Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Iemācīt domāt un rīkoties tālredzīgi

Druva
08:50
11.09.2021
26
Irlavaeko 001 1

Šķiet, ka pēdējos gados sabiedrībā ir augusi izpratne par to, kāpēc, piemēram, jāšķiro atkritumi vai jāsaudzē dabas resursi. Aprites ekonomikas ieviešanā tieši sabiedrības izglītošanai ir ļoti liela nozīme. Ieguldījumu var dot arī ekoskolas, kas Latvijā šobrīd ir jau 200. Tāpat arvien vairāk ir zaļā dzīvesveida piekritēju, kas labprāt dalās pieredzē ar plašāku sabiedrības loku un stāsta par to, ka mainīt savu attieksmi un rīcību.

Aiznest mājās, pastāstīt vecākiem

Vides izglītības fonds norāda, ka drīzumā atkal tiks izziņots, pie kurām skolām šogad plīvos Zaļie karogi, kas ir ekoskolu atpazīšanas zīme, uzsverot, ka pērnais mācību gads bija īpaši izaicinošs arī vides izglītotājiem. Kā skaidro fonda Ekoskolu programmas vadītājs Daniels Trukšāns, bijušas skolas, kuras laikā, kad mācības norisinājās attālināti, ieturēja pauzi arī vides izglītības aktivitātēs, tomēr bijušas arī tādas, kas, spītējot apstākļiem, turpināja darboties pēc iepriekšējā plāna, pielāgojot ieceres jaunajiem apstākļiem. “Prieks, ka ekoskolas spēja atrast radošus veidus, kā turpināt savas aktivitātes, atklājot arī jaunus iesaistes veidus. Piemēram, lielāks uzsvars bija uz aktivitātēm atsevišķās klasēs, pirmsskolas grupās, nevis skolā kopumā,” stāsta D. Trukšāns.

Aktīvistu vidū joprojām ir arī Kandavas pirmsskolas izglītības iestāde “Zīļuks”, kas ekoskolu kustībā piedalās jau astoto gadu. “Vismaz reizi nedēļā organizējam āra nodarbības, ejam pārgājienos, pētām un izzinām tuvāko un tālāko apkārtni visos gadalaikos, rūpējamies, lai netiktu piesārņota apkārtējā vide, šķirojam atkritumus un tamlīdzīgi,” vides izglītības programmas praktisko pusi atklāj bērnudārza direktore Dina Tauriņa. Viņas novērojums – bērni labprāt iesaistās un jaunās zināšanas, prasmes aiznes mājās un nodod tālāk savām ģimenēm. Tā zaļais dzīvesveids daudziem kļūst par ikdienu.

Līdzīgi novērojumi ir arī Irlavas pamatskolas direktorei Aivai Platacei: “Vecāki tā arī teica, ka bērni nāk mājās un pamāca, kā un ko vajag darīt.” Tas, starp citu, esot vēl viens lielisks veids, kā ģimenē darboties visiem kopā, jo nereti arī vecāki iesaistās projektos un pētījumos, ko uzņēmušies bērni. Irlavas pamatskola ekoskolas nosaukumu godam nes jau 14 gadus ar vienu nelielu pārtraukumu pagājušajā mācību gadā. Turpināšot atkal šogad, kad vienojošais temats būs pārtika un pārtikas ražošana jeb, precīzāk, ražošanas sekas, ko novērojam vidē. “Tikai pētot, vērojot un pašiem darbojoties, var kaut ko iemācīties,” ir pārliecināta direktore. Un Irlavas pagastā ir visi apstākļi, lai ietu dabā.

D. Trukšāns atgādina, ka vides izglītības aktivitātēs ir iespēja iesaistīties arī skolām, kas nav ekoskolu kustībā, kā arī ģimenēm vai katram individuāli. To var darīt, kopīgi atzīmējot starptautiskās bišu, ūdens, bioloģiskās daudzveidības un citas vides tematikai veltītas dienas, kad parasti tiek organizētas dažādas aktivitātes.

Maiņas un pārtapšanas piemērs

Ārpus skolām sabiedrības izglītošana ir dažādu vides organizāciju un arī individuālo entuziastu ziņā. Ja kādam rodas interese par vides jautājumiem, ir iespēja sekot līdzi cilvēkiem, kas idejas par to, kā dzīvot zaļi, jau ieviesuši savā ikdienā.

Jaunpilniece Ieva Zāgmene ir pasākuma “Modes talka” rīkotāja.

“Dalībnieki palīdz cits citam radīt jaunus tērpus un aksesuārus no dažādiem materiāliem, ko mēs katrs varam atrast savās mājās, bet vairs ikdienā neizmantojam,” viņa stāsta par iniciatīvu, kurai pievienojusies 2014. gadā. Ieva ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un vienmēr centusies dzīvot, domājot zaļi un radoši. “Mēs ne tikai palīdzam dabai, tā ir arī lielāka pilsoniskā iesaiste un laba iespēja izglītoties pašam un izglītot citus. Materiālu tam ir milzīgi daudz, lai realizētu dažādas biznesa idejas. “Modes talkā” aicinām cilvēkus padalīties ar savām drēbēm – tādām, kas novecojušas, vai tādām, kas vienkārši stāv skapī un netiek lietotas. Pirmkārt, tā ir apmaiņa, jo šīs drēbes, kas varbūt vienam nav vajadzīgas, citam vēl tīri labi patīk. Protams, ir arī kopdarbs – strādāt kopā un dalīties ar idejām. Viens prot šūt, bet cits neprot, vienam ir šujmašīna, otram tās nav…” viņa pastāsta, kā talkas ideja darbojas.

Ieva pati iesaistījusies projektā, kad sapratusi, ka prot pārveidot un izgatavot apģērbus it kā no nekā. “Modes talkā” viņa varējusi eksperimentēt, trenēt savu radošumu. “Tur var sanākt jebkas – varbūt soma, maciņš vai svārki. Varbūt apģērbs maina savu funkciju, ja to vienkārši apgriež otrādi? Tam, ko tu pats esi radījis, ir pavisam cita vērtība! Mēs devāmies kampaņās uz vairākām Latvijas pilsētām, vairāk aptverot Vidzemi un Latgali. Stāsts nebija tikai par apģērbu, bet arī par lietām, ko var pārveidot, lai tās atkal varētu lietot. Piemēram, riteni var pārveidot par puķu turētāju, šujmašīnu par kafijas galdiņu utt.,” Ieva padalās ar pieredzi.

Pierod nepirkt nevērtīgo

“Man nav vairs vēlmes iet un pirkt ko jaunu, jo tajā nesaskatu vērtību. Vairāk novērtēju to, ko pati esmu radījusi, no drauga dabūjusi vai atradusi lietoto apģērbu veikalā. Nevaru teikt, ka esmu cilvēks, kas ievēro visus zaļās dzīvošanas pamatprincipus, bet tas nu ir pavisam noteikti, ka man krasi ir samazinājusies vajadzība pēc arvien jaunām un jaunām lietām.

Strādāju ar dažādu vecumu cilvēkiem un uzskatu, ka pie zaļā dzīvesveida jāsāk radināt jau bērnībā. Vecumā, kad cilvēkam ir izveidojušies savi uzskatu un darbības principi, vēlams radīt vismaz izpratni par šo lietu. Vispirms cilvēkam ir jāuzzina fakti, skaitļi, jāmāk saskatīt to, kas aiz tiem slēpjas, kas ietekmē katra lēmumus. Ir jāstāsta cilvēkiem par industriju, par reklāmu un patērētāja psiholoģiju, par to, ka nevienu cilvēku iepirkšanās un jaunu mantu iegūšana laimīgu nedara, ka patiesībā patērētu kultūras veidotāji ar mums manipulē. Es iesaku noskatīties filmu “Patiesā cena”. Ja reklāmā apgalvo, ka laimi dos jaunie zābaki vai kleita, ir jāsaprot, ka tā nav patiesība. Tāpēc jau ir radies termins – ātrā mode jeb fast fashion. To izmanto, lai aprakstītu ļoti ienesīgu un ekspluatējošu biznesa modeli, kura pamatā ir kāpņu tendenču un augstās modes dizaina atkārtošana un masveida ražošana par zemām izmaksām. Taču “Modes talkas” pasākumos mēs nodarbojamies ar radošuma, ne vainas apziņas kultivēšanu. Mēs cenšamies palīdzēt cilvēkiem tapt veselākiem, radošākiem un darīt to visu ar izpratni… Nesakām, ka tagad glābsim pasauli. Taču priecājamies, ja izdodas mazināt patērētāja lomu sevī un radīt izpratni, ka patiesībā mums nemaz tik daudz nevajag,” stāsta jaunpilniece.

UZZIŅAI

* Katru gadu tiek saražoti 850 miljardi dažādu apģērbu, turklāt Eiropā tekstila patēriņš ik gadu pieaug par vidēji 10%.

* Tekstils, kas nonāk vidē vai sadzīves atkritumos, ir tikpat liels piesārņojuma avots kā plastmasa. Tekstilizstrādājumi satur 60% sintētiskās šķiedras, kas dabā sadalās 200 gadu laikā.

* Tekstila ražošanā izmanto aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēku veselībai, 440 – kā bīstamas videi, turklāt audumu krāsošana un apdare rada teju piekto daļu pasaules ūdens piesārņojuma.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
45

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi