Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Ziemā palīdz ziedotāju sagādātais

Madara Ozoliņa
00:00
02.02.2019
3
Patversm Fotomarta 1

Cēsu dzīvnieku patversmē “Lācīši” mītošie kaķi un suņi auksto laiku pārcieš labi. Patversmes darbinieki zina, kā sadzīves apstākļus dzīvniekiem ziemā padarīt pēc iespējas patīkamākus.

Dzīvnieku patversmē neatkarīgi no tā, cik zemu noslīdējusi temperatūra, āra voljēros uzturas seši suņi. Katram voljērā ir sava būda, kur paglābties no lietus, sniega vai vēja. Patversmes darbiniece Liene Mališeva stāsta, kā suņi pārcieš aukstumu. “Pēc aukstajām naktīm, no rīta apraugot, redzam, ka dzīvnieki jūtas ļoti labi. Tiem suņiem, kuri pieraduši dzīvot ārā, izveidojas pavilna, tā pasargā no aukstuma. Tomēr, lai nodrošinātu suņiem siltumu būdās, tās pildām ar salmiem, jo tie saglabājas sausi. Suņiem patīk salmos ieritināties un gulēt,” stāsta patversmes darbiniece.

Tiklīdz salmi saplok, tie jāmaina. Liene stāsta, ka ziemai pietiekot ar vienu salmu rulli. Segas ziemas apstākļos būdās liktas netiek. Tās ātri kļūst slapjas un aukstas, tādēļ var nodarīt lielāku kaitējumu nekā labumu. Tāpat regulāri esot jāseko, vai sunim ir iespēja padzerties. Tā kā ziemā ūdens ātri sasalst, patversmes darbinieki ik pa laikam bļodiņas piepilda ar siltu ūdeni.

Liene zina stāstīt, ka suņi ļoti labi mākot par sevi parūpēties, tiklīdz sāk salt ķepas, dzīvnieks dosies atpūsties būdā. Pa­tversmes telpās šobrīd dzīvo deviņus gadus vecais Tobis, kuram “Lācīši” mājas ir jau gandrīz divus gadus. Iepriekš suns dzīvojis telpās, tādēļ arī tagad, kad ārā sals, tas meklē siltumu.

Patversmes darbiniece priecājas, ka aukstais laiks cilvēkiem nav šķērslis vest patversmes suņus pastaigās: “Šajā ziņā cēsnieki ir ļoti aktīvi. It īpaši brīvdienās ciemos brauc cilvēki, kuri vēlas doties pastaigā ar suņiem. Ja ir labs laiks, tad katrs suns tiek izvests pastaigāties pat trīs četras reizes.”

Domājot par kaķu labsajūtu, patversmē ir izbūvēta apkurināma kaķu māja. Tomēr patlaban, kamēr kaķu skaits to atļauj, visi kaķi dzīvojas patversmes telpās. Arī tām ziedotāji sagādājuši daudzas noderīgas lietas: segas, barību, trauciņus, nagu skrāpjus.

Cēsu dzīvnieku patversmē šo­brīd uzturas16 kaķi un septiņi suņi. Ik mēnesi te nonāk kāds jauns dzīvnieks. L. Mališeva cilvēkiem atgādina: “Bieži vien saņemam iedzīvotāju sūdzības, ka viņu nama pagalmā mitinās sveši kaķi. Tomēr, izrādās, nereti šie paši iedzīvotāji kaķus sākuši barot un tā pieradinājuši. Arī pašreiz pie mums nonācis ļoti skaists mājas kaķis, kurš bijis noklīdis, kādā mājā viņam sākuši dot ēst. Pro­tams, kaķis nedosies atpakaļ uz savām mājām, ja ir vieta, kur to labi baro. Kaķi nav suņi, kas lielākoties ir uzticīgi saimniekam. Redzot svešu kaķi savā pagalmā, nevajadzētu pievērst tam uzmanību, tad dzīvnieks dosies atpakaļ uz mājām. Tāpat nevajadzētu satraukties, redzot ziemā kaķus uz ielas, jo nosalšana tiem nedraud. Kaķis vienmēr atradīs vietu, kur paslēpties un sasildīties. Protams, ja tas ir vesels.”

Gana bieži cilvēki zvanot uz “Lācīšiem” ar cerību, ka viņu pazudušais mīlulis būs nonācis patversmē. Liene Mališeva skaidro, ka informācija par patversmē nonākušajiem dzīvniekiem uzreiz tiek ievietota feisbuka patversmes lapā.

L. Mališeva informē, ka ziedotāju sagādātie salmi, kas nodrošina siltumu suņu būdās, pavisam drīz beigšoties. Patver­smes darbinieki priecātos, ja kāds, kuram rūp “Lācīšos” mītošo suņu labklājība ziemā, salmus varētu sagādāt. Segas un pārtika esot pietiekamā daudzumā, jo ziedotāju aktivitāte Ziemas­svētku laikā esot bijusi liela.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi