Plānots, ka līdz 2023. gada beigām visās Latvijas pašvaldībās iedzīvotājiem jānodrošina iespēja šķirot arī bioloģiski noārdāmos, tostarp pārtikas, atkritumus. Vairāk par valsts politiku bioloģisko un pārtikas atkritumu apsaimniekošanā runājam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktori RUDĪTI VESERI.
VARAM pārstāve Rudīte Vesere akcentē, ka atkritumu šķirošana atstāj iespaidu arī uz maciņu.
– Kāda ir valsts politika attiecībā uz atkritumu apjoma samazināšanu?
– Nu jau finiša taisnē ir nonācis atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam, kurā atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība tiek prognozēta, ņemot vērā trīs scenārijus. Optimistiskā scenārija gadījumā atkritumu apjomam vajadzētu samazināties, savukārt resursu efektīvai izmantošanai palielināties.
– Ko plāns paredz attiecībā uz pārtikas atkritumiem?
– Šobrīd apmēram 40% no sadzīves atkritumiem veido bioloģiski noārdāmie atkritumi. Tie nav tikai pārtikas produkti, bet arī dārzu, parku, pārtikas ražošanā radītie atkritumi, kas noteiktos apstākļos bioloģiski noārdās.
Pērn mēs jau drīkstējām apglabāt vairs tikai 35% no bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoma, ko apglabājām 1995. gadā. Tikt galā ar šo uzdevumu ir diezgan liels izaicinājums. Viens ir tos savākt, otrs – pārstrādāt.
– Ko ar tiem iesākt?
– Bioloģiskos atkritumus var izmantot biogāzes ražošanai, bet efektīvāks veids ir ražot kompostu.
Taču ir jāņem vērā būtiska nianse. Ražojot kompostu no bioloģiskajiem atkritumiem, kas atdalīti no nešķirotās atkritumu masas, kompostam nav gana augsta kvalitāte. Tajā ir mehāniski piemaisījumi (plastmasa, stikla gabaliņi u.tml.), kas ietekmē tā kvalitāti. Šis komposts var saturēt smagos metālus. Ja kompostu iegūst no dalīti savāktajiem bioloģiskajiem atkritumiem, kvalitāte ir pavisam cita, daudz augstāka.
Tāpēc mums ir būtiskas divas lietas. Pirmkārt, attīstīt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, ņemot vērā, ka tā ir smagākā atkritumu frakcija, tāpēc to nebūtu lietderīgi pārvadāt lielos attālumos. Tas var notikt vairākos veidos – kompostēšanas laukumi pašvaldībās, kur var novietot visus zaļos dārzu, parku, mājsaimniecību pārtikas atkritumus. Tādā veidā ir iespējams nodrošināt kvalitatīvu produktu. Šajā gadījumā jāveic pasākumi, lai piesaistītu iedzīvotāju interesi.
Otra daļa ir dalīti savāktie bioloģiskie atkritumi, no kuriem saražotais komposts ir pietiekami kvalitatīvs. Pārējais ir atkritumi, kas nāk no nešķirotās atkritumu masas. Šiem jau ir zemāka kvalitāte, arī izmantošanas iespējas ir daudz ierobežotākas.
– Latvijā jau iepriekš ir aktīvi runāts par bioloģisko atkritumu dalīto savākšanu. Cik tālu ir līdz reālai rīcībai?
– Ministru kabineta noteikumos ir norādīts, ka no 1. janvāra Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībās un Bauskas novadā jāsāk dalīti vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus. Pašvaldībās ir jādomā, kā iedzīvotājiem šo iespēju nodrošināt. Jāatzīst, ka atsevišķās pašvaldībās tas jau tiek darīts pēc pašu iniciatīvas. Visā pārējā Latvijā šāda sistēma jāizveido līdz 2023. gada beigām.
Pirmais solis ir SIA “Getliņi eko” topošā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca. Līdzīgas rūpnīcas nepieciešams arī citos valsts reģionos, un tam tiek paredzēti arī ES fondu līdzekļi.
Īpaša uzmanība pievēršama pārtikas atkritumiem, to apjomam. Latvijā šim tematam vairāk pievērsāmies tieši pēdējos gados, taču pasaules līmenī tam jau sen tiek veltīta liela uzmanība, jo atkritumos nonāk liela daļa saražotās pārtikas.
– Latvijā viens iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet 130 kg pārtikas. Un arī tas nav maz.
– Lai risinātu šo problēmu, jāvērtē pārtikas atkritumu daudzums visā aprites ciklā, sākot ar to brīdi, kad atkritumi rodas produktu ražošanas procesā, sabiedriskajā ēdināšanā, loģistikas daļā, tirdzniecībā, līdz noslēgumam, kad tos rada patērētājs. Ne velti ir teiciens, ka nevajag iet uz veikalu izsalkušam, jo cilvēkam ir tendence sapirkt pārtiku vairāk, nekā viņam vajag.
Pozitīvā ziņa ir tā, ka ir mainīti normatīvie akti un pārtiku, kas marķēta ar norādi “ieteicams līdz” atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām.
– Ar kādiem paņēmieniem vēl var risināt pārtikas atkritumu problēmu?
– Mainot paradumus un vairāk informējot. Tika īstenota VARAM iniciēta akcija “Izmests nav zudis”. Skolēni veidoja atkritumu dienasgrāmatu, kurā atzīmēja, ko izmet un cik daudz. Šajā kampaņā iesaistījās arī vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, piedāvājot receptes, ko var pagatavot no tā, kas palicis pāri citās ēdienreizēs. Daudz par pārtikas atkritumiem ir stāstīts skolās, bērnudārzos, demonstrējot, piemēram, atkritumu šķirošanu. Tāpat izglītības iestādēs tiek strādāts pie tā, lai pārtikas atkritumi nerastos. Maltītei ir jābūt ne tikai ar atbilstošām kalorijām bagātai, bet arī pietiekami garšīgai, lai bērnam būtu vēlme to notiesāt, nevis izmest. Skolās pārtikas atkritumus var samazināt, neliekot jau gatavas porcijas, bet ļaujot skolēniem pašiem uzlikt to, ko viņi vēlas, un tik, cik spēj apēst.
Tika veikta arī pārtikas atkritumu mērīšana. Latvijā kaut ko tādu darījām pirmoreiz. Metodika pārtikas mērīšanai izstrādāta ES līmenī. Mērījumi vēl notiek, turklāt visos etapos – pārtikas ražošanā, ēdināšanā, loģistikā un mājsaimniecībās. Pēc šiem rezultātiem varēsim vērtēt pārtikas apjomu, kas tiek izmests atkritumos. Šāda mērīšana visās valstīs jāveic vienu reizi četros gados.
Jāatzīst, ka mūsu sabiedriskajā ēdināšanā un veikalos jau domā par to, lai pārtikas atkritumu būtu mazāk. Lielveikalu ķēdēs šādi atkritumi veidojas ļoti minimāli, jo pasūtījumi tiek veikti, prognozējot pircēju pieprasījumu. To dara arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, kas saviem biedriem māca, kā pēc iespējas efektīvāk izmantot produktus, lai atliktu mazāk, ko izmest.
– Vai redzat izmaiņas sabiedrības attieksmē?
– Pašreiz spēkā esošajā atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ir iekļauta stratēģija, kā samazināt un apsaimniekot bioloģiskos atkritumus. Šāda stratēģija būs arī jaunajā plānā. Taču jauna, iepriekš nebijusi nodaļa būs par pārtikas atkritumiem, to samazināšanu, apsaimniekošanu un iedzīvotāju informēšanu. Konkrētāk – pārtikas atkritumu novēršanas programma.
Jāņem vērā, ka atkritumu šķirošana atstāj iespaidu arī uz maciņu. Jo mazāk nešķiroto atkritumu, kuru apsaimniekošanas maksa aug, jo vairāk jāmaksā, un otrādi – vairāk šķiroju, mazāk maksāju. Tādā ziņā komposta kaudzes, ko veido mājās, ir apsveicama aktivitāte, un laukos tas jau ir pašsaprotami.
Šobrīd daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji arvien vairāk izsaka vēlmi šķirot bioloģiskos atkritumus un nodot tos komposta veidošanai. Jau 2018. gadā Rīgā, Čiekurkalnā, tika īstenots projekts, kurā daudzdzīvokļu mājas organizēja dalīto bioloģisko atkritumu vākšanu un nodošanu pārstrādei. Šādas iniciatīvas parādās aizvien vairāk.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.
Komentāri