Dažkārt sabiedrībā pasmejam par Cēsīm kā jūras pilsētu, jo Gauja, kas tek gar pilsētu, taču ietek jūrā, tātad zināma saistība ir. Bet ne tikai tāda, jo jau gandrīz desmit gadus Baltijas jūrā patrulēšanu veic NBS Jūras spēku patruļkuģis P-06 “Cēsis”.
“Druva” virtuāli sazinājās ar kuģa komandiera palīgu, leitnantu Gintu Zikmani, lai uzzinātu par kuģa un kapteiņa palīga ikdienu. Sarunas sākumā jautāju, vai pašam ir kāda saistība ar Cēsīm, un G. Zikmanis atbildēja, ka tikai tāda, ka šobrīd viņa ikdiena paiet uz kuģa, kam dots pilsētas nosaukums: “Protams, esmu bijis Cēsīs, turp taču visi brauc. Kad mācījos Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Cēsu Instruktoru skolā notika jaunākā instruktora kurss.”
Arī apkalpē šobrīd tikai rīdzinieki un liepājnieki, bet laikam jau vēsturiski jūrnieki no mūsu pilsētas nākuši krietni retāk nekā, piemēram, no Liepājas.
G. Zikmanis pērn beidzis Nacionālo aizsardzības akadēmiju, pēc tās absolvēšanas uzreiz nonācis uz kuģa “Cēsis”, kas arī bijusi viņa izvēle: “Jau mācoties akadēmijā, tika piedāvātas štata vietas uz vairākiem kuģiem. Studenti ar labākām atzīmēm varēja izvēlēties savas prioritātes, citiem jāsamierinās ar to, kas atlicis. Es dabūju savu pirmo izvēli un jau savlaicīgi varēju iesaistīties vienībā.”
Izvēle kļūt par jūrnieku neesot meklējama dinastijā, vienkārši pamatskolā nolēmis, ka tas viņam varētu patikt: “Jaunības gados ir iespēja izmēģināt daudz ko, lai saprastu, kas patīk, kas nepatīk. Ja patīk, esi uzvarējis, ja nepatīk, arī tā ir uzvara, jo gūta skaidrība, kas nepatīk, un var izmēģināt ko citu. Es esmu trāpījis visos desmitniekos, un tāpēc katra diena dod prieku.”
Vidējo izglītību ieguvis Rīgā, Jūrskolā, kas ir vidējā profesionālā mācību iestāde un sagatavo audzēkņus jūrniecības specialitātēm. Bijis arī skaidrs, ka nevēlas būt civilais jūrnieks, gribējis kaut ko dinamiskāku, tad nu izvēle bija Latvijas Jūras spēki.
Izvēloties jūrniecību, ir divas izvēles: civilā vai militārā. G. Zikmanis norāda, ka katram ir savi plusi un mīnusi: “Civilajā jūrniecībā atalgojums droši vien ir lielāks, kas cilvēkiem svarīgi, bet tur jūrnieks no mājām regulāri šķirts uz ļoti ilgu laiku. Jūras spēkos arī ir misijas, tikko viens mīnu kuģis aizgāja uz pastāvīgo patruļas grupu un būs prom vairāk nekā četrus mēnešus. Taču tos, kuri izgājuši šādu misiju, otrreiz nesūta, cenšas iesaistīt citus, protams, ja kāds pats to nevēlas vēlreiz. Tātad tā tāda viena ilgā prombūtne. Uz patruļkuģiem vēl vienkāršāk. Mums ir nedēļu jūras dežūra, tad nedēļu esam krastā. Šādā režīmā dežurē divi kuģi. Pēc aptuveni diviem mēnešiem ir garāka krasta pauze un patrulēšanu pārņem divi citi kuģi. Tad krastā tiek remontēta tehnika, bet jūrnieki, virsnieki apmeklē kursus, izglītojas, pilnveido sevi.”
Jūras spēku patruļkuģu bāzes vieta ir Rīgā, bet patrulēšana notiek atklātā jūrā pie Liepājas. Uz kuģa “Cēsis” ir desmit cilvēku apkalpe. Stāstot par kuģa ikdienu, G. Zikmanis skaidro, ka katram ir savi pienākumi: “Virsniekiem 24/7 režīmā jānodrošina navigācijas vakts stūres mājā. Arī pārējiem ir maiņas, citi dara ikdienas kuģa darbus, veic tīrīšanu, ekipējuma apkopi, nodarbību plānošanu un vadīšanu. Mācību plānošanā un vadīšanā piedalās virsnieki, darot to brīvajā maiņā.
Nav jau tā, ka uz kuģa skatāmies tikai horizontā, mums augstākā vadība regulāri dod dažādus uzdevumus, kā arī reģionā pie Liepājas nodrošinām meklēšanas un glābšanas operācijas. Teiksim, jūnijā Rīgas jūras līcī Rojas ostas rajonā norisinājās Jūras spēku, Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes organizētās naftas piesārņojuma seku likvidācijas divpusējās mācības, kurās piedalījās arī mūsu kuģis. Esam arī atbildīgi par vispārējo drošību mūsu patrulēšanas rajonā.”
Patrulēšanas nedēļā ir arī brīvais laiks, un komandiera palīgs saka, ka to katrs izmanto pēc saviem ieskatiem. Esot krastā, G. Zikmanis nodarbojas ar spēka trīscīņu, arī uz kuģa cenšoties uzturēt sevi formā: “Vietas treniņiem gan nav daudz, tāpēc nākas improvizēt, jo pilnvērtīgam treniņam vajag ekipējumu, lielus svarus. Kad kuģis krastā, tad treniņiem var pievērsties nopietnāk. Labprāt palasu kādu grāmatu, un noteikti brīvajā laikā arī jāpaguļ, jo uz kuģa gulēt sanāk mazāk, īpaši, ja ir kādi papildu uzdevumi.”
Dienestam gatavs! Patruļkuģa P-06 “Cēsis” komandiera palīgs, leitnants Gints Zikmanis svētku formā, absolvējot Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju.
Foto: no albuma
Kādas ir sajūtas, kad jūrā lieli viļņi? “Vienmēr jau ir diskutabls jautājums, kas ir lieli viļņi,” nosmej G. Zikmanis. “Baltijas jūrā viļņiem ir īpatnība, ka tie nav ļoti augsti, bet ir asi, ar savu frekvenci, tāpēc var būt nepatīkami. Taču kuģis ir drošs un stabils.”
Kuģa “Cēsis” krustmāte ir Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne, ar kuru kapteiņa palīgs vēl neesot iepazinies, bet, iespējams, tas saistīts ar pandēmijas laiku, jo dienests uz kuģa sācies tās laikā un vēl jau vīruss nav uzvarēts. Tāpēc nav arī iznācis 11.novembrī atbraukt uz Cēsīm, jo, kā zināms, Lāčplēša dienas pasākumos piedalās arī patruļkuģa “Cēsis” pārstāvji.
“Bet man vēl zināms laiks uz šī kuģa jāpavada, tā ka paspēšu gan vienu, gan otru,” saka kapteiņa palīgs.
Sabiedrībā jūrnieki vienmēr uztverti ar lielāku cieņu, apbrīnu nekā citu militāro spēku pārstāvji. G. Zikmanis gan saka, ka viņš šim dalījumam īsti iemeslu neredz un pats noteikti necenšas sevi pozicionēt kā ko citādāku: “Varbūt šāds viedoklis tāpēc, ka jūrnieku svētku formas cilvēkiem patīk labāk par citu militāro spēku formām. Baltas cepures, melni uzvalki, zelta pogas divās rindās, pakāpes uz piedurknēm. Patiešām skaistas formas. Protams, tā sāncensība starp spēku veidiem jau paliek, un mums gribas būt par kādu solīti labākiem, bet šī sāncensība veicina progresu. Galu galā tā tomēr ir tāda draudzīga sāncensība. Tiesa, esmu novērojis, ka jūrnieki ir disciplinētāki, varbūt tāpēc, ka jūra uzliek savu atbildību. Atrodoties jūrā, nepakļaujamies tikai tiem likumiem, ko noteikusi mūsu valsts, arī starptautiskām normām, kuru neievērošana var izraisīt katastrofas. Arī kuģim vienmēr jābūt kārtībā, jo, gadoties ķibelei jūrā, to novērst būs krietni grūtāk nekā uz sauszemes. Tikai paši esam atbildīgi par savu drošību, tāpēc disciplīna ir tik svarīga.”
Uzziņai
Latvijas Jūras spēku sastāvā ir pieci “Skrunda” klases kuģi, kuru nosaukumi simbolizē nozīmīgākās brīvības cīņu norises vietas Latvijas vēsturiskajos reģionos: Skrunda, Cēsis, Viesīte, Jelgava un Rēzekne.
Patruļkuģis “Cēsis”. Būvēšanas gads – 2012.
Tehniskie dati:
– Garums – 25,65 m
– Platums – 13 m
– Iegrime – 2,7 m
– Dzinēji – 2 x MAN D2842 LE410, jauda 2 x 1100 ZS
– Ātrums – max. 21 mezgls
Komentāri