Vien pāris interesentu bija atnākuši uz Raiskuma un Auciema ezeru zivsaimniecisko noteikumu apspriešanu.
Lai zinātu, rastu labākos risinājumus, Pārgaujas novada pašvaldība nodibinājumam “Vides risinājumu institūts” pasūtīja abu ezeru hidrobioloģisko izpēti un tika izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi.
Pētnieks Matīss Žagars iepazīstināja ar pētījumā secināto. Salīdzinot ar vēsturiskiem datiem, Raiskuma un Auciema ezeros problēmu nav. Abos ezeros ūdens kvalitāte ir laba, zivju barības bāze pietiekama gan zivju mazuļu attīstībai, gan pieaugušu zivju populāciju uzturēšanai. Ir direktīva, kurā noteikts, kādam jābūt ūdenim ezeros.
Zivju sugu sastāvs abos ezeros ir tipisks mērenās klimata joslas ezeriem. “Praktiski nav pieejami dati par makšķernieku spiedienu uz zivju resursu un no ezeriem izņemto zivju apjomu,” uzsvēra pētnieks.
Raiskuma ezerā rūpnieciskās zvejas veikšanai tīklu zvejas limits ir 450 metri, kas tiek izmantots katru gadu. Šajā ezerā zveja notikusi jau izsenis. Kopš pēckara gadiem Raiskuma ezerā regulāri notikusi gan tīklu, gan vadu zveja. Kopš pēckara gadiem Auciema ezerā regulāri notikusi rūpnieciskā zveja. Noteiktais tīklu zvejas limits ir 75 metri. Līdz 2000. gadam ezerā veikta dažādu zivju sugu (asara, līdakas, līņa, karpas, karūsas, sudrabkarūsas, zandarta) kāpuru un mazuļu ielaišana. Kopš 2001.gada Auciema ezerā ielaisti 40 000 līdaku kāpuru, 11 000 līdaku vienvasaras mazuļu un 17 600 līņu vienvasaras mazuļu. Raiskuma ezerā līdz 2000. gadam ezerā ielaisti asara, līdakas, līņa, karpas, karūsas, sīgas, sudrabkarūsas, zandarta, varavīksnes foreles un zuša kāpuri un mazuļi. Sākot no 2001. gada līdz šim, Raiskuma ezerā ielaisti 69 000 līdaku kāpuru un 29 000 zandartu mazuļu.
“Domājams, ka Auciema ezerā ir piemērotāki apstākļi zandartu mazuļu izdzīvošanai, sasniedzot lielākus izmērus, tie brīvi var nokļūt Raiskuma ezerā. Raiskuma ezera un savienojošā kanāla sistēma ar Auciema ezeru ir piemērota dzīves telpa tādai puscaurceļotājzivij kā ālants,” stāstīja M. Žagars. Raiskuma ezerā pirms gadiem desmit zandarti bijuši, taču tad ziemā noslāpuši.
Pētnieks atgādināja, ka ļoti svarīgi ir sabalansēt makšķernieku un zvejnieku intereses. Līdz šim nav novēroti konflikti, taču, palielinoties makšķernieku interesei par ezeru, tas ir iespējams.
“Uz Latvijas ūdeņu zivju resursiem lielu ietekmi vēl arvien atstāj maluzvejnieki. Spriežot pēc sarunām ar vietējiem iedzīvotājiem un vides inspektoru, pēdējos gados ezerā maluzvejai ir gadījuma raksturs un tā ir samazināta līdz minimumam, īpašu vērību pievēršot zivju nārstam pavasarī. Svarīgi ir šādu situāciju uzturēt ilgstoši,” uzsvēra M. Žagars.
Domājot par ezeru apsaimniekošanu, daudzviet tiek ieviesta licencētā makšķerēšana, jo tad var sekot līdzi, kā zivju populācija attīstās. Vai atļaut zvejot ar tīkliem, to lemj pašvaldība. Tīklu zveja ir atļauta tikai novada iedzīvotājiem, nav iecerēts, ka personu loku varētu paplašināt.
“Vai var piebraukt pie ezeriem, lai ielaistu laivu? Vai ezeri vairāk domāti vietējiem makšķerniekiem, neveicinot citu interesi? Vai organizēt licencēto makšķerēšanu? Vai veidot apsaimniekošanas biedrību, vai to darīt pašvaldībai? Tie ir jautājumi, uz kuriem pašvaldībai jārod atbildes,” sacīja pētnieks un atgādināja, ka zivju ielaišana ezerā nav vienīgais ezeru apsaimniekošanas veids.
“Turpināsim iesākto. Ja gribam, lai ezeri pieejami iedzīvotājiem, tad tiem jāpaliek pašvaldības, nevis biedrības pārziņā, kas uzstādīs savus noteikumus, un pašvaldībai būs sarežģīti iejaukties,” viedokli pauda Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Pie abiem ezeriem pašvaldības zemes nav daudz, bet pietiekami, lai piekļūtu.
Sanākušie interesējās par vēžiem ezerā. Šajā pētījumā tie netika vērtēti. H.Vents pastāstīja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2005.gadā, Raiskuma, Auciema ezerā un Sveķupītē tika veikti pētījumi. Toreiz secināts, ka Raiskuma ezers piemērots vēžiem, tie tika ielaisti, tāpat arī Sveķupītē. M. Žagars atgādināja, ka pēdējos gados daudzos ezeros vietējie vēži slimības dēļ iznīkuši. “Jābūt uzmanīgiem, lai ezeros nenokļūst Amerikas signālvēži, kas ir izturīgi pret vēžu mēri. Ja būs tie, tad vietējiem vēžiem tur vietas vairs nebūs,” atgādināja pētnieks.
Jau gadiem klīst leģenda, ka Raiskuma ezerā nogremdēta kāda vācu tehnika. Arī šoreiz pētnieki neko neatrada, tāpat kā savulaik akcijā “Spoku tīkli”, kad no ezera tika izvilkts daudz kas interesants. Iespējamos atradumus meklējuši arī akvalangisti, bet nekā. “Leģenda dzīvo,” vien noteica novada vadītājs.
Pēdējos gados pašvaldība ezeru apsaimniekošanai pievērsusi lielu vērību. Strādā vides inspektors, iegādāts darbā nepieciešamais aprīkojums. “Tagad uzmanību veltu zemledus makšķerniekiem. Vairāk uzmanības pievēršu tam, ko viņi atstāj uz ezera. Pagājušonedēļ bija daudz brekšu makšķernieku. Vīri lielākās un mazākās kompānijās bija pa visu ezeru, arī teltīs, pēc tam man bija daudz, ko vākt: pudeles, izsmēķus, arī plastmasas maisiņus,” pastāsta pašvaldības vides inspektors Agris Ķesa un piebilst, ka pagājušoziem jau šķitis, ka neapzinīgo makšķernieku ir mazāk, bet diemžēl ne. Ezermalās ir pieejami atkritumu konteineri. Par to izvešanu maksā pašvaldība.
“Novads ir ar ezeriem bagāts. Mums ir 66 ūdenstilpes. Nākamais ezers, par kura apsaimniekošanu tiek spriests, ir Sāruma ezers Straupes pagastā,” pastāstīja novada vadītājs.
Komentāri