Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Vaives dzirnavu uzņēmēju veikums

Mairita Kaņepe
00:00
16.01.2019
15
Fasade1 1

Tas nevar būt, ka Vaives dzirnavas sākušas atdzimt! Braucu tām garām, veroties pa mašīnas logu, nekas neliecināja, ka sākusies rosība un izpostītais dzirnavu nams atgūtu kaut vai jumtu. Tā vēl šoruden Cēsīs apsprieda jaunumu, ka ēku kompleksam pie Vaives dzirnavām ir citi saimnieki un uzņēmība vainagojusies ar viesu nama “Vaives dzirnavas” atvēršanu, tas ierīkots ēkā, kas savulaik bijusi kalte.

Ceļā no Priekuļiem uz Rau­nu, nepiestājot pie Vaives upes aizsprosta, uzņēmuma “Vaives dzirnavas” pirmais veikums pa­tiešām var palikt nepamanāms.

1998. gada plūdos pārrautais dambis sen kā atjaunots, bet 19. gadsimta dzirnavu ēka, kura, ugunsgrēka izpostīta, tā arī stāv – ne logu, ne durvju, ne jumta. Cits iespaids rodas, ienākot dzirnavu nama pagalma pusē. Lai gan gada īsās dienas apkārtni tur pelēcībā, tomēr redzams, ka dzirnavu kompleksa kaltes nams ieguvis logus, izbūvēts jumta stāvs, apkārtnē sākta labiekārtošana.

Ap valsts svētku laiku viesu nams “Vaives dzirnavas” saņēmis atzinumu, ka tajā var aicināt apmeklētājus, un darbu sācis pirmajā Adventē. Tagad tas ir latviski atturīgās krāsās, dabiskos materiālos veidots viesu nams ar zāli un virtuvi pirmajā stāvā un deviņām istabām nakšņošanai jumta stāvā. Ir pamats cerēt, ka vēl pēc kāda laika interneta vietnē “Zudusī Latvija” lasāmais par postu un pamestību dzirnavu kompleksā būs jādzēš. Vismaz tādu cerību dod uzņēmuma divu gadu veikums ēkas atjaunošanā un apkārtnes labiekārtošanā. Pavasarī tie turpināsies.

Jaunie Vaives dzirnavu īpašnieki ir valmierieši Kārlis Liepiņš un Jānis Grīnbergs. Viņi stāsta, ka iemīlējušies šajā vietā, līdzko to ieraudzījuši: “Caur sabrukušām ēkām un divmetrīgiem latvāņiem spējām ieraudzīt vietas burvību un sākotnējo skaistumu. Par to mums daudz stāstīja vietējie iedzīvotāji. Kādreiz šī esot bijusi viena no populārākajām kāzu svinēšanas vietām.”

Kārlis Liepiņš, pēc profesijas finansists, teic, ka labi apzinās Vaives dzirnavas un to apkārtnes kā savulaik populāra tūrisma objekta nozīmi, tāpēc laiks un enerģija ieguldīti apkārtnes sakopšanā, darbs pavasarī atkal turpināsies. “Tā kā zeme mums nepieder, ļoti ceram, ka zemes īpašnieks atļaus mums sakopt un atjaunot arī seno dzirnavu dīķi,” skaidro Kārlis Liepiņš.

Paša viesu nama izbūve sāku­sies, kad saņemts apstiprinājums par Eiropas fondu līdzfinan­sējumu. Tas gan uzņēmuma rīcībā nebija nonācis līdz pat ēkas nodošanai ekspluatācijā. Tagadē­jiem uzņēmējiem Latvijā nākas rēķināties ar pirms gadiem desmit divdesmit radīto, ne vienmēr glaimojošo priekšstatu par latvie­šiem. Tepat Vidzemē ir piemēri, ka Eiropas fondu piešķirtie līdzekļi gan prasīti tūrima un viesmīlības biznesa startam, ēkas būvējot, bet, kad nauda saņemta, latviešu uzņēmēji dažkārt mainī­juši nodomus un no uzņēmējdar­bības, kas paredz viesu uzņem­šanu, atteikušies. Kārlis Liepiņš vērtē, ka dažs tāds priekšgājējs Latvijā padarījis grūtāku dzīvi tiem, kas viesu namus būvē tagad. Ja to būtu zinājis iepriekš, iespējams, Vaives dzirnavu atjau­notāji Eiropas fondu program­mā nemaz nepieteiktos.

“Tagad īpaši domāsim par viesu piesaistīšanu. Ceram, ka ieņēmumi no ēkas iznomāšanas spēs atpelnīt tās uzturēšanas izmaksas. Mūsu ģimenes pagaidām saka: “Puiši, jums ir ļoti dārgs hobijs!” Uz investīciju atpelnī­šanu mēs tiešām neceram,” saka Kārlis Liepiņš, un Jānis Grīn­bergs piekrīt. Abi vīri, kuru ikdie­nas darbs, ienākumi nav saistīti ar viesmīlības biznesu, savu iesaistīšanos Latvijas zemes un ēku sakopšanā pamato, runājot bez patosa, bet ar pārliecību: “Vēlējāmies Latvijai simtajā dzim­šanas dienā uzdāvināt ko paliekošu – vēl vienu sakoptu ēku.”

Īpašnieki sabiedrībai grib darīt zināmu, ka dzirnavu teritorija netiks slēgta. To varēs apmeklēt ikviens, kā allaž fotografēties pie dzirnavu slūžām, uz tiltiņa, kā arī izstaigāt Gaujas nacionālā parka takas, kas ved gar tuvējiem iežiem.

Par Vaives dzirnavu kādreizējo spozmi domājot, Kārlis Liepiņš teic, ka neesot vēl izspriests, kādā secībā to panākt. Protams, tiklīdz būs iespējams, jāsāk ar jumta uzlikšanu lielajai, vecajai dzirnavu ēkai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi