Ilze un Linards Kalvāni pirms pusotra gada pārcēlušies uz dzīvi Priekuļos. Ārpus galvaspilsētas dienas ritot daudz mierīgāk un bērniem esot iespēja vairāk būt svaigā gaisā. Dienu pirms Līgosvētkiem Kalvānu ģimenē piedzima meitiņa Luīze.
Ilze ar Linardu pirms vienpadsmit gadiem iepazinušies, studējot Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, ieskatījušies un “sadziedājušies” korī “Aura”. Jau deviņus gadus viņi ir Kalvānu ģimene, kur aug divi braši zēni Ernests un Renārs un jūnijā pievienojās jaunākā atvasīte Luīze.
Linarda profesionālā dzīve saistīta ar datu pētniecību, bet Ilze ir sistēmanalītiķe. Kalvānu ģimene dzīvojusi Rīgā, Ilzes dzimtajā pilsētā, bet pirms pusotra gada pieņemts lēmums atgriezties Linarda dzimtajā pusē – Priekuļos. Pāris ir apmierināts ar pieņemto lēmumu, jo ikdiena vairs neesot jāpavada sastrēgumos un bērnus varot izvadāt uz izglītības iestādēm un pulciņiem.
“Visi trīs mūsu bērni bijuši plānoti un ļoti gaidīti. Tas saviļņojums un prieks, ieraugot divas strīpiņas grūtniecības testā, ir neaprakstāms. Atceros, kad taisīju grūtniecības testu, biju kursos Rīgā. Prātoju, kā šo priecīgo ziņu īpašāk paziņot vīram. Tā kā esmu pārāk nepacietīga, lai kaut ko noklusētu, rakstīju ziņu par jaunumiem,” atminas Ilze.
Trīs bērnu māmiņa atklāja, ka meitiņas gaidīšanas laiks viņai nav bijis ne emocionāli, ne fiziski viegls. Ilzi pirmajā grūtniecības trimestrī mocījuši nelabumi, emocionāls trieciens bijis viņas tēva pēkšņā nāve.
“Otrajā trimestrī man bija daudz vairāk enerģijas, priecājos par augošo vēderu un nelabumi beidzās, bet degunā parādījās tūska, grūtnieču iesnas, kas beidzās, tikai piedzimstot Luīzei,” par trešā bērniņa gaidīšanas laiku stāsta Ilze.
Sarunā Ilze atklāj, ka trešās grūtniecības laikā viņas prāts ir fokusējies uz gatavošanos dzemdībām. Ļoti daudz lasījusi par šo tēmu, jo otrā bērniņa dzemdības esot beigušās ar ķeizargriezienu, bet viņa bija apņēmības pilna trešo bērniņu pasaulē laist dabiskā ceļā. “Ļoti gatavojos dzemdībām, lai tās izdotos, kā iecerēts : klausījos lekcijas par dzemdībām, runājos ar draudzeni, kurai ir dabisku dzemdību pieredze pēc iepriekšējām dzemdībām, kurās bija ķeizargrieziens, klausījos dūlas Zīles Dāvidsones elpošanas kursu, pildīju tajā dotos uzdevumus, centos ēst veselīgāk, izvairoties no cukura un baltajiem miltiem, kā arī katru dienu devos vismaz stundu garā pastaigā,” pauž Luīzes māmiņa.
Ilzei trešā bērniņa nākšanas brīdis pasaulē ir bijis dziedinošs un skaists. “Ja pirmās dzemdības ilga teju divdesmit stundu, bet otrās bija plānotas kā mājdzemdības, taču beidzās ar ķeizargriezienu slimnīcā, tad šajās bija sajūta, ka kāds mani sargā,” papildina Ilze.
Kopš ierašanās Siguldas slimnīcā Ilze kopā ar vīru laiku esot pavadījuši pustumsā, skanot nomierinošai tekoša ūdens skaņai. Linards uzmanījis, lai sieva jūtas iespējami labi, balstot emocionāli, aprūpējot fiziski.
“22.jūnijā pulksten 3.17 mūsu mazā meitiņa bija klāt – 3,566 kg smaga un 53 cm gara. Vīrs pārgrieza nabas saiti. Sākumā Luīze neraudāja, kad iztīrīja elpceļus, raudāja skaļi,” atminas meitiņas māmiņa. Papildinot sacīto, viņa bilst par pirmajām emocijām, ieraugot Luīzi: “Mēs bijām laimes pielieti. Nezinu pat, kā to ietērpt vārdos – tas ir kaut kas maģisks, brīnumains un ļoti skaists.”
Ilze atklāj, ka dzīve pēc meitiņas nākšanas pasaulē ir daudz laimīgāka un bagātāka. Tagad viņa vairāk izbauda laiku ar Luīzi, vīram atstājot lielākas rūpes par abiem puikām. Dāmas pa dienu dodas pastaigās, bet vakaros Luīzes tētis liek meitiņu vannā un iemidzina, kamēr Ilze velta laiku abiem dēliem. “Katru vakaru ar puikām lasām kādu grāmatu un papļāpājam pirms gulētiešanas,” papildina Ilze.
“Luīze laikam jau zina, kādā ģimenē piedzimusi. Lai būtu enerģija dienas laikā, mums no rītiem patīk ilgāk pagulēt. Priecājos, ka Luīze jau no sešu nedēļu vecuma guļ visu nakti un ļauj gulēt arī pārējiem,” smaidot atzīst trīs bērnu māmiņa.
Kaut gan laika plānošana ar trīs bērniem esot izaicinoša, jo viens mācās skolā, otrs bērnudārzā, visu laiku jāpieskata meitiņa, Ilze neslēpj, ka ģimene sniedzot lielu prieku un piepildījuma sajūtu.
Uz jautājumu, kā brāļi uztver vēl viena bērniņa ienākšanu ģimenē, Ilze stāsta: “Ernests un Renārs ir ļoti lepni par mazo māsiņu. Abi brāļi mazo čubina un mīļo. Iespējams, ir konkurence par vecāku uzmanību, bet es to neizjūtu.” Papildinot sacīto, viņa smaidot teic: “Varbūt sakritība, bet Renārs, mūsu bērnudārznieks, sācis skaļāk runāt. Varbūt tas ir veids, kā viņš cenšas pievērst sev vairāk uzmanības.”
Komentāri