Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Porcelāns mākslā un ikdienai

Sarmīte Feldmane
00:00
29.12.2018
14
Ronja Izstade 1 1

Izstāde “Jānis Ronis un Piebalgas Porcelāna fabrika” Cēsu Izstāžu namā ir ieskats mākslinieka un viņa radītās fabrikas radošajā darbībā.

Jānis Ronis ir mākslinieks, keramiķis un uzņēmējs. Pārceļoties no Rīgas uz Inešiem, viņš izveidoja Piebalgas porcelāna fabriku. Tā tagad Latvijā ir vienīgā, kur top porcelāna trauki, interjera priekšmeti. “Esmu mākslinieks, bet pēdējos gados lielāko laiku aizņēma fabrika. Gribas vairāk pievērsties radošajam darbam,” saka mākslinieks un atklāj, ka uz izstādi Cēsīs iets 20 gadu. Iepriekšējā notika 1997.gadā Rīgā, Lietišķi dekoratīvās mākslas muzejā.

“Jānis ir mākslinieks, viņam patīk porcelāns. Mākslinieks, lai uzturētu ģimeni, izveidoja fabriku. Nosaukums radās kā joks, jo fabrikas ir kas liels, bet mums ir maza, mīļa, pašu izlolota darbnīca. Esam mazi, bet gribam būt lieli. Ļoti gaidu izstādi, kurā būtu tikai Jāņa darbi,” izstādes atklāšanā sacīja dzīvesbiedre Zane un piebilda, ka Jāņa ceļš uz izstādi bijis radošu meklējumu un izaicinājumu pilns.

Izstāžu nama vienā zālē porcelāna trauki – krūzes, vāzes, šķīvji -, kas tapuši fabrikā. Mākslinieks slavē savas, kā mīļi saka, fabrikas meitenes, kuras īsteno viņa idejas. Ražotne ir darbavieta 15 cilvēkiem. Piebalgas porcelāna fabrikas ražotās, ar īpašiem zīmējumiem apgleznotās krūzītes ir pazīstamas ne tikai Latvijā.

“Atklājot Narvas Ivangorodas cietoksni, kad viesiem pasniedza dāvanas, kāds krievu kolēģis pačukstēja: “Tikai nebrīnies!” Un visiem pasniedza Piebalgas porcelāna krūzītes. Arī muzejnieki Krievijā stāstīja, ka bijuši fabrikā un apgleznojuši krūzītes. Kaut Pēterburgā ir porcelāna rūpnīca, viņi atzīst, ka Piebalgā ir kas cits, tie ir ekskluzīvi trauki,” pastāstīja Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.

Jānis Ronis atzina, ka pašam ļoti patīk Rīgai veltītās krūzītes, uz kurām redzamas galvaspilsētas jūgendstila pērles. “Kur tad krūzītes ar Vecpiebalgas ūdensrozēm?” skatot izstādi, painteresējas kāda apmeklētāja, un J. Ronis atzīst, ka tie, kuri atbrauc uz Piebalgu, visbiežāk atmiņai iegādājas tieši tās. Piebalgas Porcelāna fabrikai ir arī apgleznošanas darbnīca. To ik gadu apmeklē ap desmit tūkstošiem tūristu.

Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar Latvijā pazīstamiem māksliniekiem. Pētera Martinsona, Eduarda Grūbes, Aivara Vili­p­sona, Roberta Koļcova gleznojumi uz šķīvjiem, vāzēm, mākslinieku Māra Subača, Intas Cel­miņas, Irēnas Lūses, Ievas Krūmiņas, Ievas Liepiņas un citu zīmējumi uz krūzītēm interesē arī kolekcionārus.

Par šo sadarbību mākslas zinātniece Baiba Magdalēna Eglīte uzsver, ka ar porcelāna traukiem mākslinieku darbi aiziet pasaulē. “Un ieguvējs ir gan mākslinieks, gan Piebalgas Porcelāna fabrika, kas var piedāvāt oriģinālas vāzes, šķīvjus, krūzītes,” bilst mākslas zinātniece.

Zālē apskatāmie porcelāna darbi tik balti kā saulē mirdzošs sniegs. Jānis Ronis rāda jaunāko – porcelāna gaismekļus. Lampas tapušas sadarbībā ar dizaineri, dzērbenieti Aigaru Lenkēviču. “Manā pirmajā izstādē arī bija gaismekļi. Gribas pie tiem atgriezties. Porcelāns un metāls rada interesantu gaismu saspēli,” pastāsta J. Ronis. Izstādē arī jaunās sērijas “Dimanti” kafijas kanna.

“Pamēģināju porcelānu un vitrāžu stiklu. Vāzes daudziem patīk. Vēl gribas pamēģināt porcelānu ar sudrabu,” atklāj mākslinieks un gatavs īstenot sapņus, strādājot ar pašu dārgāko, bet arī vienu no kaprīzākajiem keramikas materiāliem – porcelānu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
122

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi