Zaubēniete Signe Volkoviča (24) mācās Latvijas Universitātē par pirmsskolas un sākumskolas skolotāju un strādā Montesori bērnudārzā par pedagoģi. Atvaļinājuma laikā Signe labprāt vēlas izpausties radoši – ar dzīvespriecīgiem motīviem apgleznot bērnu sejiņas, zīmēt kādu stāstu uz rokas, kājas, kur nu bērns vēlas un vecāki atļauj.
Par savu aizraušanos Signe stāsta: “Pirms diviem gadiem pieņēmu jaunu izaicinājumu un sāku strādāt uz kruīza kuģa Tallink par bērnu programmas vadītāju. Sākotnējā darba intervijā man izklāstīja galvenos pienākumus – vadīt bērniem spēles, atbildēt par bērnu stūrīti un tamlīdzīgi. Par to, ka būs jāapglezno sejas, uzzināju pirmajā darba dienā. Sākumā tas man nepadevās, nebija priekšzināšanu, prasmes. Jāpiebilst gan, ka esmu absolvējusi mākslas skolu, zīmēt, gleznot vienmēr paticis, saista māksla, abstraktā māksla, bet cilvēku seju un ķermeņa apgleznošanu līdz šim nebiju mēģinājusi. Katru dienu praktizējoties stundu dienā, darbs sāka padoties, dzirdēju labas atsauksmes gan no bērnu vecākiem, gan kolēģiem.”
Uzsākot studijas, Signe no darba uz kruīza kuģa aizgāja un bērnu seju apgleznošanu nolika nostāk. Tagad viņa teica, ka ir atnākusi īstā mūza un atkal pievērsusies apgleznošanai. Kāpēc jaunieti saista tieši šāda mākslas izpausme? Signe atbild: “Atminos, ka bērnībā skatījos bērnu grāmatas, man patika pārzīmēt zaķīšus un citus dzīvniekus, pasaku tēlus. Jāteic, ka sejiņu apgleznošana ir sava veida pārzīmēšana. Tā kā mācos un strādāju par pirmsskolas un sākumskolas skolotāju, man ļoti patīk bērni. Tas mazo ķiparu izstarotais prieks un emocijas, kad viņiem uz sejas vai rokas radīts zīmējums, ir neaprakstāms. Viņi tad ļoti iejūtas tēlā, un, manuprāt, bērnība ir tieši tas brīdis, kad vajag ļaut izpausties fantāzijai, ļaut iejusties par kaķīšiem, sunīšiem, zirnekļcilvēkiem un citiem pasaku un filmu varoņiem.”
Signe teic, ka mazajām dāmām iecienīti ir dažādi taureņu un ziedu zīmējumus, bet puiši izvēlas pirāta vai zirnekļcilvēka seju, kautrīgāki zēni – dinozauru zīmējumu uz rokas. “Bērniem ir ļoti daudz dažādu ideju, bet es pat visus aktuālo multeņu varoņus nepārzinu. Tad talkā nāk mūsdienu tehnoloģijas un “māte gugle”, lai redzētu konkrēto tēlu. Jāteic, apgleznošana ir lielisks mākslinieka treniņš. Bērniem nepatīk ilgi sēdēt, jāglezno ātri,” atklāj jauniete.
Signe gleznošanai izmanto tikai profesionālās ķermeņa un sejas krāsas, nepieciešama speciāla otiņa, jo āda ir ļoti jutīga. “Otas ir maigas un patīkamas ādai. Noteikti nedrīkst aizmirst par spoguli, jo bērnam ir svarīgi redzēt rezultātu. Man ir dažādi šabloni, bērns var izvēlēties, kādā tēlā vēlas iejusties. Priecājos, ja mazulis nāk ar savu iniciatīvu. Dažkārt pat pieaugušā un bērna vēlmes atšķiras, bet beigu beigās vecāki uzspiež savu izvēli.”
Uz jautājumu, kas šajā darbā Signi iedvesmo, viņa atbild: “Tas ir prieks bērnu acīs. Vēl lielāks prieks ir tad, ja bērns ar sajūsmu savas emocijas parāda vecākiem – tā es ķeru laimes mirkļus un atgriezenisko saiti. Man patīk tas brīdis. Manuprāt, apgleznošana ir viens no veidiem, kā var iegūt garīgo baudu no procesa un rezultāta. Iedvesma ir ikreiz sevi izaicināt un realizēt savus sapņus”.
Jauniete vērtē, ka vaļasprieks varētu pārtapt arī par nopietnāku nodarbošanos. “Jo vairāk praktizējos, jo labākus un acīm tīkamākus rezultātus gūstu. Ja ietrenēto roku, zināšanas par kompozīcijas veidošanu un komunikāciju ar bērniem neliek lietā, visas šīs iemaņas ar laiku izzūd. Es nelecu vēl augstu gaisā, bet pilnveidoju un attīstu sevi. Iespējams, ar apgleznošanu nākotnē varētu nodarboties arī profesionālāk,” atklāj Signe.
Komentāri