Arī šogad, līdzīgi kā pērn, tūrisma sezonu aizvadījām pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu ēnā. Vislielāko Covid-19 sitienu saņēma starptautiskais tūrisms, kamēr novados tas ļāva attīstīt un pat radīt jaunus objektus, īpaši dabā, kur bija vienkārši ievērot distanci un citas prasības. Daudzi pēkšņi atcerējās par dabu kā lielisku enerģijas atjaunotāju, tāpēc uzņēmējiem reģionos atlika vien aktualizēt savus pakalpojumus un tikt galā ar apmeklētāju plūsmu.
Tehnoloģijas palīdzēja virzīt plūsmu
Kad pagājušajā vasarā tūristi sāka pārpārēm braukt uz vienu no Kurzemē pazīstamākajām dabas takām – Alsungas Žibgravu –, alsundznieki sāka domāt par alternatīvām. Kādreizējā tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centra vadītāja Inga Bredovska stāsta, ka iepriekš atpūtnieku iecienītā Žibgravas veselības taka, kā arī Ziedlejas dabas parks pandēmijas laikā kļuva tik noslogots, ka vietējiem tur vietas vairs nebija. “Piestāja ģimenes pa ceļam uz jūru, kā arī daudzi brauca speciāli šurp pēc plāna, kuru taku katrā nedēļas nogalē apskatīs,” atceras I. Bredovska. “Taka staigājama abos virzienos, izmainīties nevarēja. Tāda antropogēnā slodze slikti ietekmēja dabu. Pagasta darbinieki un brīvprātīgie centās vismaz atkritumus biežāk izvest, kaut ko pielabot. Lielākā daļa dabas tūristu ir kārtīgi cilvēki. Liels posts jau netika nodarīts, tikai tā milzu plūsma.”
Uz šo visu reaģējot, pie darba ķērās Alsungas iedzīvotāju kopiena, kuru vieno teritorija, identitāte, vērtības un idejas. Nav noslēpums, ka Alsunga ir pirmais viedais ciems Latvijā, tomēr datorizācija kopienai nav pašmērķis, bet problēmas risinājums. Kopienas īstenotais projekts “Suitu takas” palīdzēja novirzīt tūristu plūsmu pa citām apkārtnes skaistajām vietām. Vietnē Alsunga.lv joprojām atrodami un ikvienam interesentam pieejami apraksti un praktiski noderīga informācija par dažādu garuma un grūtību pakāpju pastaigu maršrutiem.
Izvēloties taku un noskenējot tās QR kodu vai nospiežot uz tā vietnē, var lejupielādēt savā viedierīcē gpx failu, piemēram, lietotnē “LVM GEO”. Tā palīdz nenomaldīties no koordinātēm, lai gan suiti teic, ka arī novirzīšanās varētu būt interesanta. Gan jau atpakaļceļu atradīšot!
Kā tikt pie sklandraušiem
Redzot dzimtās puses ļaužu aktivitātes, rīdzinieks un iniciatīvas grupas dalībnieks Kristaps Vītoliņš šovasar palīdzēja izveidot mobilo aplikāciju vietējo tūrisma uzņēmēju savstarpējās sadarbības veicināšanai. Tajā var viegli uzzināt, kur nopirkt vietējos sklandraušus, pīrāgus, suitu maizi un citus gardumus. Kādas naktsmītnes ir pieejamas, vai pašmāju vīns gatavs u.tml. Ja kādam mājražotājam produkts izpārdots, viņš ieteiks kaimiņu.
“Dabas staigātāji ir dažādi: vieniem pietiek ar dažiem kilometriem, jo jāizpēta katra puķīte un kociņš, citi grib iet diezgan garus gabalus,” teic kopienas pārstāve Daiga Kalniņa. “Takas nav marķētas, nav stendu un īpašas infrastruktūras. Vidi saudzējot, krūmus un kokus tur necirtām, laipas un stabiņus nerakām, jo dabas un veselīgas atpūtas cienītājam to nemaz nevajag. Pie aprakstiem ir arī informācija par citiem objektiem. Elektronisko bukletu var izdrukāt uz papīra un ņemt līdzi, ja tā ērtāk un ar to pietiek. Viedtālrunī var variēt: pats savienot un noiet uz citām koordinātēm, tad atgriezties atpakaļ, tādējādi izveidojot savu interesanto gājienu. Esam piedāvājuši dalīties un to atsūtīt arī mums. Šis nav komercprojekts, bet ar mērķtiecīgu domu visai Alsungas attīstībai. Ceļotājus novirzām pie tūrisma uzņēmējiem, mājražotājiem, kuri maksā nodokļus, un tā nauda nonāk sabiedrībai, tai skaitā kopienas darbības atbalstam. Pamazām sadarbību paplašinām, iekļaujot Jūrkalni un Gudeniekus.”
“Ventleju” namiņā viesiem ūdens ir no krāna pieejams, taču saimniece Ina Leona-Sprūde var arī nodemonstrēt, kā senāk ļaudis ar nēšiem to nesa no akas. Braukt uz viesu namiem daudzus pamudina ne tikai dabas vērtības, bet arī iespēja izbaudīt jauku Latvijas lauku ainavu.
Atrod mieru un klusumu
Skrundas pusē pandēmijas laikā reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu, pat radušās jaunas naktsmītnes atpūtniekiem dabā. “Ventlejas” ir sena lauku māja Ventas krastā, kuru tūrisma uzņēmēja Ina Leona-Sprūde nolūkoja, noīrēja, izremontēja, lai klusumu un mieru mīlošie viesi nelielā ļaužu lokā varētu baudīt dabas pirmatnību. “Pašā pandēmijas sākumā bija šoks, jo visas rezervācijas mūsu viesu namā un pirtī atcēlās,” pastāsta saimniece. Tad pamazām atguvušies, jo cilvēki sākuši braukt vairāk uz laukiem.
No kādreizējās saimniecības vairs palikuši tikai milzīgie sētas koki, kā arī labvēlīgā aura un enerģētika. Saimnieki kādreiz bija skolotāji, bet jau labu laiku skolā nestrādā. Tomēr viesiem “Ventlejās” zināmā mērā ir iespēja izglītoties dabaszinībās realitātē – vērojot, kā saule lec un noriet, pārlido zivju gārnis vai ligzdā nolaižas stārķis, sētā iecilpo zaķis. Ir viesi, kurus tāds rimtums pat izsit no sliedēm, jo viņi atklāj patiesās vērtības. “Šodien tādi dziļi lauki kļūst populāri. Pilsētniekiem jau nav kur aizbraukt. Protams, pieczvaigžņu luksusu te nepiedāvājam – tas šajā vidē pat neiederētos un mūsu viesiem nemaz nevajag –, tikai minimālu komfortu, kas nenoplicina vidi,” I. Leona-Sprūde saka.
Nekādus uzziņas materiālus par dabu viesu namā nedala, jo te cilvēks tāpat sajūtas kā dabas sastāvdaļa un nevienam neienāk prātā kaut ko bojāt, lauzt, plēst, izmest atkritumus mežā pastaigas laikā. Un tas ir labākais veids, kā audzināt izpratni.
Labāk, ja pastaigas ir organizētas
Arī Kuldīgā dabas vērotāju pieplūdums bija jau kopš agra pavasara, kad Ventā sāka lidot zivis. Brauca gan vecpilsētu skatīt, gan apkārtējo dabu baudīt. Tāpēc Kuldīgas aktīvās atpūtas centrs šogad uzmanību pievērsa pastaigu vietām, kā arī velobraucienu un ūdenstūrisma iespējām, un tikko klajā nākusi brošūra “Aktīvā atpūta”, kurā iekļauti 17 populārākie maršruti pa mežiem, gar apstrādātiem un caur aizaugušiem laukiem, gar upēm un upītēm, ezeriem un purviem Kuldīgas novadā, tostarp gan agrāk veidotie, gan no jauna tagad radītie. “Tas nebūt nav viss, kur iespējams aktīvi atpūsties,” norāda centra vadītāja Jana Bergmane. “Bieži vien cilvēki paši meklē, kurp doties, kur mazāk cilvēku. Populārākās vietas vienmēr ir apmeklētas, tajās ir arī attiecīga infrastruktūra. Arī mēs turpināsim meklēt arvien kaut ko jaunu, attīrīt kādu aizaugušu taku.”
Taujāta, kā pieaugošā plūsma ietekmēs vidi, tūrisma speciāliste norāda, ka cilvēki ies dabā arvien vairāk. Pārvietošanās ierobežojumu dēļ ceļotāji meklēja iespējas kustēties iekšzemē un atklāja, ka ir ko redzēt. Aizraujošs ir tāds pārgājiens gar dabas objektiem, kas nekur īpaši netiek reklamēti, jo ne Eiropas, pat ne nacionālajā līmenī nav ievērības cienīgi. Tāpēc labāk, ja tā plūsma ir organizēta un izveidota atbilstoša infrastruktūra, kas ierobežo iespējamo kaitējumu dabai. J. Bergmane skaidro, ka jaunajam bukletam ir arī izglītojoša loma. Katra maršruta aprakstā ir norādītas koordinātes, grūtību pakāpe, šķēršļi, kas jāpārvar, ceļā sastopamo objektu izcelsme, dabas vai kultūrvēsturiskā nozīme un arī uzvedības noteikumi, ko kurā vietā drīkst vai nedrīkst darīt.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.
Komentāri