Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Zālēdāju misija: pļavas un ezers atgriežas

Nora Driķe
08:18
18.09.2020
45
Img 7924 1

Iztālēm saredzamais zilais ezera spogulis ir pirmais, kas krīt acīs, izkāpjot no auto pie Papes dabas parka aploka vārtiem. Tādu senāk saskatīt nevarēja. Atceros krūmājus, brikšņus, alkšņus, aizlaistus kamolzāles un dadžu laukus.

Ainava mainījusies

Pirms 21 gada šurp no Nīderlandes atveda pirmos lielos zālēdājus, astoņpadsmit savvaļas zirgu pēctečus, lai tie te pildītu savu misiju – dzīvotu, vairotos, ganītos Papes ezera krasta krūmos, brikšņos un kādreiz kultivētās ganībās. Kāpēc? Lai šeit atjaunotos palieņu pļavas, lai atgrieztos floras un faunas daudzveidība. Tā sākās Papes dabas parka veidošana. Dabas parku nodibināja piecus gadus vēlāk. Pēc vairākiem gadiem zirgu ganāmpulku papildināja arī taurgovis. Parks aizņem apmēram 10 tūkstošus hektāru ezera un tā apkārtnes teritorijas. Vairāk nekā pusē parka ir aizsargājamie biotopi, pavisam 22 dažādi Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi, no tiem 14 – Latvijā īpaši aizsargājami biotopi.

Kopš te valda lielie ievestie savvaļas zālēdāji, zirgi un tauri, ainava ir mainījusies. Brušvītu pļavās ezera malā vairs nav niedru, rāda un stāsta Papes dabas parka reindžers, vienlaikus gids un projektu vadītājs Ints Mednis. Krastā noganīto niedru vietā izaugušas plašas purva miršu audzes. Sīkais, rūgteni smaržojošais krūmiņš, saukts arī par balzamkārklu, ir viena no vēsturiskajām Rīgas balzama sastāvdaļām, bet tagad – reti sastopams un aizsargājams, nabadzīgu, applūstošu augšņu augs, govīm un zirgiem negaršo. Niedres lopi noēduši, un balzamkārkliņš, ieraudzījis gaismu, nu vareni sazēlis. Krasta klajums ļauj atsperties vējam, viļņoties ūdenim. Tā šeit, Brušvītos, izveidojusies vienīgā vieta Papes ezerā ar attīrījušos, smilšainu ezera krastu. I. Mednis to sauc par dzīvnieku pludmali, bet arī cilvēki šeit peldoties. Drīzāk droši vien plunčājas, jo ūdens ir sekls. Kontrasts ir ezera pretējais krasts, kur paveras augsta niedrāja siena, krasts staigns un dūņains.

“Kad sākām darboties, te bija liela zāle, pļavu augu sugas. Šeit bija Brušvītu ciems ar divpadsmit mājām. Augsne nabadzīga, ciems nebija bagāts – ļaudis ganīja lopus, gāja ezerā, ķēra zivis, dzīvoja pieticīgi. Padomju laikos pāri gāja meliorācija, daudzas mājas nojauca, sacēla jaunas Kalnišķos, cilvēki pārgāja uz ciematu. Kā jau toreiz, kad bija tā politika neļaut dzīvot viensētās, jo tad nevar cilvēkus izkontrolēt. Neļāva turēt vairāk par vienu govi, bet, lai to izturētu, visas grāvmales bija izpļautas. Jauniešiem tāda dzīve nebija interesanta, un viss beidzās. Te var redzēt – pļavā gar krastu uzbērts izdedžu dambis, līdzīgi kā Liepājas ezerā. Šī zeme tajos laikos bija “Sarkanā metalurga” palīgsaimniecība,” stāsta I. Mednis. Tagad ciema vairs nav. Palīgsaimniecības arī sen vairs nav. Palikuši vien māju pamati, akmeņi, atliekas no kādas akas. Sirmas, ķērpjiem apaugušas ābeles un bumbieres savos zaros tur sīksīkus auglīšus. Vairāki diži ozoli un liepas liek domāt, ka tos reiz saimnieki stādījuši jaunlaulāto vai dēlu un meitu godam.

Parka pārstāvis norāda, ka intensīva lauksaimniecība diez vai šeit sanāktu, tādas te nekad nav bijis. Augsnes auglīgā virskārta pavisam plāna, apakšā smilts. Ezera palieņu pļavas ir applūstošas no rudens līdz pavasarim. Ļaudis senāk sienu sakrāvuši uz koka platformām un, kad ziemā uzsalis ledus, veduši mājās. Arī padomju laikos te lauki apsaimniekoti tikai daļēji. Pļavas ciņainas. Šajā krastā ir daudz mazu un lielu, un pavisam lielu akmeņu, pļaujams ar rokas instrumentiem. I. Mednis mūs aizved pie maz zināma Batukšču dižakmeņa, kura virs zemes izceltā piere ir apmēram četru metru diametrā.

Mēs parku apmeklējam septembra sākumā, taču vislabākais laiks apskatīt pļavas ir maijs un jūnijs, kad flora un fauna ir pilna atmodas, dzīvības enerģijas, skaņas pilnas dzīvotgribas, saziedējušas puķes, starp kurām ir daudz aizsargājamu augu, var izstaigāt orhideju taku. Gaiss tad spēcīgi smaržo, visapkārt trokšņo milzums putnu, dzīvojas simtiem zosu, pīļu, dzērvju. Dzīvnieku un putnu novērošanai vislabākais laiks ir pirms saullēkta un pēc saulrieta, saka I. Mednis. Kaislīgākie augu un dzīvnieku vērotāji gan mēdz būt ārzemnieki, kuri novērtē šejienes dabas neskartību vai mazskartību, kādu attīstītajās Eiropas valstīs vairs nav.

Mēs novērojam gaisā lidināmies jūras ērgli. Ūdensmalā domīgs stāv baltais gārnis. Kāda iztraucēts, gaisā paceļas lauku baložu bars.

“Paņemiet traktorus!”

Reindžers dzirdējis rosinājumus – sak, paņemiet traktorus, četras reizes gadā nopļaujiet! Bet te nevajag ainavu, kādu cilvēks izdomājis, vajag tādu, kāda tā dabiski atjaunosies pati, viņš stāsta. Arī lielo zālēdāju nedrīkst būt par daudz – pļavas ganāmas ekstensīvi, šeit ne zirgi, ne govis nav lauksaimniecības instruments, savvaļas lopi Papes dabas parka pļavās dzīvo savu dabisko dzīvi no piedzimšanas līdz nāvei. Rēķinot, ka uz trim hektāriem ar vienu lielo zālēdāju ir gana. “Viņus izmantojam tikai tāpēc, ka teritorijas noganīšana rada vidi citiem dzīvniekiem un augiem. Viņi ganās un paši sevi uztur. Svarīgi, lai nav viss pliks noganīts, tad būtu jāpiebaro un mēs paliktu par lauksaimniekiem, nevis par dabas aizsardzības organizāciju.”

Vai vīzija par pļavu atjaunošanos ir piepildījusies? “Lielā mērā, jā,” atbild I. Mednis. “Rakstām dažādus projektus, lai varētu īstenot savas idejas par palieņu pļavu atjaunošanu. Bet jau tagad mums ir ko rādīt, un varam salīdzināt, kā tās izmaiņas ainavā ir notikušas. Dabā tas nenotiek ātri. Sākumā bija doma, ka esam pašpietiekama sistēma. Dzīvnieki ganās, tūristi brauc ekskursijās, vietējie iedzīvotāji sniedz tūristiem pakalpojumus. Tomēr mēs Latvijā neesam tie, kas nosaka spēles noteikumus. Ir valsts un pašvaldības likumi un noteikumi, kas ieliek mūs rāmjos, ir visādas dzīvnieku uzturēšanas prasības un savi likumi apsaimniekošanai. Bet joprojām mums ir iemesls turpināt. Tā nebūs, ka dzīvniekiem nevajadzēs uzraudzību. Aploka žogi jāuzrauga pastāvīgi. Laiku, resursus, kapacitāti vajadzēs. Bet bijām pirmie, kas ar lielajiem zālēdājiem sākām nodarboties, daudziem Latvijā un ārzemēs esam parādījuši, ko darām, un mūsu idejas pārņem. Daudzviet Latvijā tagad ganās govis un zirgi, tā tiek apsaimniekotas tās teritorijas, ko citādi būtu ļoti grūti un dārgi uzturēt. Redziet, akmeņi, ar traktoriem izpļaut būtu grūti, ir mitrs un slapjš.”

Baltalkšņi un ūdeles

Zirgiem un govīm pļavas attīrīt no krūmājiem palīdz arī cilvēki, izcērtot baltalkšņus. Bet notiek arī neparedzētais: alkšņi ataug ļoti ātri. Ar baltalkšņu atvasēm droši vien nāksies cīkstēties atkal un atkal. Papes dabas parks, kuru apsaimnieko Pasaules dabas fonds, vairākkārt izmantojis Latvijas Vides aizsardzības fonda piešķirtos līdzekļus palieņu pļavu un biotopu uzturēšanai ezerā un tā piekrastē, tas attīra krastu no krūmājiem un pļauj piekrastes pļavas, arī ūdensaugus Papes ezerā. Tomēr tie ir tikai desmiti hektāru no tūkstošiem. Var secināt, ka lielākajā daļā teritorijas biotopu atjaunošanu paveic liellopi.

Dabas parku izveidojot, nebija gaidīts, ka te iedzīvosies arī invazīvo Amerikas ūdeļu eksemplāri. Šīs ūdeles viegli vairojas un ir tik negantas – nokož nomedītos putnus neatkarīgi no tā, vai grib ēst vai ne. Atjaunotajās pļavās parādās lieliskas vietas daudziem uz zemes ligzdojošiem un aizsargājamiem putniem. Bet nu tiem uzradies slepkavnieks – ūdele. Dabas parkā laiku pa laikam mēģina ūdeles izķert ar slazdiem. “Šis nav vienkāršs darbs,” I. Mednis domīgi saka, “ja ūdeles savairosies, tad kāda jēga radīt vilinošas vietas reto putnu ligzdošanai.”

Tauru bara malās stāv sargi. Bet atsevišķi no bara turas ap 20 gadus vecā tauru govs, iespējams, vecākā govs Latvijā. Jo vecāks lops, jo garāki ragi.

FOTO: Ģirts Gertsons

Latvijā populārākie palieņu pļavu atjaunotāji ir savvaļas zirgu šķirnes Konik polski ganāmpulki. Pape bija pirmā vieta Latvijā, uz kuru lielos zālēdājus atveda no Nīderlandes.

FOTO: Ģirts Gertsons

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
45

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi