“Kā pienāk tumšais laiks, tā sākas runas par “neredzamajiem” gājējiem. Tik daudz akciju bijis, tik daudz atstarotāju izdalīts, tomēr cilvēki joprojām, dodoties krēslā vai tumsā pa ielu vai ceļu, tos nelieto. To tiešām grūti saprast, jo nemitīgi tiek atkārtots – tumšajā laikā, arī ja iela apgaismota, autovadītājs gājēju var neredzēt, īpaši, ja pretī brauc cita mašīna. Tas pats sakāms par riteņbraucējiem. Nezinu, vai būs daudzi, kas nav sēdējuši vieglajā pasažieru mašīnā arī rudens mēnešos, būs taču pamanījuši, kāda ir redzamība no automašīnas, īpaši, ja līst vai snieg! Vai tiešām cilvēkiem sava dzīvība nav dārga?” pārdomās dalījās L. no Raunas.
