Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Siers ne tikai Jāņiem, makaroni – ikdienai

Sarmīte Feldmane
06:17
29.06.2021
101
Makaronu Razotnes Pasapkalposanaas Veikals 3 1

Knapsieriņš, Zaļais siers ar sierāboliņu, siers ar garšaugiem, ar baravikām un siers “Ķiplociņš”, vēl arī dažādi makaroni – tas viss tiek ražots SIA “Siera ražotne” Raunā.

Sieri gardēžiem

“Knapsieriņi Jāņiem piederas, tas ir Jāņu produkts,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un siera meistars Ilmārs Ceriņš, piebilstot, ka pēdējā laikā tas tiek ražots vairāk nekā ikdienā, jo pieprasījums ir liels. “Knapsieriņu nevar ātri saražot. Tas ir arī jāizkaltē. Strādājam ar pilnu jaudu, bet diemžēl nevarēsim apmierināt pieprasījumu,” atklāj I.Ceriņš. Šovasar to pasūtījuši uzņēmumi, iestādes, lai darbiniekiem, sadarbības partneriem dāvinātu Jāņos.

Knapsieriņš ražotnes produktu klāstā ir ilgus gadus, tāpat kā Zaļais siers. Beramajiem sieriem pievienojies vēl viens – siers ar baravikām. Uzņēmējs atgādina, ka latviešiem taču garšo baravikas un arī siers. Mēnesī Raunā saražo 300 kilogramus dažādu veidu sierus.

Makaronus ēd aizvien vairāk

“Siera ražotnē” ik dienu top ap 60 kilogramiem makaronu. Piedāvājumā 17 dažādas krāsas, kas atšķiras arī ar garšu, to rada pievienotās garšsaknes, garšvielas un dārzeņi. Lai cik tas pārdroši neskanētu, “Siera ražotne” ir viena no lielākajām makaronu ražotājām Latvijā. Tā Latvijas pārtikas ražotāju vidū nav nepamanāma.

“Mājražotāji makaronus un tādus sierus nepiedāvā, jo jāiegulda pārāk daudz darba. To ražošana ir piņķerīgs roku darbs. Esam komanda, kurā katrs zina, kas un kā jādara. Uzticēšanās un saprašanās ir ļoti svarīga. Visiem tas, ko darām, dod prieku, un kvalitatīvs produkts pircēju atradīs. Ražojot jāzina, jāsajūt, kas interesē, patīk, garšo dažādām paaudzēm,” saka I.Ceriņš.

Pandēmijas ierobežojumu laikā pieprasījums pēc makaroniem krietni palielinājies. Tos iepērk veikali. “Paši ar tirdzniecību nenodarbojamies. Lai to dara tie, kas māk labāk. Man jādomā, kā vairāk saražot. Gadu gaitā gan pircēju, gan mūsu ražojumu tirgotāju loks ir izveidojies gana plašs. Bet man patīk aizbraukt uz kādu tirdziņu, parunāties ar pircējiem,” pastāsta I.Ceriņš.

Viņš atzīst, ka kovida laiks arī sakārtojis tirgu. Tajā bija daudz līdzīgas, bet dažādas kvalitātes produkcijas. Palikuši tie, kuri strādā ilgtermiņam. I.Ceriņš rāda jaunākos makaronus – “Saulaino izlasi”. “Tā kā ģimenei ļoti patīk ceļot, bet to nevarēja, kavējoties atmiņās, tapa platie makaroni. Ar baziliku, lai atgādina par Spāniju, ar mocarellu un tomātiem – Itāliju, bet ar tzatziki mērces garš­augiem ir sveiciens no Grieķijas,” atklāj uzņēmējs un piebilst – makaronu cienītāji jaunumus novērtējuši atzinīgi.

Vienmēr atrast izeju

I.Ceriņš uzsver, ka 15 ražotnes darbības gados piedzīvotas dažādas krīzes. “Kad kaut kas apstājas, kas cits rodas vietā. Pagājušogad tūrisms apstājās, kas arī ražotnei bija kļuvis par ienesīgu biznesu. Kad viss ir labi, nav laika domāt par ko jaunu. Kad kaut kas izsit no rutīnas, jādomā,” vērtē I.Ceriņš un pastāsta: “Arvien biežāk, kad paši nebijām uz vietas, saņēmām zvanus no cilvēkiem, kuri pamanījuši norādi uz ražotni, iebraukuši un vēlas nopirkt mūsu sieru un makaronus. Pieprasījums ir, bija būtiski piedāvāt iespēju nopirkt makaronus ražotnē.”

Telpa, kurā tika uzņemti tūristi, stāstīts par makaronu un siera ražošanu, stāvēja tukša, tagad tur ir pašapkalpošanās veikaliņš. “Citās valstīs šāda pašapkalpošanās ir daudzviet, arī mēs varam tā darīt – laist cilvēkus veikalā, lai paši iepērkas. Brauc garām, iegriežas un nopērk, ko vēlas,” stāsta Ilmārs. Veikaliņš darbojas trešo nedēļu, un saimnieks ir apmierināts.

I.Ceriņš atklāj, ka bija plāns šogad paplašināt ražotni, lai varētu ražot vairāk makaronu. Taču projektēšana tik ātri nenotiek. Viņš vērtē – ja gada laikā tiks līdz celt­niecībai, būs labi. “Bieži vien kaut ko īstenot traucē noteikumi un likumi, daudz kas notiek lēnāk, nekā varētu izdarīt. Tas arī noteikti daudzus nobremzē, gribas taču ātrāk sākt,” teic uzņēmējs.

I.Ceriņš vairākkārt saka – ja ir ideja, tā jāīsteno, jāpamēģina. “Labāk zaudēt pamēģinot, nekā nepamēģināt,” uzsver Ilmārs. Pirms dažiem gadiem viņam bija iecere cept polārmaizi, bija iegādājies arī speciālo krāsni, bet drīz saprata, ka tas nav tas, ko gribētu darīt.

“Neesam bijuši čīkstētāji, ja kas neveicas, meklējam risinājumu vai ko jaunu. Katra problēma vai nu nogremdē, vai dod iespēju,” uzsver uzņēmējs.

SIA “Siera ražotne” ir ģimenes uzņēmums. Ilmārs pats gatavo sieru, rada jaunas makaronu un sieru receptes. Dzīvesbiedres pārziņā ir sociālo tīklu uzturēšana, dokumentu kārtošana un ražoto produktu iepakojums, kas top kopā ar dizaineriem. Knapsieriņu iepakojums izstādē “Riga Food” ieguva 3.vietu. “Pircēji vēlas ko jaunu, skaistu, ērtu. Ir jāseko līdzi jaunākajām tendencēm,” uzsver Ilmārs. Palīgi vecākiem ir Dārta un Renārs.

Pārmaiņas jāpieņem

Pamazām vien Latvijā atsākas tūrisma sezona. Vairāku tūrisma operatoru maršrutos ir Rauna un siera ražotne. “Gan jau būs labi. Raunā katrs uzņēmējs ir ieinteresēts, lai arī citiem klājas labi, jo tad arī viņš būs ieguvējs,” teic I.Ceriņš, piebilstot: “Arī jaunajā Smiltenes novadā būs labi. Raunas novadā arī viss ir kārtībā, neesmu tas, kurš teiks – vai, vai, kā dzīvosim turpmāk. Neesmu pret pārmaiņām.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
267

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
24
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
10
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi