc saucu vecmāti. Viņa teica, ka vēl nevajadzētu dzemdēt un grasījās paskatīties dzemdes atvērumu. Atminos, ka vecmāte teica – pagaidi! – un vilka virsū pilno mediķu aizsargtērpu ar sejas masku, kā to paredzēja vīrusa piesardzības pasākumi. Māsiņa blakus tik vēl paguva noteikt: “Ja nevari izturēt, pamēģini spiest!” Vecmāte pagriezās pret mani, un bērns “ielidoja” viņai rokās. Tas notika ļoti ātri. Nežēlīgās sāpes uzreiz izgaisa, un man rokās jau bija trešais dārgums.”

Trīs dēli – lepnums un prieks

Ieva stāsta, ka pirmajās divās dzemdībās blakus bijis vīrs, pārgriezis nabassaiti. Diemžēl šogad koronavīrusa ierobežojumu dēļ viņš nevarēja būt kopā ar sievu. “Vīrs ir priecīgs un pateicīgs par trīs dēliem, un es starp viņiem visiem jūtos ļoti laimīga.”

Tagad abi vecākie dēli palīdz māmiņai ikdienas darbos un pieskata mazāko. “Kad Jurģi atveda mājās no slimnīcas, stāstīju Rūdolfam, vidējam dēlam, ka tas ir viņa brālis, bet viņš teica: “Tas nav brālis, tas ir bēbis!” Sākotnēji Rūdolfs bija nedaudz greizsirdīgs, bet nu visi trīs kopā sadzīvo ļoti labi. Vecākais dēls pieskata Jurģi, ļauju viņam arī iemidzināt mazāko,” stāsta Ieva.

“Atzīšos – ar trīs bērniem nav viegli, bet viss ir iespējams. Kad iznācu no slimnīcas, vīrs darba dienās strādāja, bet vecākais dēls dzīvoja mājās, mēs kopīgi līdz maija beigām mācījāmies, lai pabeigtu 1.klasi. Vidējais bērns arī bija mājās, bērnudārzu neapmeklēja. Tas laiks bija grūts, bet atlicināju kādu brīdi arī sev, lai nedaudz “restartētos”,” saka Ieva. Attālinātās mācīšanās un ierobežojumu laiku atvieglojis arī tas, ka gada sākumā, meklējot plašāku mājvietu turpat Priekuļos, kur dzīvojuši dzīvoklī, atraduši māju, kurp pārcēlušies. “Ja pareizi saplāno, atliek laiks gan sev, gan kopā ar visiem ģimenes vīriešiem. Dažkārt bērnus palīdz pieskatīt arī vecvecāki un draudzene,” vērtē trīs dēlu māmiņa.

Bieži pirka smalkmaizītes

Radinieki teikuši, ka vēl gaida ceturto Lingartu ģimenes bērniņu – meiteni, bet Ieva smejoties saka: “Mana banka ir ciet, un Lingartu uzvārdu tālāk nesīs trīs braši puiši.”

Ieva un Jānis janvārī atzīmēja astoto kāzu jubileju, “Druvas” lasītājiem viņi atklāj savu iepazīšanās stāstu: “Strādāju Priekuļu veikalā par pārdevēju, Jānis bieži nāca pirkt smalkmaizītes, bija ļoti neatlaidīgs. Atminos, kādā februāra svētdienā negāja ārā no veikala, kamēr neiedevu savu telefona numuru. Kopš tā laika esam kopā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
284

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
35
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi