Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Upenes audzē un pērk

Sarmīte Feldmane
09:47
12.08.2021
281
Upenes 1

Saules siltumu sasmēlušās, krūmos    liec zarus un melnojas upenes. Tās dažkārt sauc arī par melnajām jāņogām, dažos novados par zustrenēm. Upenes ir vienas no vitamīniem bagātākajām ogām dārzos. To raža šovasar dāsna.

Šovasar cena laba

Straupes “Jaunbirzgaļos” upenes aug apmēram hektāra platībā. Jānis Čeksters ogulājus iestādīja pirms 30 gadiem. Kā Breša zemnieks sāka saimniekot, audzēt upenes izvēlējās lielākoties tāpēc, ka to stādījumi neinteresē meža dzīvniekus. Ja nu vien mežacūkas parok.

“Nu jau to vairs nav, un visam dārzam apkārt ir žogs,” saka straupietis un uzsver, ka šovasar raža patiesi bagāta.    J.Čeksters atklāj, ka vēl pavisam nesen tika domāts, vai ogas vispār novākt,    jo nav kur realizēt. “Situācija mainījās. Pieprasījums ir, cilvēki brauc arī lasīt sev,” pastāsta zemnieks un atzīst, ka bijuši dažādi gadi. Bija tādi, kad peļņa bija vien pārdesmit eiro, jo upenes nevienam nevajadzēja. “Pirms pāris gadiem cenu samazināja tie, kam lielās platības, kuri vāc ar kombainu. Viņi piepildīja tirgu. Bet pēdējā laikā cena turas laba,” saka J.Čeksters.

“Jaunbirzgaļos” aizvien ražo pirms gadu desmitiem stādītie ogulāji. Saimnieks vismaz patlaban nedomā tos ne paplašināt, ne iznīcināt. “Ienāk jaunas šķir­nes.Tās, kas man, aktualitāti it kā zaudējušas, bet ražo, un ogas ir garšīgas. Ogulāji nav mēsloti, jo zeme ļoti auglīga. Vienīgi tiek izpļautas rindstarpas,” teic zemnieks.

Taču upenes nav “Jaunbirz­gaļu” prioritāte. Saimniecība audzē zemenes, kas ir galvenā peļņu nesošā kultūra. J.Čeksters pārliecinājies, ka, audzējot un tirgojot zemenes, vienā gadā var nopelnīt tik, cik vairākos gados ar upenēm. Vispirms zemenes audzēja uz lauka, taču iegūt kvalitatīvas bija grūti. Tagad tās audzē siltumnīcās, kas aizņem ap tūkstoš kvadrātmetru.

Ar roku darbu nav nākotnes

“Upenes jau novāktas un pārdodas. Raža bija laba,” saka SIA “Līgatnes ābele” vadītāja Gaida Grava un uzsver, ka ar realizāciju parasti nekad nav bijis problēmu, galvenais ir cena, par kādu var pārdot.

Līgatnieši upenes audzē hektāra platībā. Pērn stādījumus samazinājuši. “Lai gan par upenēm ir vērts domāt, jo ogas ir pieprasītas. Arī pērn nebija problēmu. Mums nav augsta cena, jo vācam ar kombainu,” pastāsta G.Grava un vērtē, ka šovasar, iespējams, pieprasījumu pēc upenēm ietekmējis arī tas, ka    mežā izžuva    mellenes, avenes.

G.Grava uzsver, ka    upenes izdevies novākt laikus. Ja nebūtu paguvuši, var tikai iedomāties, kāda būtu ogu kvalitāte. “Pro­tams, karstais laiks ietekmēja, bet ogas bija skaistas, sausas. Karstumā strādājām agri no rītiem un vakaros,” teic SIA vadītāja.

Līgatnē novāktas arī avenes. Ogas bija mazākas, bet lasītāju netrūka. “Toties par jāņogām nevienam nav intereses. Mums ir `Vīksnes tumši sarkanās` – ļoti skaistas un garšīgas. Citus gadus par tām bija interese,” pastāsta G.Grava un atgādina, ka šovasar ikvienu ražu, arī ābolu, kartupeļu, kāpostu, nelabvēlīgi ietekmējuši laikapstākļi, kas veicināja arī dažādu kaitēkļu izplatību.

Domājot par ogu audzēšanu, pieredzējusī agronome pauž pārliecību, ka tie, kuri plāno audzēt lielākās platībās, nedrīkst paļauties uz roku darbu, jāapgūst un jāizmanto dažādas tehnoloģijas.

Jāsaimnieko ilgtermiņā

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes loceklis, konsultants upeņu jautājumos, Vitālijs Pastars:    “Sausums, karstums, protams, ietekmēs ražu. Katrā saimniecībā    situācija ir citāda. Tāpat katru gadu mainās tirgus. Ja kādu augļu, ogu kultūru sāk stādīt daudzi, kad stādījumi sāk ražot, tirgus ir pilns, tad arī sākas problēmas ar realizāciju, jo ir pārprodukcija. Šādā brīdī daudzi zemnieki atsakās no kādas kultūras audzēšanas, jo to darīt nav ekonomiski izdevīgi. Patērētāju ir tik, cik ir. Tie zemnieki, kuri turpina iesākto, pēc dažiem gadiem ir ieguvēji, jo pieprasījums jau saglabājas.

Pirms gadiem 30 daudzi stādīja upenes, mācījās tās audzēt, asociācija rīkoja kursus, tika meklētas ražīgākās šķirnes. No tiem audzētājiem      palicis retais. Bija iz­­devīgāk iznīcināt stādījumus un audzēt labību. Nav runa par dažiem desmitiem ogulāju, bet hekt­āriem. Tika meklēti tirgi, sarunas notika arī ar japāņiem, bet visu nosaka cena un daudzums, ko varam piedāvāt. Polijā izaudzēt jebkuras ogas ir lētāk, tur arī novāc citas ražas.

Pēdējos pāris gados pieprasījums pēc upenēm ir pieaudzis. Tagad atkal tās stāda. Šķirņu izvēle ir lielāka nekā bija pirms gadiem, bet jāizdomā, kam ogas gribi audzēt – sulai, ēšanai vai pārstrādei. Katram izmantošanas veidam ir savas piemērotākās šķirnes. Diemžēl arī tur daudzi kļūdās.

Palielinās pieprasījums pēc bioloģiski audzētām ogām, bet tās izaudzēt kvalitatīvas ir daudz grūtāk. Cenas gandrīz vienādas, tie pārdesmit centi par kilogramu neatsver ieguldīto darbu un nedod ekonomisko    izdevīgumu. “

Platības palielinās. Arī pieprasījums

Latvijā kopējās augļu un ogu platības kopš 2016. gada pieaugušas par 24%, pērn sasniedzot vairāk nekā 8900 ha.    Gal­venokārt pieaugušas upeņu platības – par 89%, cidoniju – par 133%, krūmmelleņu – par 79%.    Lai arī platības aug, pieprasījums pēc vietējās produkcijas nebūt nav nodrošināts.

To apstiprina pētījums “Vie­tējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Lat­vijā”, ko veicis Dārzkopības institūts pēc Latvijas Lauksaim­niecības universitātes ierosinājuma. Lai noskaidrotu situāciju dārzkopības sektorā, tika aptaujātas 56 dažāda lieluma saimniecības un uzņēmēji, un kooperatīvi, kā arī apkopoti LAD un CSP dati.    Dārzkopības vadošā pētniece Edīte Kaufmane uzsvērusi, ka    augļkopjiem ir ļoti daudz darāmā, lai nodrošinātu vietējo tirgu un domātu par eksportu. Turklāt jāņem vērā, ka mājsaimniecības pārtikas izdevumu struktūrā 27% no ienākumiem gatavas tērēt augļiem, ogām un dārzeņiem, kas pēc E. Kaufmanes domām ir salīdzinoši daudz, neskatoties uz to, ka tās nav pirmās nepieciešamības preces.

Arī    Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte uzsvērusi, ka jāpalielina stādījumi, jo vēl neesam sasnieguši 1985. gada līmeni, tāpēc ļoti svarīgs valsts atbalsts. Viņa aicina palielināt atbalsta intensitāti līdz 80% tiem projektiem, kas vērsti uz konkurētspējas celšanu nozarē, lai vietējie ražotāji spētu konkurēt ar kaimiņvalstu ražotājiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
261

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi