Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Gada cilvēks 2018

Sarmīte Feldmane
00:00
19.12.2018
5
Niklass Fotomarta 1 1

“Pēc Lāčplēša dienas ar Ēvaldu Krieviņu aizbraucām uz Vāverkrogu, lai topošajam piemineklim noņemtu veidņus. Uz augšējās platformas stāvēja dažādu krāsu svecīšu trauciņi. Cilvēki bija nolikuši svecītes pie vēl neatklāta pieminekļa. Vai tas nav tautas pašapziņas apliecinājums? Tāpat kā daudzu uztraukums, kur Cēsu Uzvaras piemineklim pazudusi lode,” saka Māris Niklass.

Viņu pazīst ikviens, kuru interesē apkārtējo novadu simts gadu vēsture, jo Māris visus atjaunotās Latvijas gadus rūpējies par vēstures notikumu, cilvēku varoņdarbu iemūžināšanu piemiņas zīmēs un pieminekļos, gan organizējot jaunu izveidošanu un uzstādīšanu, gan atjaunojot tos, kurus cita vara iznīcināja.

“Dzīvē esmu gana cietis, neieredzu netaisnību. Un tas attiecas arī uz vēstures traktējumu. Vēsturi raksta uzvarētāji, patiesība ātri aizmirstas. Ne viens vien man teicis, ka mums pieminekļu ir par daudz. Tā nav, varbūt esam vienīgie Latvijā, kas pratuši tos dokumentēt un atjauno,” vērtē M.Niklass.

Interese par vēsturi, tās likumsakarībām, ietekmi uz nākotni un cilvēku dzīvēm Mārim bijusi vienmēr. Par to, ka piemiņas akmeņos un pieminekļos jāuzņemas atjaunot un iemūžināt stāstus par to, kas reiz noticis, viņš saprata, izšķirstījis Cēsu muzejnieku izdoto brošūru, kurā bija Brīvības cīņām veltīto pieminekļu fotogrāfijas un klāt informācija, kad tie iznīcināti. “Tad arī mocīja pārdomas par mūsu vēsturisko atmiņu, kas ir izkropļota. Un diemžēl tāda tā ir līdz šodienai,” bilst M. Niklass.

Viņš bijis klāt, organizējis un vadījis divpadsmit pieminekļu atjaunošanu vai uzcelšanu no jauna. Amatas novadā pie Vāverkroga top trīspadsmitais, kurā tiek iemūžināts cēsnieka Artura Jansona varoņdarbs, jo te beidzās sarkano uzvaras gājiens.

“Šis top visgrūtāk. Jāprot uzrunāt cilvēkus, tad var cerēt, ka atsauksies, atbalstīs,” stāsta M. Niklass.

Talkā Vāverkrogā viņš iesaistīja Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas, Mazsalacas vidusskolas un Priekuļu tehnikuma audzēkņus. “Katrs saņēma pateicību. Un, kad redzu, ka tā ielikta plastmasas kabatiņā un glabājas kladē, saprotu, ka šiem jauniešiem vēsture kļuvusi personīga. Viņi piedalījušies tās saglabāšanā,” atzīst “Gada cilvēks 2018” laureāts.

Savulaik, svinot Cēsu kauju 80 gadi, M. Niklass uzzināja, ka Rīgā glabājas Cēsu Skolnieku rotas karogs. Tika izgatavota kopija, 18 gadus tā uz gadu glabāšanā nonāk vidusskolā, kurai ir motivācija popularizēt karoga ideju un pat­riotisko audzināšanu sabiedrībā. Tradīciju iedibināja Māris Nik­lass.

Par katru uzcelto, atjaunoto pieminekli M. Niklass var pastāstīt, kāpēc tas tieši šajā vietā, ka jāatceras notikums, kas pirmajā brīdī šķiet necils, bet, izvērtējot kopsakarības, izrādās pagrieziena punkts tautas dzīvē. Māra neatlaidība daudziem nepatīk, bet viņš mierā nepaliks, tas skaidrs. “Kad uzcelsim pieminekli Latvijas Tautas frontes 250 tūkstošiem cilvēku, kuri piedalījās? Kur? Vai jāgaida 50 gadi?” retoriski jautā M. Niklass un uzsver: “Dzīvojam krustcelēs, un bradātāji vienmēr atradīsies. Nedrīkstam aizmirst savu vēsturi.”

 

“Druvas” lasītāju aptauja “Gada cilvēks 2018”

  • Māris Niklass – Gada cilvēks 2018
  • Aija Sils –  Par simts vīru kori Latvijas simtgadei
  • Gunars Grundmanis – Par praktisku atbalstu radošām iecerēm
  • Iveta Jermolājeva – Par radošuma un uzņēmības raisīšanu jauniešos
  • Līva Grudule,  Ilona Muižniece –  Par kultūras vērtību uzturēšanu šodienā
  • Roberts Čunka – Par jaunības patriotisko degsmi
  • Ilga Šķendere – Par iespēju skolēniem  dziesmās izdzīvot Latvijas gadsimtus

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
122

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi