Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Pircējiem ērtības, tirgotājiem – jauns pienākums

Druva
06:06
22.10.2021
4
Woman,picking,bottle,of,water,in,grocery,section,of,supermarket

Woman picking bottle of water in grocery section of supermarket

Kad pie tirgotājiem interesējāmies, kā viņiem sokas ar jaunās depozīta sistēmas ieviešanu, kas prasa arī zināmas pārmaiņas no veikalniekiem, viņi uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešana ir prioritāte. Tomēr par peļņu te neesot runa, drīzāk par ērtību nodrošināšanu pircējiem. Turklāt nav noslēpums, ka citās valstīs pierādījies – iedzīvotāji iztērē par taru saņemto naudu tieši turpat veikalā.

Palīdz Baltijas kaimiņu pieredze

Līdz depozīta sistēmas darbības sākumam lielākais izaicinājums esot atrast un iekārtot vietu taromāta vai manuālās pieņemšanas punkta izveidei, kā arī sagatavoties iepakojuma uzglabāšanai un sakārtot citus praktiskus jautājumus, mums pastāsta “Rimi Baltic Group” projektu vadītājs Pēteris Sidorenko. “Mums jāsagatavo vairāk nekā 100 veikalu,” par izaicinājumiem stāsta P. Sidorenko. “Daļu telpu nomājam – tas nozīmē, ka taromāta novietošana jāsaskaņo ar izīrētāju; jāsaņem būvvaldes atzinums, ka vieta izvēlēta tehniski korekti, – šajā ziņā ceram uz pašvaldību būvvalžu izpratni un raitu dokumentu izskatīšanu. Turklāt jāpatur prātā galvenais – lai depozīta nodošana patērētājiem būtu ērta un parocīga. Ja tirdzniecības telpas nav lielas, brīžiem nepieciešama pat būtiska to pārkārtošana. Dažviet papildus īrēsim telpas pieņemtā iepakojuma uzglabāšanai. Pie lieliem veikaliem tiks uzstādīti konteinertipa kioski.”

Manuāla pieņemšana “Rimi” veikalos nav paredzēta. Vietās, kur divi veikali atrodas tuvāk par 500 metriem, drīkst ierīkot vienu depozīta iepakojuma pieņemšanas punktu; tāds risinājums paredzēts, piemēram, Saldū.

Depozītu sistēmas apkalpošanā SIA “Rimi Baltic” ir desmit gadu pieredze Igaunijas veikalos un piecu gadu – Lietuvā. Abās valstīs lielveikalu tīkls nodrošina ne tikai taromātu izdrukāto kuponu atprečošanu iepērkoties, bet arī skaidras naudas izmaksu – tas nozīmē, ka klients, nodevis tukšo iepakojumu, pie kases var saņemt naudu pret kuponu. Ja atļaus Valsts ieņēmumu dienests, tāda pati kārtība būs arī Latvijā.

“Vēl “Rimi” izskata iespēju piedāvāt klientiem ieskaitīt kupona naudu lojalitātes kontā, taču jāanalizē šāda pakalpojuma juridiskie un praktiskie aspekti,” turpina P. Sidorenko.

Pircēji jau gaida

Pamatojoties uz abu pārējo Baltijas valstu pieredzi, P. Sidorenko paredz, ka depozīta sistēma kļūs populāra un dos ieguldījumu vides aizsardzībā, – Lietuvā un Igaunijā patlaban otrreizējā pārstrādē nonāk pat vairāk nekā 90% veikalos nododamo iepakojumu veidu.

Arī SIA “ELVI Latvija” sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Grigāne-Drande uzsver: “Atbalstām sistēmas ieviešanu, jo acīm redzams – ar brīvprātīgu atkritumu šķirošanu nepietiek, lai otrreiz izmantojami materiāli nonāktu pārstrādē. Daudzu valstu pieredze apliecinājusi depozītu sistēmas efektivitāti. Turklāt jūtams, ka arī pircēji to gaida, jo jau tagad, redzot veikalos uzstādām taromātus, viņi interesējas par iepakojuma nodošanas iespējām.”

SIA “ELVI Latvija” veikalos depozītu sistēmas ieviešana sagādā daudz izaicinājumu, jo tirdzniecības uzņēmumi, kas apvienojušies franšīzē, ir ļoti dažādi izmēru ziņā un pieder dažādiem īpašniekiem. Arī šī tirdzniecības tīkla veikali lielākoties izvēlējušies ierīkot taromātus vai kioskus, manuāla pieņemšana paredzēta vienā veikalā. Mazāks par 60 kvadrātmetriem ir tikai viens “ELVI” veikals, tas nolēmis brīvprātīgi neiesaistīties depozīta sistēmā; tāpat rīkosies arī tie valstspilsētu veikali, kuru tirdzniecības zāles mazākas par 300 kvadrātmetriem. Varbūt izlems pievienoties depozīta sistēmai vēlāk.

“Kad tapa depozītu sistēmas ieviešanas normatīvie akti, cerējām, ka sadzirdēs mūsu ierosinājumu dažos gadījumos iesaistīt arī pašvaldības,” stāsta V. Grigāne-Drande. “Piemēram, nelielās apdzīvotās vietās, kur netālu viens no otra ir divi dažādu īpašnieku veikali. Ņemot vērā pircēju skaitu, pietiktu ar vienu iepakojuma pieņemšanas punktu, bet visbiežāk veikali nespēj vienoties, jo, protams, iespēja par maksu nodot tukšo taru ir vērā ņemams pakalpojums. Būtu bijis labi, ja šādos gadījumos pašvaldība sadarbotos ar depozīta sistēmas operatoru un ierīkotu taromātu vai pieņemšanas punktu ārpus šiem veikaliem, tādējādi ietaupot investīcijas. Tāpat pašvaldību iesaiste, mūsuprāt, būtu bijusi izdevīga, nodrošinot depozīta iepakojuma pieņemšanu vietās, kur tirdzniecības uzņēmumi ir nelieli. 60 kvadrātmetru tirdzniecības zāle ir ļoti maza, lauku veikaliem un degvielas uzpildes stacijām tā vēl jāsamazina, lai ierīkotu taromātu.”

Vienkārši būs jāpierod

Vietas atrašana taromātiem un to uzstādīšana ir tikai daļa darbu, lai veikali būtu gatavi pieņemt iepakojumu. Informācijas tehnoloģiju speciālisti pielāgo kases aparātus, lai tie atpazītu kuponus; ļoti sarežģīts veikalos būs depozīta sistēmas ieviešanas sākuma periods, kad pārdošanā vienlaikus būs dzērienu iepakojums gan ar speciālo atpazīstamības zīmi, gan bez tās; pirmajiem būs jānorāda preces nosaukums un atsevišķi – depozīta maksa. Un droši vien nāksies skaidrot pircējiem, kāpēc vienu pudeli pieņem atpakaļ par maksu, bet citu – ne.

V. Grigāne-Drande neslēpj, ka tirdzniecības darbinieki 1. februāri gaida ar bažām: “Mēs skaidrojam, kādēļ nepieciešamas šīs pārmaiņas un ka arī tirdzniecības uzņēmumiem jāuzņemas lielāka atbildība par maizes un desu pārdošanu. Palaikam jūtam pretestību kā pret jebkuru jaunumu, taču, visticamāk, tad, kad depozītu sistēma sāks darboties un iekļausies ikdienas darba ritmā, cilvēki pieradīs un ar līdzdalības izjūtu uztvers papildu pienākumus.”
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
45

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi