Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Paretina satiksmi un atsvaidzina gaisu

Ilze Ozoliņa
14:20
08.02.2021
9
Dsc 5401 1

Aprites ekonomikai raksturīgais biznesa modelis ir dalīšanās. Viens no šādiem pakalpojumiem ir koplietošanas auto noma. Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi atteikties no personīgā auto par labu koplietošanas transportlīdzeklim, un kādu labums šāds bizness sniedz? To skaidrojām, uzrunājot koplietošanas pakalpojumu sniedzējus.

Klibo cieņa pret citiem

2019. gada rudenī Latvijas tirgū ienāca viens no lielākajiem koplietošanas uzņēmumiem Austrumeiropā un Baltijā – “Citybee”. Pērn šī kompānija uzsāka savu darbību arī Liepājā. “Citybee” pārstāve Latvijā Egija Gailuma vērtē, ka Liepāja bijusi pareiza izvēle, jo pilsētā šo pakalpojumu izmantojot gana aktīvi. “Liepājai ir ļoti intensīva satiksme ar Klaipēdu, kā arī laikā, kad lidojumi notika biežāk, cilvēki lietojas šos auto, dodoties uz Liepājas lidostu,” viņa klāsta.

Jautāta, vai iedzīvotāji ir gatavi auto koplietošanai un cik atbildīgi viņi izturas pret šo pakalpojumu, E. Gailuma atbild: “Te gan ir garāka tēma, ko apspriest.” Idejiski Latvijas iedzīvotāji esot gatavi koplietošanai, cilvēki ātri adaptējoties jaunam piedāvājumiem, un esot redzams, ka iznomājamos auto lieto dažādu paaudžu cilvēki – gan vīrieši, gan sievietes. Tomēr problēma esot klientu attieksmē un kultūrā. “No padomju laikiem ir ievazājusies attieksme, ja tas nav tavs, tad vari tur atstāt cūku kūti. Tas ir tāpat kā izmest miskasti pa logu, mežā vai uz ielas, un tas pats notiek arī koplietošanas auto. Mums nav iespēju pārbaudīt 400 auto pēc katra brauciena, tas ir fiziski neiespējami, tādēļ koplietošanas klientiem jābūt saprotošiem un cieņpilniem pret citiem. Lielākā daļa klientu ir ļoti jauki un nekārtību, kas palikusi, savāc, bet diemžēl joprojām cīnāmies ar daudziem padomju laika attieksmes atlikumiem un bieži nākas piedzīvot, ka pēc īsa brauciena auto ir atstāts briesmīgā stāvoklī. Mūsu attīstību tas gan īsti nebremzē, tikai saprotam, ka jāiegulda vairāk un vairāk resursu sabiedrības izglītošanā un izpratnes radīšanā, ka arī tas, kas ir kopējs un nepieder tev, ir saudzējams,” stāsta E. Gailuma.

Uz jautājumu, vai auto koplietošanas pakalpojums varētu pamudināt cilvēkus atteikties no personīgā transportlīdzekļa, uzņēmuma pārstāve atbild apstiprinoši. Šāda tendence jau esot novērota. “Tāpat pētījumi Rietumeiropā parāda, ka viens koplietošanas auto aizstāj 7–15 privātos auto. Minētais rādītājs atkarīgs no valsts, pilsētas, infrastruktūras utt.,” viņa norāda.

Aizvien atvērtāki elektroautomobiļiem

Pagājušā gada vasarā uzņēmums “Fiqsy” paplašināja pakalpojumu klāstu, papildus koplietošanas elektroskrejriteņiem un kravas busiem, kas klientiem jau vairāk nekā gadu bija pieejami Rīgā un Jelgavā, piedāvājot 100 jaunus koplietošanas elektroauto.

“Līdz šim galvenais faktors, kas kavējis Latvijas iedzīvotājiem plašāk izmantot elektroauto un koplietošanas servisu, ir iespēja šos pakalpojumus izmēģināt. Rīgā koplietošanas auto jau ir ikdiena lielai daļai cilvēku, un redzam, ka arī elektroauto izmantošana kļūst arvien populārāka, jo ikdienā var izmēģināt, kā tas ir – pārvietoties ar šādu transportlīdzekli. Tagad to cilvēku skaits, kuriem ir iespēja ikdienā izmēģināt un braukt ar elektroauto, pieaudzis no dažiem līdz vairāk nekā 10 000,” skaidro “Fiqsy” vadītājs Māris Avotiņš.

Viņš atzīmē, ka šobrīd elektroauto galvenā priekšrocība, ar to pārvietojoties pilsētā, ir bezmaksas novietošana pilsētas autostāvvietās, kā arī iespēja brīvi pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām. Arī uzlādes staciju Latvijā esot pietiekami daudz, lai bez bažām varētu veikt garākas distances (ar pilnībā uzlādētu “Fiqsy” elektroauto vienā braucienā iespējams mērot līdz pat 300 km lielu attālumu).

Jautāts, vai elektroauto noma kādreiz varētu būt pieejama arī citās pilsētās, viņš atbild: “Šobrīd vēl apzinām Rīgas iedzīvotāju paradumus elektroauto lietošanā, taču aicinām ikvienu izmantot elektroauto arī tālākām distancēm, tostarp uz citām Latvijas pilsētām. Redzam, ka mūsu klienti aktīvi izmanto “Fiqsy”, bet par biznesa paplašināšanu ārpus Rīgas vēl pāragri runāt.”

Tomēr ne visi auto nomas pakalpojumu sniedzēji steidz ienākt koplietošanas biznesā. Piemēram, Eiropā vadošais mobilitātes pakalpojumu sniedzējs “Sixt” koplietošanas auto nomu pagaidām piedāvā tikai Vācijā un Nīderlandē.

Kompānijas vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems atzīst, ka dalīšanās ekonomika pasaulē un Latvijā jau kādu laiku piedzīvojot izaugsmi. Latvijā “Sixt” pagaidām gan koncentrējas uz klasisku auto nomu un pilna servisa auto līzinga pakalpojumiem, taču jau šobrīd esot skaidrs, ka šo pakalpojumu ieviesīs arī citās valstīs, “tiklīdz būs vērojama ekonomiskā augšupeja”.

Samazinās ogļskābās gāzes izmeši

Jau pirms gandrīz desmit gadiem dažādu valstu eksperti norādīja, ka automobiļu koplietošana ir izaugsmes bizness, kas sniedz ieguvumu arī videi.

E. Gailuma: “Privātais auto tiek izmantots vidēji 5% no laika, bet koplietošanas auto – 30–50%. Attiecīgi ar mazāku resursa patēriņu (mazāk auto) mēs pārvadājam vairāk cilvēku. Koplietošanas auto arī samazina ogļskābās gāzes jeb CO² izmešu daudzumu pilsētā, piemēram, 2020. gadā, pēc mūsu aprēķina, esam ietaupījuši 575 tonnas CO² izmešu Baltijas valstu galvaspilsētās. Koplietošanas pakalpojumam tiek izmantoti jaunākie auto modeļi, kas nodrošina zaļākas tehnoloģijas, līdz ar to izdala mazāk CO². Zinām, ka Latvijā ir viens no vecākajiem auto parkiem Eiropā. Latvijas auto parka vidējais vecums ir aptuveni 13 gadi. Ir maz ticams, ka cilvēki, kuri brauc ar savu privāto auto, iekāps sabiedriskajā transportā, taču viņi labprāt izmantos koplietošanas auto. Savukārt no koplietošanas auto iekāpt sabiedriskajā transportā jau ir vienkāršāk. Tā ir sabiedrības psiholoģija.”

“Sešu mēnešu laikā kopš elektroauto koplietošanas pakalpojuma ieviešanas Latvijā 100 mūsu mašīnas izmantotas 61 000 reižu. Kopumā veikti 930 000 kilometru. Šādi ietaupītas 147 tonnas CO² izmešu. Cilvēku paradumi nemainās ātri, taču tie noteikti mainās ātrāk, nekā mēs domājam. Šobrīd kopumā gan pasaules, gan Eiropas Savienības līmenī notiek darbs pie dažādu regulu un kvotu ieviešanas, lai veicinātu zaļo ekonomiku. Tāpat cilvēki kopumā ir atvērti dažādām zaļās un aprites ekonomikas tendencēm. Galvenais ieguvums visiem pilsētās dzīvojošajiem, protams, ir iespēja dzīvot tīrākā, zaļākā pilsētā. Ir dažādi pētījumi, kas prognozē, ka ilgtermiņā viens koplietošanas auto aizstāt 4–8 mašīnas,” norāda M. Avotiņš.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
260

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
97
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
24
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi