Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Liecību nav, ir tikai liecinieki

Mairita Kaņepe
10:14
03.12.2018
2
Lustrum Jaun 1

Šoruden filmas “Lustrum” pirmizrādē Cēsīs, kas stāsta par čeku un tās vervētajiem aģentiem, filmas režisors Gints Grūbe izteica prognozi, kadrīzumā nonāks atklātībā trīs vai četri tūkstoši uzvārdu ar segvārdiem, pavēstot par latviešu sadarbošanos ar PSRS Valsts drošības komiteju (VDK).

Ap trīs tūkstoši cilvēku jau paši noskaidrojuši, vai tā sauktajos čekas maisos – kartotēkā – rodams viņu vārds, fakti par ziņojumu rakstīšanu čekai. Ap tūkstoš cilvēku guvuši apstiprinājumu, vai tā sauktajos čekas maisos atrodams viņu vārds un segvārds, vai arī ziņojumi par viņiem pašiem. Filmas pirmizrādē dzejnieks Jānis Rokpelnis un dārznieks Jānis Rukšāns ar cēsniekiem dalījās savā pagātnes stāstā.

“Esmu starp tiem, kuri var nejauši izmuldēt – nu pasprūk kāds vārds un uzvārds. Kad gāju skaidrot par sevi, man teica, ka neesmu bijis čekas aģents, taču ir trīs ziņojumi, kas rakstīti par mani. It kā es esot rakstījis ziņojumu par notikušo Luksemburgā, kaut tur nekad neesmu bijis.”
Par 80. gadiem, kad Jānis Rukšāns strādāja par žurnāla “Dārzs un Drava” redaktoru, viņš filmas pirmizrādē stāstīja: “Laikā, kad no mūsu redakcijas Preses namā visus paņēma uz čeku, Maskavā bija lēmums pastiprināt cīņu ar ideoloģiskiem elementiem presē. Latvijas čeka uz to reaģēja. Man atnāca pakaļ jauns cilvēks, aizveda uz čeku un kādā kabinetā lika rakstīt visu, ko zinu par redakcijas kolektīvu. Izvairīgi un ļoti uzmanīgi uzrakstīju četras lappuses. Tās izlasot, man sacīja: “Te nekas nav pateikts, bet jūsu kolēģis gan raksta jau četrpadsmito lappusi.” Man vienu lappusi nolika priekšā. Kolēģis bija rakstījis, ko runājām, ejot divatā pa tiltu pāri Daugavai. ” Pagaidi, es par tevi arī uzrakstīšu!” atzīstos godīgi, ka tāda doma man bija, bet tad kā ar āmuru pa galvu – kas būs, ja uzrakstīšu par viņu un par pārējiem, ar kuriem kopā strādāju? Tad nu rakstīju, ka tie ir apmelojumi, ka nekas nav bijis – kolēģis aplam interpretē to, ko esam runājuši. Kabinetā ienāca Dreijers, cilvēks, kurš vadīja šo čekas daļu, un sāka ar mani runāt par savu lauku māju un dārzu, vaicāja, kādas šķirnes varu ieteikt. Tā nu kļuvu par viņa dārznieku – darīju viņa dārzā visu.”

Kad Andris Šķēle veidoja Tautas partiju, atbrauca pie manis, aicinot deputātu sarakstā, es piekritu. Taču drīz partijā tika teikts: “Ja ieliksiet Rukšānu sarakstā, visa Latvija uzzinās, ka viņš ir čekas aģents. Jutos pārsteigts, jo tam neticēju, un iesniedzu pieprasījumu apstiprināt ar dokumentiem. Izziņa, ka esmu sarakstos, atnāca laikus, bet izmeklēšana par to, vai tā bijusi patiesība, vilkās tik ilgi, ka Saeimas vēlēšanas bija jau notikušas. Esmu bijis ierakstīts ar segvārdu Kristiāns, bijuši divi aģenti Kristiāni. Bija čekas darbinieku liecības, tajā skaitā, ka zina par manām attiecībām ar Dreijeru, kaut tādas veidot bijis kategoriski noliegts. Dreijers nedrīkstējis mani, ja es būtu aģents, aicināt uz mājām satikties.”
2006. gadā izdotajā grāmatā “Dārznieks un revolucionārs” ir Jāņa Rukšāna stāsts, kā ar Cēsu tiesas starpniecību gribējis atbrīvoties no apvainojumiem par sadarbību ar čeku, bet sēde tiesā raisījusi pārdzīvojumus. Doku­men­tālu pierādījumu nav, bet ir liecības, kuras sniedz VDK liecinieki.

Dzejnieks Jānis Rokpelnis cēsniekiem pirms filmas “Lustrum” pastāstīja, ka laikā, kad bija LSDP biedrs, nebijis vēl iespējas iziet lustrāciju. “Sākumā nezināju, vai esmu čekas maisos, bet pateicoties tam, ka 90. gados žurnālā “Nakts” bija nodrukāts čekas aģentu saraksts ar segvārdiem, pazinu savu segvārdu. Kad sāka darboties komisija, vajadzēja aiziet un rakstiski pieteikties, bet nesanāca. Tagad, kad sapratu, ka varu nomirt neatzinies, man bija sirdsapziņas pārmetumi. Mana motivācija sadarboties ar čeku bija iespēja strādāt laikrakstā “Literatūra un Māksla”, kura veidoja spēcīgu publicistiku. Čekas kuratori aicināja pasēdēt krodziņā, parunāt. Man piedāvāja savervēties. Sākumā teicu -nē, nē-, tad parakstīju. Bija jāparakstās, ka apsolos neizpaust, ar kādām metodēm VDK strādā. Pāris reižu tiku saukts uz čeku, man bija jāraksta paskaidrojumi, kāpēc bārā esmu teicis, ka visus komunistus jāšauj. Man bija paniskas bailes no čekas. Man nebija jāziņo par noteiktiem cilvēkiem, bet jāstāsta par viedokļiem. Ja draugi uzzinātu, ka esmu čekas ziņotājs, tas būtu lielākais negods, kas tajos laikos varēja novest pie pašnāvības.

Man no čekas dokumentu kartotēkas iedeva izziņu, ka man ar to nav nekāda sakara. Pamatojoties uz manām sarunām un laikrakstā “Nakts” publicēto čekistu sarakstu, iespējams, es biju aģents ar segvārdu Miķelis. Iespējams. Tad jau es varēju pateikt, ka tas viss ar čeku ir bijis joks, ka esmu visus izjokojis, jo nekādu dokumentālu apliecinājumu, ka esmu bijis VDK aģents, nav.

Tagad sirdsapziņas ēdas, un piezvanīju draugiem, pastāstot, kas es biju. Viens no draugiem ieteica sniegt interviju presei. Izvēlējos Elitu Veidemani, kura ir tā laika notikumu aculieciniece, redakcijas darbiniece. Viņa pieķertu, ja melotu. Kad jau biju atzinies, saņēmu dažādu attieksmi. Tad aizgāju uz iestādi, kas glabā čekas aģentu kartotēku, man izsniedza izziņu, ka nav nekādu dokumentu, kas liecinātu par jebkādu manu sadarbību par VDK. Nebija neviena konkrēta cilvēka, kuru būtu nodevis. Esmu vientuļš pensionārs, man nav radinieku. Jā, nebija manas kartītes, bet es zinu, ka sadarbojos ar VDK. Tas nozīmē, ka neesmu izņēmums. Būs desmitiem un simtiem, par kuriem nav kartītes, bet kuri reāli sadarbojušies ar VDK. Tāpēc kartotēka neko nepierāda. Saeimā nevarēja ievēlēt cilvēkus, kas bija VDK kartotēkā. No vienas puses, kartotēka nav pilnīga un nepierāda, bet, no otras puses, tā tiek uztverta kā patiesa lie­cība.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
122

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi